Latvijas visražīgākajā ganāmpulkā Jeru pagasta zemnieku saimniecībā "Ceriņi" pēdējo 365 dienu vidējais izslaukums patlaban ir 15 500 kilogrami piena no govs. 

Salīdzinājumam – pērn vidējais izslaukums valstī bija 8852 kg, tātad 1,8 reizes mazāks. Vai sasniegtais vidējā izslaukuma rādītājs Latvijas apstākļos ir varēšanas robeža? ZS "Ceriņi" saimnieks Aldis Kļaviņš intervijā "Latvijas Biznesam" stāsta par saimniecības biznesa filozofiju, par to, cik liela nozīme ir jaunajām piena ražošanas metodēm un ganāmpulka genoma analīzēm. 

Kādi nosacījumi "Ceriņu" saimniecībai ļauj sasniegt apskaužamu vidējā izslaukuma stabilitāti vairāk nekā 15 000 kilogramiem piena no vienas govs?

A. Kļaviņš: Visražīgākie ganāmpulki mūsu valstī visvairāk koncentrējas Ziemeļlatvijā ap Rūjienu un ap Valmieru. Arī citviet Latvijā ganāmpulkos ir ļoti augsti izslaukumi, tomēr mūspusē šādu saimniecību ir visvairāk. Iemesli ir vairāki. Vispirms jau filozofija, ko ar dzīvniekiem darīt. Tā ir veterinārārstu Egila Juitinoviča un Andra Zālīša biznesa filozofija. Mums ir veicies, esam satikuši pareizā laikā pareizos cilvēkus un esam viņiem noticējuši.

Nākamais – piena pārdošanas nosacījumi un ģenētika, proti, ciltsraksti. Lieliskie izslaukuma rezultāti ir jāsaista ar kooperatīviem, kuros saimnieki ir iestājušies. 

Savulaik "Rūjienas piensaimnieku biedrības" valdes uzstādījums pēc biedrības darbības atjaunošanas 90. gados bija vienmēr maksāt par 10% augstāku piena cenu, nekā piedāvāja konkurents "Valmieras piens". Mēs kopš 2016. gada esam starpvalstu kooperatīva SCE "E-Piim" biedri. Piemēram, februārī kooperatīva biedriem piena iepirkuma bāzes cena ir 40 centi. Visbeidzot, ļoti svarīgs nosacījums augsta izslaukuma sasniegšanā ir arī menedžments, tostarp laikā sēklot govi. Ja laktācijas periods izstiepjas nejēdzīgi garš, tad augstā izslaukuma nav. Ir vēl daudz nosacījumu, arī laba skābbarība. Vari izstiepties un sarauties, ja zāle nav forša, piena nebūs.