Valdība šāgada 30. janvārī apstiprināja labojumus Ministru kabineta noteikumos nr. 1524 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai", ar kuriem tiek dalīts nozarei piešķirtais tā sauktais valsts budžeta bāzes finansējums – pavisam 8,7 miljoni eiro.
Savukārt Saeima, apstiprinot šāgada valsts budžetu, lauksaimniecībai vēl papildus apstiprināja arī 58,9 miljonu eiro atbalstu. Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece BIRUTA INGIĻĀVIČUTE intervijā "Agro Topam" stāsta par lauksaimniecībai piešķirtā atbalsta gatavošanas kārtību, veiktajām izmaiņām un to iemesliem.
Kādiem mērķiem piešķirtais atbalsts lauksaimniecībai šajā gadā ir mainīts, un kādi bija izmaiņu iemesli?
Šajā gadā ir ļoti laba situācija, jo klasiskās subsīdijas un ciltsdarba maksājumu atbalsta noteikumus valdība apstiprināja jau 30. janvārī – agrāk nekā citus gadus. Pērn tas notika 7. martā. Abi minētie noteikumi jau ir stājušies spēkā. Pirmos iesniegumus Lauku atbalsta dienestā (LAD) gaidām jau 1. martā.
Klasiskās subsīdijas – no valsts budžeta lauksaimniecībai piešķirtie 8,7 miljoni eiro – ik gadu ir nemainīga naudas summa. Mainās atbalsta saņēmējiem piešķirtais finansējums.
Zemkopības ministrija (ZM) vienojās ar gaļas liellopu audzētāju organizācijām, ka no šā gada atbalstu saņems tie lauksaimnieki, kuri savos ganāmpulkos audzē un tur vaislas bullīšus līdz viena gada vecumam un šos bullīšus pārdod citiem Latvijas ganāmpulku saimniekiem. Ar šādu naudas piešķīrumu vēlamies rosināt vaislas bullīšu tirgu tepat Latvijā. Patlaban daudzi saimnieki pēc vaislas buļļu pirkuma dodas uz citām valstīm, kur tos pērk par lielu naudu un ne vienmēr nopērk visaugstākās kvalitātes vaislas dzīvnieku.
Latvijā ir ganāmpulki, kuros audzē ģenētiski augstvērtīgus gaļas šķirņu liellopus. Ar šo jauno atbalstu vēlamies, lai šķirnes ganāmpulku saimnieki bullīšus tur līdz viena gada vecumam, kad šķirnes organizācijas sāk tos sertificēt, piešķir sertifikātus, kas dod tiesības izmantot vaislas bulli dabīgā lecināšanā.