No augkopības saražotā lopbarība par 60–70% ietekmē dzīvnieku produkcijas daudzumu, kvalitāti un pašizmaksu.
Lopbarības gatavošanas procesa atsevišķos periodos ir vērojami tā sauktie riska faktori, kuru apzināšana, izvērtēšana, kā arī savlaicīga kvalitātes un drošības paaugstināšanai veltītu pasākumu veikšana nodrošinās pilnvērtīgas zāles barības ieguvi. Riska faktori var radīt barības kvalitatīvo rādītāju pazemināšanos, un, tos izēdinot dzīvniekiem, tiks ietekmēta to veselība, produktivitāte, iegūto produktu kvalitāte un ražošanas rentabilitāte.
Jāievēro vairāki priekšnoteikumi, kas nodrošinās kvalitatīvas zālaugu masas ieguvi lopbarības ražošanai un maksimāli novērsīs paredzamos riskus barības sagatavošanas laikā: zālāju audzēšanas apstākļi; zelmeņa botāniskais sastāvs; zālaugu mēslošana; pļaušanas laiks.
Augsne – bāze zālaugu produkcijas ražošanai
Jebkādas novirzes augsnes kvalitātes parametros (pH, minerālvielas, organiskās vielas u. c.) var izraisīt novirzes laukaugu kvantitatīvajos un kvalitatīvajos rādītājos. Tas savukārt ietekmēs lopbarības sagatavošanas procesus, glabāšanās kvalitāti un iegūtās zālēdāju dzīvnieku produkcijas kvalitāti.
Augsne ar tajā sastopamo mikrofloru jāuzskata arī par iespējamo avotu dažādu slimību izplatībai un nelabvēlīgai ietekmei uz lopbarību, dzīvnieku un pakārtoti arī cilvēku veselību. Bīstamas ir sviestskābes baktērijas, bet visbiežāk dažādu pelējuma sēnīšu sugu iekļūšana ar augsni konservējamā zāles barībā. Var teikt, ka tādā gadījumā lopbarība tiek sabojāta un, ja to izēdina dzīvniekiem, tie var saslimt.
Jāizvēlas atbilstoši tauriņziežu un stiebrzāļu maisījumi
Ar atbilstošu zālaugu botānisko sastāvu un mēslošanu iespējams mainīt dzīvnieku barības kvalitāti un pilnvērtību. Atkarībā no saimniecībā audzētās dzīvnieku sugas jāizvēlas atbilstoši tauriņziežu un stiebrzāļu maisījumi. Ja zāles barība bagāta ar proteīnu un cukuriem, mazāk būs nepieciešams pirkt spēkbarību.
Svarīga loma ir arī A, D, E grupas vitamīniem dzīvnieku barībā, kas stimulē olbaltumvielu maiņu, normalizē kalcija un fosfora maiņu, aktivizē fermentu darbību un piena veidošanos slaucamām govīm. Ne mazāk svarīga nozīme dzīvnieku barībā ir arī minerālvielām un to sabalansētībai barības devā. Kalcija un fosfora attiecībai jābūt 1,4–2:1. Ja šī attiecība netiek saglabāta un kalcija daudzums ir lielāks, tas no organisma izdalās pastiprināti, izvadot arī fosforu. Organisma dzīvības procesu uzturēšanā svarīga nozīme ir cinkam.
Nepietiekams cinka daudzums barībā samazina barības sagremošanu. Tādēļ svarīgi ir izvēlēties pareizu zāles maisījumu, to mēslošanas tehnoloģijas atbilstoši dzīvnieku sugai un to ražotās produkcijas veidam.