"Gladiolas rok, kamēr to lapas vēl zaļas. Nodzeltēšana jau ir slimības pazīme. Bieži tām ir pakļauti lielie, vecie bumbuļsīpoli,” skaidro gladiolu kolekcionārs un selekcionārs ar 40 gadu pieredzi Laimonis Zaķis no Kandavas.

Izrok rūpīgi

Pa vasaru gladiolu sīpolam saaug bariņš mazu vairsīpoliņu. Lai tie nekļūtu par bēgļiem, gladiolas norok ar lāpstu, jo caur dakšas zariem kāds no mazajiem var izsprukt un palikt augsnē. Tā nav liela bēda, ja neplāno veikt selekcijas darbu un saglabāt šķirnes tīrību.

Mazais vairsīpoliņš ziemā var aiziet bojā, taču nereti tie spēj pārziemot un pavasarī sāk augt. Ja gladiolas stāda vecajā vietā, izdzīvotājs var sajaukt šķirnes viendabību.Ja palicis kāds nenorakts lielais, centrālais bumbuļsīpols, tas gan nepārziemos.

Mazos nenoniecina

Gladiolas bumbuļsīpols kvalitatīvi zied un ir veselīgi  četras piecas ziedēšanas sezonas. Jo tas vecāks, jo kļūst lielāks. Taču ziedvārpas kļūst kroplas, izgāžas, augs kļūst slimīgs. Nereti cilvēki pazaudē šķirni, atliekot stādīšanai tikai lielos, bet izberot mazos vairsīpoliņus. Katru gadu kolekciju vajadzētu atjaunot, iesējot arī daļu mazo pērlīšu.