Artūrs Bukonts: Kāpēc lielāka ceļu nodeva nepalīdzēs

Nav noslēpums, ka meža un kokapstrādes nozare veido ap piekto daļu Latvijas eksporta vērtības. Šis milzis balstās uz 1000 kājām – tāds ir aptuvenais kokvedēju skaits, kas ir neatņemama ķēdes sastāvdaļa, lai dienas beigās eksporta vērtība būtu tāda, kāda tā ir. Meža nozares vēlme un mērķis būtu šo procesu vēl vairāk efektivizēt, piemēram, ieviest tādas tehnoloģijas, kas ļauj droši pārvadāt lielākas kravas, lai mašīnu un ietekmes uz vidi būtu mazāk un kokvedēju vadītājiem varētu samaksāt vairāk.

Taču tā vietā, lai radītu vidi, kurā visiem klājas labāk, attīstību bremzē pastāvīgi augošās izmaksas dažādās jomās: degvielas akcīzes, smagsvara transporta atļauju un nu arī plānotais ceļu nodevas pieaugums kravas transportlīdzekļiem. 

Nododot t. s. vinjetes likuma projektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, Valsts prezidents trāpīgi norādīja, ka pēdējā brīža grozījumi negatīvi ietekmēs uz nākamo gadu noslēgtos līgumus, it īpaši valsts sektorā, kur ap 70 % līgumu ir ilgtermiņa – uz trim gadiem. Tajos gan ir iestrādāts degvielas un patēriņa cenu groza izmaiņu indeksācijas mehānisms, taču ceļu nodevas paaugstināšana atstās savu negatīvo nospiedumu. Piemēram, lai saražotu malku vai apkures granulas, izejvielas jāpiegādā ražotājam, pēc tam gatavais produkts – patērētājam. Produktu gala cena veidojas ne tikai no mežizstrādes un ražošanas, bet arī no transportēšanas izmaksām, un to, cik maksā kubikmetrs malkas vai tonna granulu, izjutīs pircējs. Tomēr tas nav vienīgais iemesls, kāpēc ceļu nodevas paaugstināšana meža un kokapstrādes nozarē netiek sveikta ar aplausiem. 

Kokvedēju vadītāji ir ļoti maza darbaspēka grupa, kuri specifiskos darba apstākļos ar nišas tehniku profesionāli un godprātīgi dara sarežģītu darbu, kam ir minimāla ietekme uz infrastruktūru (ja salīdzina ar nosacīti līdzīgiem amata brāļiem citās nozarēs), bet ārkārtīgi liela pievienotā vērtība. Jaunas un modernas tehnoloģijas būtu spēcīgs atbalsts, lai šo vērtību vēl vairāk palielinātu. Diemžēl kumulatīvais izmaksu pieaugums kavē jaunu tehnoloģiju ienākšanu, turklāt man gribētos teikt, ka šīs izmaksas nav vērstas īsti pareizā virzienā. 

Lai strādātu ar tādu lielgabarīta smagsvara kravas transportlīdzekli kā kokvedējs, jāsaņem smagsvara atļauja, kuru izsniedz pēc piņķerīgas sertifikācijas procedūras Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) un ko var iegūt, atbilstot noteiktām tehniskām prasībām, kur viens no mērķiem ir pēc iespējas lielāks atbalsta laukums transportlīdzekļa stabilitātei. Transportlīdzekļa radītā ietekme uz ceļa konstrukciju ir tieši atkarīga no asu un riteņu skaita, kas veido ceļa seguma kontaktvirsmas laukuma attiecību pret transportlīdzekļa un kravas kopējo masu. Kokvedēja sastāvs ar kopējo maksimāli pieļaujamo masu 52 tonnas rada 43 kg/cm2 lielu spiedienu. Salīdzinājumam – divasu vilcējs ar puspiekabi un 40 tonnu kopējo masu rada 57 kg/cm2 lielu spiedienu. Tātad kokvedējs jebkuram ceļam ir saudzīgāks nekā parastā fūre. Meža nozarei ar šo labo apziņu nav gana, vides un arī tautsaimniecības ilgtspējas vārdā mēs tiecamies pēc ekoloģiskākiem risinājumiem – piemēram, kā Ziemeļvalstīs, kur kokmateriālu pārvadājumi tiek organizēti ar sastāviem, kuru pilna masa sasniedz 60–70 tonnu, tādējādi samazinot nepieciešamo transportlīdzekļu skaitu un CO2 izmešu apjomu. 

Mūsu ieskatā daudz efektīvāk par ceļa nodevas izmaksu celšanu būtu motivēt uzņēmējus atjaunot un modernizēt savus autoparkus, piemēram, ar lielāku nodevu tiem kravu pārvadātājiem, kuri satiksmē joprojām izmanto transportlīdzekļus ar novecojušiem dzinējiem. Turklāt būtu muļķīgi domāt, ka ar ceļa nodevu apliktas Latvijas 1000 tehnikas vienības spēs motivēt, piemēram, Scania vai Volvo ātrāk saražot meža apstākļos lietojamus bezemisiju auto, un no tehnoloģiju viedokļa līdz tam vēl ir tālu, kaut arī Ziemeļvalstīs pirmie izmēģinājumi jau notiek. Tomēr tas mudinātu izvēlēties jau šobrīd pieejamos videi draudzīgākos transportlīdzekļus. Ja novecojuša autoparka uzturēšana ne ar ko neatšķiras no moderna, bet nenoliedzami dārgāka autoparka apsaimniekošanas, daudziem trūkst motivācijas kaut ko pasākt šajā virzienā. 

Tikmēr meža nozare labprāt adaptē citas jaunās tehnoloģijas, bet arī šajā virzienā būtu nepieciešams lielāks valsts atbalsts. Līdzīgi kā Zviedrijā un Somijā, arī Latvijā ap 6–7 % kokvedēju jau izmanto riepu spiediena kontroles sistēmu, ar ko tiek samazināts spiediens riepās, lai vēl palielinātu atbalsta laukumu ceļu posmos ar zemāku nestspēju. Vairāk nekā puse kokmateriālu Latvijā tiek pārvadāti, izmantojot mūsdienīgu loģistikas sistēmu, kas savienota ar “Latvijas Valsts ceļu” datubāzē pieejamo informāciju par braukšanas apstākļiem, liegumiem, virtuālām un fiziskām ceļazīmēm utt. Tā ir tik attīstīta, ka lēmumu pieņemšanas procesā rada minimālu ietekmi uz ceļiem un satiksmes dalībniekiem, piemēram, plānojot maršrutu, neļauj ieplānot pārvietošanos pa slēgtu ceļa posmu vai posmu, kur noteiktā diennakts laikā paredzama augsta satiksmes intensitāte. Tāpat automatizēts rīks uzrauga kokvedēja svaru, neļaujot to pārkraut un tādējādi minimizējot ietekmi uz ceļu infrastruktūru. Protams, nozarē privātajā sektorā gadās arī pa kādam “brīvajam radikālim”, kurš interpretē noteikumus pa savam. Tādus cenšamies piejaucēt, meklējot risinājumu nozarē, piemēram, e-pavadzīmju sistēmu, kas ļautu kontrolēt kokvedēju svaru uz ceļa, tos pat neapstādinot, tomēr pilnvērtīga tās ieviešana pagaidām nav iespējama. Tāpat esam aicinājuši Satiksmes ministriju un “Latvijas Valsts ceļus” attīstīt brauktuvē iebūvētu svaru sistēmu, bet apzināmies, ka tas prasa lielas investīcijas un plānošanu vēl ceļu izbūves laikā, tāpēc tas nenotiks ne ātri, ne viegli. Tomēr mēs turpināsim aicināt uz stingrāku kontroli, lai pilnībā izskaustu negodprātīgu rīcību un tādējādi samazinātu arī ietekmi uz infrastruktūru un drošību. 

Protams, lielāka ceļu nodeva neapstādinās ne mežizstrādi, ne kokrūpniecību, un arī nozares eksporta vērtība tāpēc nekritīsies. Taču daudz auglīgāk būtu meklēt risinājumus, kas ļauj palielināt produktivitāti, nevis kavē to. Tad mums būs vieglāk atrast patiešām jēgpilnas atbildes uz infrastruktūras finansējuma jautājumiem.