Laika uztvere bērniem un pieaugušajiem ir būtiski atšķirīga: viena augstskolas lekcija pieaugušajam nešķitīs īpaši gara, savukārt pirmklasniekiem tikpat ilgu laiku nosēdēt mācībstundā ir patiešām liels pārbaudījums.

Reklāma

Protams, laika uztveri spēj ietekmēt virkne dažādu faktoru – no cilvēka temperamenta līdz emocionāli iekrāsotu notikumu piesātinājumam, taču ungāru pētnieki no Etveša Loranda universitātes bija izlēmuši pamatīgi izpētīt to, cik liela ir faktiski viena no galvenajiem faktoriem, proti, cilvēka vecuma, ietekme.

Attiecīgajā eksperimentā piedalījušies 138 cilvēki, kuri bija iedalīti trīs grupās: pirmsskolas vecuma bērni (4–5 gadi), skolēni (9–10 gadi) un pieaugušie (18 gadi un vecāki). Visiem eksperimenta dalībniekiem piedāvāja noskatīties dažus aptuveni vienu minūti garus videomateriālus: tie bija kāda populāra animācijas seriāla fragmenti, kas sabalansēti atbilstoši vizuālajam un akustiskajam piesātinājumam, taču atšķirīgi tieši atspoguļoto notikumu ziņā. Viens no videomateriāliem bija kā atsevišķs ministāsts – policists glābj dzīvniekus un arestē zagli, otrā nenotika praktiski nekas – seši cilvēki iras laivā. Pusei eksperimenta dalībnieku piedāvāja noskatīties vispirms “aktīvo” video, bet pēc tā “monotono”, savukārt otrai pusei – otrādi. Pēc tā visiem dalībniekiem lūdza atbildēt uz jautājumu: kurš no videomateriāliem bija garāks?

Rezultāti izrādījās atšķirīgi visām trim vecuma grupām: divas trešdaļas “pirmsskolēnu” par garāku uzskatīja “aktīvo” video, bet trīs ceturtdaļas “pieaugušo”, gluži otrādi, apgalvoja, ka video par policistu ir īsāks par to, kurā ļaudis monotoni tikai airē. Spriežot pēc “skolēnu” aptaujas rezultātiem, “pirmsskolēnu” pārslēgšanās uz “pieaugušo” laika uztveri bērniem notiek aptuveni septiņu gadu vecumā, proti, “skolēni” arī tieši “monotono” video biežāk atzina par garāku, lai gan viņi šajā jautājumā nebija tik vienoti kā “pieaugušie”.

Lai izskaidrotu laika uztveres atšķirību pieaugušajiem un bērniem, pētnieki vērsās pie eiristikas koncepcijas, noteikumu un metožu kopuma ātrai sarežģītu problēmu risināšanai, kas neprasa ilgas pārdomas un garus aprēķinus. Mazam bērnam ir tā: jo vairāk par noskatīto video viņš var pastāstīt, jo garāks tas viņam šķiet. Pieaugušajiem viss atkal ir otrādi: kļūstot pieauguši, cilvēki iepazīst absolūtā laika koncepciju, taču viņi vienalga paliek paši savas uztveres ķīlnieki, kad kādā garlaicīgā pasākumā sekundes var stiepties gluži kā gumija, savukārt, skatoties aizraujošu kinofilmu, aizmirstas paraudzīties pulkstenī.

Tādējādi iepazīšanās ar absolūtā laika jēdzienu, kad tas plūst pats savā tempā un pakļaujas mērīšanai, maina pašu laika uztveri cilvēka smadzenēs: ienākot pieaugušo pasaulē, bērni ir spiesti pārkārtot savu laika uztveri, jo tagad ne jau viņi paši, bet gan pulkstenis viņu delnā nosaka viena vai otra notikuma ilgumu...

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.