10. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Pilsoņiem noderīga iestāde

1895. gada 10. aprīlī. Pirms 130 gadiem tika nodibināts Rīgas pilsētas lombards – pirmā šāda veida iestāde Latvijā, kaut pirmsākumi tai meklējami jau 1806. gadā, kad ar ko tamlīdzīgu augļotāju rūpala ierobežošanas vārdā sāka nodarboties Lielā ģilde.

Lombardi savu lietderību pierādījuši visos laikos, bet jo īpaši grūtos ekonomiskās krīzes brīžos, kad tādu lietu kā īstermiņa aizdevumus vēl nepraktizēja. Rīgas lombarda dibināšanas pamats bija Krievijas impērijas kredītlikums, kas deva pilsētām tiesības atvērt iestādes, kur pilsoņi varēja ieķīlāt dažādas vērtīgas, bet tajā mirklī nevajadzīgas lietas – juvelierizstrādājumus, mākslas darbus, paklājus, mūzikas instrumentus, un tamlīdzīgi, arī kažokus – pretī saņemot zināmu naudas summu, reizē saglabājot tiesības mantu atkal izpirkt. Ja izpirkšana noteiktajā termiņā nenotika, aizdevējs mantu izlika pārdošanā. 

Lombarda filozofija paredzēja, ka iestādes uzdevums nav iedzīvoties, bet gan "vieglāk tikt pāri dzīves krīzes laikiem". 

"Maz Rīgā atradīsies cilvēku, kurus liktenis ne reizi nebūtu spiedis virināt pilsētas lombarda durvis. Kad bez darba palikušam strādniekam, vietu zaudējušam ierēdnim jeb citam dzīves pabērnam nav vairs kur atbalsta meklēt, viņš jeb viņa ģimenes piederīgie atceras, ka Kaļķu ielā Nr. 9 atrodas pilsētas pašvaldības iestāde, kuras tiešais nolūks ir sniegt palīdzību šādam grūtībās nonākušam pilsonim, neizmantojot savtīgos nolūkos viņa grūto stāvokli, kā to dara lielākā daļa privātu šāda veida iestāžu. Kas agri no rīta pavasara mēnešos ir gājis pa Lielo Zirgu ielu un redzējis garo rindu sieviņu ar drēbju vīkstokļiem uz rokas, tas sapratīs, cik liela ir pilsētas lombarda loma šo cilvēku posta mazināšanā," 1934. gadā atzīmēja "Latvijas Kareivis". 

Tolaik lombardā dienā iegriezās divi līdz trīs tūkstoši klientu un valdīja uzskats, ka tas pat zināmā mērā disciplinē pilsoņus, jo, ja manta pašam dārga, cilvēks saņemsies, lai to izpirktu. 

Neizpirkto ķīlu skaits bija mērāms vien dažos procentos.

1895. gada noteikumi paredzēja, ka pilsētas lombarda pamatkapitālam jābūt 140 tūkstoši rubļu. Šo summu ziedoja trīs Rīgas pilsoņi, vācbaltieši Johans Štresovs, Joahims Ebels un Adams Kregers. Neviens aizdevums nevarēja būt mazāks par diviem cara rubļiem, bet dārgmetālu gadījumā nevarēja pārsniegt 90% svara vērtības. Par pārējiem priekšmetiem deva trīs ceturtdaļas no taksācijas vērtības.

"Jaunais Rīts", 1925. gada 10. aprīlī

Saka. Jaunsaimnieks K. ir apstādījis savu gatuvi ar skaistiem kociņiem gar abām pusēm, tādējādi rādīdams citiem jaun- un vecsaimniekiem labu piemēru. Bija sagaidāms, ka citi savas plikās gatuves padarīs līdzīgas K. gatuvei, bet vienlīdzība tiek ievesta citādā ceļā un proti, dažādi nakts staiguļi, garām iedami, no jaunās liepiņas vai kastaņa iztaisa sev spieķi un drīz no stādījumiem nekā nebūs atlicis. Kas neprot no jauna celt, tas prot vismaz ārdīt. Gods, kam gods nākas.