Trešo valstu studentu piesaiste Latvijā rada drošības risku; studijas mēdz izmantot ieceļošanai

Trešo valstu studentu piesaiste Latvijā gadiem dēvēta par "izglītības eksportu", tomēr valsts dienesti arvien biežāk brīdina — daļā gadījumu studijas tiek izmantotas kā veids, lai ieceļotu Eiropā, ziņo raidījums "de facto".

Raidījuma rīcībā esošie dati liecina — 2024. gadā Rīgas Ziemeļvalstu augstskolā (bijusī ISMA) vīzu atteikumu īpatsvars sasniedza 31 %. Tātad ieceļošana liegta gandrīz katram trešajam uzaicinātajam studentam.

Salīdzinājumam — lielajās valsts universitātēs atteikumu īpatsvars pērn bija ievērojami zemāks — aptuveni 5–6 %. Savukārt vairākās privātajās augstskolās tas ir būtiski augstāks. Baltijas Starptautiskajā akadēmijā atteikumu īpatsvars 2024. gadā bija 23,5 %, bet Rīgas Ziemeļvalstu augstskolā augsti rādītāji saglabājas jau vairākus gadus — pēdējo sešu gadu laikā tie nav bijuši zem 30 %, bet 2020. gadā sasniedza pat 54 %.

"de facto" dati izgaismo arī citu tendenci —

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola bieži kļūst par tā dēvēto "otro pieturu" ārvalstu studentiem,

kuri maina mācību iestādi vai pēc atskaitīšanas meklē iespēju turpināt studijas Latvijā. No 165 studentiem, kuri pērn mainīja augstskolu, 134 pārgāja tieši uz šo iestādi. Līdzīga aina redzama arī atskaitīto studentu datos.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar šo augstskolu nolēmusi neslēgt vienošanos par labo praksi ārvalstu studējošo piesaistē un turpina tās pārbaudi. Vienlaikus

Valsts drošības dienests jau iepriekš norādījis, ka sistēmā pastāv būtiski trūkumi, kas ļauj apiet ieceļošanas nosacījumus

un rada drošības riskus. Arī Valsts robežsardze norāda uz problēmām kandidātu atlasē, tostarp nepietiekamām angļu valodas zināšanām.

Gan Iekšlietu ministrija, gan IZM plāno pastiprināt kontroli — paredzēts ierobežot studējošo ģimenes locekļu ieceļošanu, stingrāk vērtēt studētgribētāju zināšanas un prasīt finansiālu nodrošinājumu iespējamai atgriešanai. Augstskolām savukārt būs pienākums ātrāk atskaitīt studentus, kuri faktiski nemācās.

IZM norāda, ka mērķis ir labās prakses kritērijus padarīt par obligātu kvalitātes minimumu un izstrādāt vienotu ilgtermiņa internacionalizācijas stratēģiju, kas “izglītības eksportu” sabalansētu ar valsts drošības interesēm un darba tirgus vajadzībām.

Plašāk skatieties "de facto" sižetā.