"Riskēšana mākslā ir drošākā lieta." Saruna ar režisoru Valteru Sīli

Šodien, 16. janvārī, Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē "Lielais dzintars" pirmizrāde gaidāma teātra mākslinieciskā vadītāja, režisora Valtera Sīļa vadībā veidotajai izrādei "Parasta pirmdiena". 

Iestudējumu režisors nodēvējis par darbadienas kolāžu, jo tas stāstīs par vienu parastu dienu sešu varoņu dzīvē, kas daudziem šķistu pavisam neparasta.

Kā atklāj izrādes teksta autori – aktieri Sandis Pēcis, Anete Rimkus, Edgars Ozoliņš, Laura Jeruma, Kārlis Ērglis, Karīna Tatarinova –, katram ir savs ritms, kā mostamies, lai ietu uz darbu: "Vieni mostas vairākas stundas pirms iziešanas no mājām, lai lēnām varētu sagatavoties dienai. Citi – pēdējā brīdī un dienai gatavojas skriešus lēkšus. Ir pirmdienas rīts, un daudziem tā ir pirmā diena pēc brīvdienām. Dažiem ir tekošais grafiks un brīvdiena, iespējams, būs rīt. Gandrīz katrs darbs, ja uz to paskatās no malas, šķiet vai nu pārāk fiziski smags, pārāk garlaicīgs, pārāk stresains, bet cilvēki, kuri šo darbu dara, ir atraduši tajā savu ritmu, savu tehniku un savu prieku un gandarījumu. Ir darbi, kuri, no malas raugoties, šķiet gandrīz nepaveicami, un tomēr kādam tie ir jādara. Ir cilvēki, kuri savā ikdienā iepazīst visu cilvēku raksturu paleti un ir tiešā saiknē ar neskaitāmu ļaužu dzīvēm, drāmām un liktenīgām izvēlēm."

"Latvijas Avīze" Valteru Sīli, kurš "Spēlmaņu nakts" ceremonijā tika arī atzīts par Gada režisoru, lūdza pastāstīt par iestudējumu – par varoņu ikdienu, vidi, kurā patiesībā dzīvojam un ko bieži izvēlamies nepamanīt.

Kā radās iestudējums "Parasta pirmdiena"?

V. Sīlis: Tas sākās ar uzdevumu aktieriem vērot dažādu cilvēku darba dienas un saprast, ar ko šiem cilvēkiem ikdienā iznāk saskarties. Katrs no sešiem aktieriem gāja un iepazinās ar visdažādākajiem cilvēkiem, atrodot to profesiju, kurā būtu interesanti doties padziļinātāk. Uzzinājām stāstus un pieredzes, dažreiz ieraudzījām arī to, kā uz to pašu darbu skatās kāds cits no malas, turklāt – kas vienam būs ikdiena, citam varbūt būs bijis lielākais un nozīmīgākais dzīves notikums. Var teikt, ka šīs izrādes varoņi ir vienkārši cilvēki, kuru darbs ir strādāt ar cilvēkiem, Latvijā un pasaulē tādu cilvēku ir ļoti daudz. Viņu darbs saskaras ar cilvēka dzīves amplitūdu ļoti plašā mērogā, dažkārt arī dramatiskās dzīves situācijās.