Sava enerģija. Cietā kurināmā apkures efektivitāte

Rūpējoties par apkures ierīci un lietojot kvalitatīvu kurināmo, ziemas var pavadīt taupīgāk.

Saglabāt rezervei

Daudzās mājās, kur malkas sagāde apkures sezonai ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāka, saimnieki nereti apsver veco ierīci demontēt un aizstāt ar modernu granulu katlu. 

Uzņēmuma FAN Siltumtehnikas centrs valdes loceklis Aivars Ģinis iesaka malkas katlu, kas līdz šim uzticami kalpojis, nedemontēt un atstāt rezervei, sistēmai paralēli pievienojot granulu katlu ar iebūvētu automātisku granulu aizdedzināšanu, sūkni, granulu tvertni.

Divu ierīču apvienošana vienā sistēmā ļauj saimniekiem izmantot konkrētajā brīdī finansiāli izdevīgāko kurināmo materiālu. 

Lai sistēmai pievienotu granulu katlu, vajadzīga vien 70 cm plata vieta blakus jau ierīkotajam malkas katlam. Tad atliek ierīci uzstādīt, pievienot turpgaitas un atpakaļgaitas mezglam, skurstenim.

Nekādā gadījumā apkures ierīci nepērk internetveikalā! Jādodas uz veikalu, jāsalīdzina dažādi risinājumi, jākonsultējas ar pārdevēju.

Lūkojot jaunu apkures ierīci, pārbauda tās lietderības koeficientu.

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Aprēķināmas kurināmā izmaksas

Pastāv uzskats, ka granulas ir dārgākais kurināmais materiāls, taču ir pretēji – 

granulu katla uzturēšana izmaksā lētāk nekā malkas apkures ierīce. 

Lai saprastu, kurš apkures risinājums efektīvāks, jāsalīdzina ne tikai kurināmā cenas, bet arī ierīču lietderības koeficients (procentos).

Malkas apkures katla lietderības koeficients ir ap 70%, kur atlikušie 30% izplūst pa skursteni, vienlaikus piesārņojot vidi. Tradicionālo kamīnu lietderības koeficients ir 40–45%, savukārt granulu katla lietderības koeficients pārsniedz 90%, patērējot tik kurināmā, cik nepieciešams iestatītās temperatūras uzturēšanai. Malkas apkures ierīcēm ir sarežģītāk iegūt optimālo temperatūru.

Granulu kvalitāti pārbauda, pavisam nelielu to daudzumu sadedzinot uz stikla gabala.

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Granulu katls sezonā vidēji patērē 20 kilogramu granulu kvadrātmetra apsildīšanai. Pieņemot, ka jāapsilda 100 m2 platība, vajadzēs 2 tonnas granulu jeb nedaudz virs 2 paletēm. Atrodot labu cenas piedāvājumu, granulas sezonai orientējoši maksās 400–500 eiro. Granulām jāatbilst apkures ierīces ražotāja prasībām. Izmantojot dažādu ražotāju granulas, pirms jauno granulu iepildīšanas tvertnē ierīci iestata atbilstīgi granulu tehniskajiem parametriem, piemēram, pelnu kušanas temperatūrai.

Ierīcēs līdz 50 kW jaudai izmanto Ø 6 mm granulas, jo tās sadeg pilnībā. Kvalitāti būtiski samazina piemaisījums – smiltis un cits sastāvs. Lai pārbaudītu, vai granulās nav lieku piemaisījumu, veic degšanas testu – pussauju granulu uzber uz neliela stikla gabala. Granulām uzlej nedaudz degmaisījuma, aizdedzina un ļauj tām pilnībā sadegt.

Pēc atdzišanas granulu pelnus ar pirkstu paberž pret stiklu – kvalitatīvu granulu pelni līdzinās miltiem, tajos nav cietu daļiņu. Bet, ja uz stikla izveidojies uzdegums un pelnos jūtami asi, cieti graudiņi, granulu sastāvā ir smiltis.

Katlu efektivitāti uzlabo regulāra sildvirsmu tīrīšana.

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Pareiza kurināšana

Malkas katlos lieto sausu kurināmo (mitruma līmenis līdz 20%), tā mazinot darvas un sodrēju veidošanos skurstenī un uzlabojot ierīces efektivitāti. Katlu uzsilda vismaz līdz 70 grādiem pēc Celsija, taču ne vienmēr sistēmā vajadzīga šāda temperatūra. Tāpēc ierīci aprīko ar trīsceļu vārstu, kas katlā uztur 70 oC darba temperatūru, bet līdz radiatoriem piegādā zemākas temperatūras siltumnesēju (atkarībā no āra gaisa temperatūras).

Ja katlu neuzsilda pietiekami, iespējama skursteņa tecēšana – kondensāta veidošanās un pastiprināta darvas uzkrāšanās skursteņa iekšpusē un sūkšanās caur šuvēm un plaisām ārpus dūmeņa, palielinot ugunsbīstamību mājoklī.

Granulas katlā deg ļoti augstā – virs 1000 oC temperatūrā, un to mitruma līmenis ir zemāks (5–8%) nekā malkai vai briketēm (līdz 10%). Neatvērtus iepakojumus sargā no tieša mitruma un saules stariem – vislabāk uzglabāt telpās ar vienmērīgu temperatūru un gaisa mitrumu.

Jāiztīra arī skursteņa līkumu savienojumi.

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Tīrīšana un apkope

Lai cietā kurināmā apkures ierīce darbotos efektīvi, jāveic regulāras apkopes – vienu divas reizes sezonā iztīra skursteni, vienu divas reizes nedēļā – notīra sildvirsmas. Jo tīrāka sildvirsma, jo efektīvāk darbojas ierīce.

Sodrēji un darva strauji mazina lietderības koeficientu, siltumatdevi, palielinot risku pārkurināt, piemēram, malkas plīti, podiņu krāsni.

Sildvirsmas tīra mehāniski. Ņem vērā, ka dūmvadu tīrīšanas līdzekļi, kas sausina darvu un atvieglo tīrīšanu, der tikai gadījumos, ja tīra arī skursteni. Iztīrot tikai kurtuvi, pastāv risks, ka dūmenī palikušie sodrēji var aizdegties.

Granulu katlu sildvirsmas var tīrīt mehāniski ar birsti vai saspiesta gaisa strūklu. Regulāri attīra granulu degli, iztukšo pelnu nodalījumu. Modernākie granulu katli ir aprīkoti ar automātisko degļa un sildvirsmu tīrīšanas funkciju. Šādiem katliem reizi nedēļā papildina kurināmo, bet reizi divās nedēļas iztukšo pelnu nodalījumu. Pēc vajadzības sildvirsmas attīra mehāniski.

Diemžēl daudzi pret apkures ierīcēm izturas pavirši un ar norādījumiem lietošanas instrukcijā iepazīstas tikai tad, kad radušās kādas problēmas, piemēram, neizdodas aizdedzināt granulas. Pirms sezonas sākuma cietā kurināmā centrālapkures ierīcēm pārbauda spiedienu, pāris reižu atverot un aizverot drošības vārstu. Ja apkopi paši neveic, ierīču apsekošanu var uzticēt sertificētiem meistariem.

Pieredze

Pašu projektēts un aprūpēts malkas katls

Angelas Zīles mājās Jelgavas pusē centralizētā apkure ierīkota jau 1980. gadā, bet par efektīvu apkuri pēdējos 20 gadus gādā vīra projektētais malkas katls. Kad krāsns sasniedz darba temperatūru, mājā kļūst pat par karstu.

Paškonstruēts malkas katls.

Foto: Foto no privātā arhīva. / Latvijas Mediji

Pašu metinātajā krāsns korpusā stiprinātas savulaik veikalā pirktas detaļas. Virs pelnu nodalījuma ir lielas ietilpības divu līmeņu kurtuve, bet virs tās – divi nodalījumi, kur uzkrāties pelniem, sodrējiem. Pirms sešiem gadiem krāsnij nomainītas kurtuves iekšējās durtiņas, bet pirms 12 gadiem – restes virs pelnu nodalījuma. Citi nopietni remontdarbi katlam nav bijuši vajadzīgi.

Apkures sistēmā iekļauts 2005. gadā pirkts kombinētais ūdenssildītājs. 

Ūdenssildītājs.

Foto: Foto no privātā arhīva. / Latvijas Mediji

Ziemā ūdeni silda ar malku, bet vasarā ar elektrību. Siltumnesēju čuguna radiatoros daļēji apkurinātā (95 m2 platība) divstāvu mājā piegādā cirkulācijas sūknis. Sistēmā ierīkots pašteces loks, gadījumā ja mājā pazūd elektrība. Bēniņos uzstādīta izplešanās tvertne ūdenscirkulācijas uzlabošanai. Reizi pāris gados tiek papildināts siltumnesējs. Sistēmas darba temperatūra tiek uzturēta 60–70 oC, lai katls nepārkarstu un dūmenī neveidotos kondensāts. Temperatūrai seko līdzi katla korpusā nostiprinātā termometrā.

Krāsns padziļināti tiek tīrīta reizi mēnesī – iztīrīti augšējie nodalījumi un izolētā nerūsējošā tērauda skurstenī nosēdušies netīrumi. Pirms tīrīšanas krāsnī sadedzina kartupeļu mizas. Aukstā ziemā mājas apsildīšanai tiek patērēts ap 15 kubikmetru malkas, vienā kurināšanas reizē – divi klēpīši malkas. Krāsni kurina no rīta un pēcpusdienā. Ja laiks pieturas silts, krāsni kurina reizi dienā.

Der zināt!

Ja malkas katls tomēr jāmaina un mājās vēlas kombinēto katlu kurināšanai ar malku un granulām, vislabāk uzstādīt divas atsevišķas ierīces, tā nodrošinot siltumu, ja viens no katliem sabojājas.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".