Savienotās Valstis aiziet no starptautiskajām organizācijām

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija trešdien paziņoja par nodomu izstāties no 66 starptautiskām organizācijām, tostarp no ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC), vairākām citām institūcijām, kuras risina klimata pārmaiņu problēmas, kā arī citiem jautājumiem veltītām struktūrām.

Zināms, ka Savienotās Valstis izstāsies, piemēram, no ANO Iedzīvotāju fonda un Globālā pretterorisma foruma. Pieņemto lēmumu Baltais nams pamatojis ar to, ka dalība šajās organizācijās "vairs nekalpo amerikāņu interesēm".

Grib suverenitāti

Baltā nama paziņojumā, kas publiskots platformā "X", norādīts, ka ASV izstāsies no 31 ANO paspārnē esošas organizācijas, kā arī vēl no 35 organizācijām ārpus Apvienoto Nāciju sistēmas. Šīs organizācijas darbojoties "pretēji ASV nacionālajām interesēm, drošībai, ekonomiskajai labklājībai vai suverenitātei", skaidroja Baltais nams. ASV izstāšanās ļaus izbeigt "ASV nodokļu maksātāju finansējumu" organizācijām, kuras "virza globālistu darba kārtību pāri ASV prioritātēm". Trampa administrācija gada sākumā uzdeva Valsts departamentam pārskatīt Savienoto Valstu dalību visās starptautiskajās starpvaldību organizācijās, konvencijās un līgumos, kur ASV ir dalībvalsts vai ko atbalsta finansiāli. Daudzas no šīm organizācijām ir ar ANO saistītas struktūras, kuras koncentrējas uz klimata, darba tiesību un migrācijas jautājumiem, kurus Trampa administrācija ir kritizējusi kā pārlieku progresīvus, atgādina aģentūra "Associated Press". ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņojumā norādīja, ka konstatētas 66 organizācijas, kuras ir kļuvušas liekas, ir slikti pārvaldītas un izšķērdīgas, kā arī apdraud ASV suverenitāti un brīvību. "Mēs neturpināsim tērēt resursus, diplomātisko kapitālu un ar savu dalību leģitimēt institūcijas, kuras ir nesvarīgas vai arī darbojas pretī mūsu interesēm," brīdināja valsts sekretārs.

Trampa administrācija aizvadītajā gadā jau paziņoja par izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas un ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas UNESCO. Tāpat administrācija pārtrauca finansēt ANO palestīniešu bēgļu aģentūru (UNRWA). Trampa vadībā Savienotās Valstis kopumā bijušas krietni izvēlīgākas dažādu ANO aģentūru un programmu atbalstīšanā, norāda "Associated Press". Reaģējot uz sarežģīto finansiālo situāciju, ANO pagājušajā gadā paziņoja, ka samazinās savu personālu un sašaurinās īstenotās programmas. Trampa administrācijas pārstāvji tomēr norāda, ka joprojām redz ANO potenciālu, bet ASV nodokļu maksātāju naudu grib novirzīt tām ANO iniciatīvām, kurās saduras Vašingtonas un Pekinas intereses. Starp tām tiek nosaukta Starptautiskā telekomunikāciju savienība, Starptautiskā Jūras organizācija un Starptautiskā Darba organizācija. "Tas ir ļoti skaidrs redzējums par to, ka starptautiskā sadarbība ir vēlama tikai ar Vašingtonas noteikumiem," intervijā "Associated Press" norādīja domnīcas "Starptautiskā krīzes grupa" ANO lietu vadītājs Daniels Forti.

Trieciens klimatam

Vērtējot organizācijas, no kurām Trampa administrācija grasās izstāties, apskatnieki visbiežāk piemin ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas pieņemta 1992. gadā Riodežaneiro Zemes samitā. Tā ir pamatā visiem svarīgākajiem starptautiskajiem līgumiem klimata pārmaiņu jomā. Šo konvenciju atbalstījušas 198 pasaules valstis. 

Var teikt, ka izstāšanās no UNFCCC ir Trampa administrācijas kārtējais solis, distancējoties no klimata jautājumiem. 

Jau pašā otrā pilnvaru termiņa sākumā Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstāsies no 2015. gada Parīzes klimata vienošanās. Trampa pirmās administrācijas laikā ASV jau bija izstājušās no šī starpvalstu līguma, tomēr prezidenta Džo Baidena administrācija tam atkal pievienojās. Tagad ASV aiziet arī no UNFCCC. Šo starptautisko līgumu 1992. gadā apstiprināja ASV Senāts, tāpēc pastāv zināmas šaubas, vai prezidentam ir pilnvaras no tā vienpersoniski atteikties. Pašlaik ASV Kongresā gan vairākums ir Trampa pārstāvētajiem republikāņiem, kas varētu atbalstīt administrācijas politiku klimata jautājumā. Savukārt nākamajiem ASV prezidentiem varētu būt sarežģīti konvencijai atkal pievienoties, negūstot Senāta atbalstu, secina apskatnieki. Trampa uzskati klimata jautājumā nav noslēpums. Viņš klimata zinātni nosaucis par izdomājumu, apšaubot cilvēka lomu klimata pārmaiņu veicināšanā. Tā vietā republikāņu politiķis uzsvaru licis uz fosilā kurināmā izmantošanu. Trampa administrācijas politiku labi raksturo arī fakts, ka uz pagājušā gada ANO klimata konferenci Brazīlijā Savienoto Valstu delegācija nemaz netika nosūtīta. Eksperti norāda, ka bez ASV dalības pasaules līmenī būs grūti pieņemt nopietnas vienošanās klimata pārmaiņu jautājumā. Turklāt, reaģējot uz Vašingtonas rādīto piemēru, arī citas valstis var izdomāt mazināt savus pūliņus. Vašingtona ar šādu soli, kļūstot par pirmo valsti, kas no šīs konvencijas izstājas, arī mazina savu ietekmi, vērš uzmanību apskatnieki. Baidena Baltā nama klimata padomniece Džīna Makārtija Trampa administrācijas lēmumu izstāties no klimata konvencijas nosauca par "tuvredzīgu, apkaunojošu un muļķīgu". "Šī administrācija atsakās no mūsu valsts iespējas ietekmēt triljoniem dolāru investīcijās, politikā un lēmumos, kas būtu virzījuši uz priekšu mūsu ekonomiku un aizsargājuši mūs no izmaksu ziņā dārgām katastrofām," pauda Makārtija.