Latvija grib pievienoties Honkongas konvencijai

Šonedēļ valdība nolēmusi virzīt uz Saeimu jautājumu par valsts pievienošanos Honkongas konvencijai. Jau pirms 15 gadiem pieņemtās, bet tikai kopš pērnās vasaras spēkā esošās Honkongas Starptautiskās konvencijas par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi mērķis ir mazināt plašo kaitējumu cilvēkiem un videi, ko rada lielo kuģu vraku demontāža.

Pievienošanās šim dokumentam tiek saistīta ar praktiskiem ieguvumiem. Latvijas karoga kuģi (2025. gada maijā reģistrēti 56 kuģi, uz kuriem attiektos Honkongas konvencija) jau tagad tiek pārbaudīti un sertificēti saskaņā ar ES regulu, taču daudzas konvencijas dalībvalstis šo sertifikātu neatzīst par pilnvērtīgu. Rezultātā Latvijas kuģi regulāri saskaroties ar papildu pārbaudēm ārvalstu ostās. Pēc ratifikācijas Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarotas organizācijas izsniegs starptautiskā formāta atbilstības sertifikātus, kuri, kā tiek solīts, būs atzīti visā pasaulē. Paredzams, ka tas samazinās administratīvo slogu un risku, ka mūsu kuģi tiek aizturēti.

Turklāt no 2027. gada jūlija ES ostas kontroles direktīva paredz, ka tiks pārbaudīta arī Honkongas konvencijas ievērošana. Līdz ar to bez šī dokumenta ratifikācijas Latvija nonāktu neērtā situācijā.

Var apiet ar līkumu

Latvija ir viena no 176 Starptautiskās Jūras organizācijas (IMO) dalībvalstīm, zem kuras karoga kuģi nodarbināti starptautiskajā kuģošanā. Honkongas konvencija, ko 2009. gadā pieņēma IMO, ir pirmais globālais mēģinājums sakārtot kuģu vraku pārstrādes nozari. Pēc nevalstisko organizāciju aplēsēm, pašlaik pat 80 procenti nolietoto kuģu tiek sagriezti briesmīgos apstākļos.

Konvencijas mērķis ir nodrošināt, lai kuģi, kas tiek sagriezti pēc to ekspluatācijas laika beigām, neradītu riskus cilvēku veselībai, drošībai un videi pēc pārstrādes. Dokuments nosaka, ka kuģiem jābūt detalizētam bīstamo materiālu uzskaitījumam, pirms pārstrādes jāsaņem sertifikāts, bet pašu pārstrādi drīkst veikt tikai IMO sertificētās ražotnēs. Konvencija attiecas uz lielajiem kuģiem, sākot no 500 bruto tilpības, kas kuģo starptautiskajos reisos. 

Dokuments skar ne tikai vraku pārstrādi, bet arī kuģu projektēšanu, būvi un ekspluatāciju. Konvenciju jau ratificējušas 24 valstis 

(t.sk. kuģu vraku demontāžas lielvalstis Libērija, Panama, Indija, Bangladeša). Igaunija konvenciju ratificējusi jau 2019. gadā.

Tikmēr, piemēram, starptautiskās juridiskās firmas "Watson Farley & Williams" (specializējas jūrniecības un transporta tiesībās) eksperti pauduši šaubas par Honkongas konvencijas efektivitāti reālajā dzīvē. Viņi norāda, ka kuģu īpašnieki var izvairīties no ES Kuģu pārstrādes regulas, mainot kuģa karogu, un, lai arī konvencija ierobežo šo iespēju, tā joprojām saglabājas. Vēl viena problēma esot iespēja izvairīties no sankcijām par konvencijas pārkāpšanu, mainot kuģa karogu uz valsti, kas šim dokumentam nav pievienojusies.

Ratificēt konvenciju jau iepriekš mudinājuši lielo kuģu īpašnieki, tostarp ārvalstu kompānijas, kas izmanto Latvijas karogu, jo tas ļaušot izvairīties no liekām pārbaudēm. Vienlaikus, kā atzīmē Satiksmes ministrijā (SM), vietējiem uzņēmējiem konvencija paverot iespējas attīstīt kuģu pārstrādes nozari Latvijā. Saskaņā ar Honkongas konvenciju kuģus ar tilpumu virs 500 bruto tonnām drīkst pārstrādāt tikai sertificētās rūpnīcās. Ja Latvija izveidos tādas, tas sniegs iespēju radīt jaunas darba vietas un veicinās uzņēmējdarbību.

Konvencijā noteikto saistību izpildi koordinēs SM un Klimata un enerģētikas ministrija, bet praktiski nodrošinās Latvijas Jūras administrācija un Valsts vides dienests. Satiksmes ministrijā skaidro, ka institūciju funkcijas būtiski nemainīsies, taču palielināsies pārbaužu un sertificēšanas apjoms.

Uzpeld mūsu tankkuģis

Starptautiskās nevalstiskās organizācijas atzīst, ka Honkongas konvencija ir solis pareizajā virzienā, vienlaikus kritizē, ka dokuments ir pārāk bezzobains. Pēc organizācijas "Shipbreaking Platform" datiem, vēl 2024. gadā 80 procenti pasaules kuģu tilpuma tika pārstrādāti neatbilstošos apstākļos Bangladešas, Indijas un Pakistānas piekrastēs. Tikai dažas dienas pirms konvencijas stāšanās spēkā, 2025. gada maijā, Alangas kuģu demontāžas centrā Indijā gāja bojā 20 gadus vecs strādnieks, krītot no augstuma bez drošības jostas. Pēdējo piecu gadu laikā Alangā vien bojā gājuši vismaz desmit strādnieki. Neskatoties uz pieaugošo starptautisko uzmanību, bīstami un ekspluatējoši darba apstākļi šeit joprojām ir izplatīti. Nevalstisko organizāciju novērotāji vērtē, ka pārāk maigā konvencija rada risku, ka šādas prakses tiks legalizētas, nevis reformētas.

Nu jau tālajā 2010. gadā saistībā ar Alangu un kuģa nosūtīšanu sagriešanai uzpeldēja arī savulaik ievērojamā Latvijas uzņēmuma "Latvijas kuģniecība" (LK) vārds. Francijas vides organizācijas "Robin des Bois" pārstāvji paziņoja, ka Indijas piekrastē nonācis Latvijas kompānijai piederošais tankkuģis "Mar", kas satur 3,4 tonnas ar azbestu un 1,2 tonnas ar bifenila hloratvasinājumiem (polihlorēto bifenilu) piesārņotu materiālu. Savulaik LK piederošais vidēja izmēra tankkuģis "Mar" bija uzbūvēts 1990. gadā Hersonas kuģubūvētavā Ukrainā. Pirms sagriešanas Indijā, tas kuģoja ar Libērijas karogu. Uzņēmumā uzsvēra, ka sagriešanai paredzētais kuģis Indijā nogādāts ar tukšiem kravas tankiem.

Kā tolaik skaidroja toreizējais Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektors Vilis Avotiņš, šādos gadījumos atbildīga ir kuģa karogvalsts, kas šajā gadījumā bija Libērija. 

VVD vadītājs sacīja, ka no ētikas viedokļa nav pareizi nosūtīt bīstamu vielu saturošu kuģi sagriešanai uz valsti, par kuru zināms, ka tā nerūpējas par pienācīgu strādnieku drošību, tomēr uzņēmumi visbiežāk salīdzina izmaksas, kas arī ietekmē izvēli, 

uz kuru valsti tiek nosūtīti kuģi metāllūžņu sagriešanai. Ievērojot to, ka kuģis nepieder valstij, bet gan uzņēmumam, Avotiņš apšaubīja iespēju, ka šajā lietā varētu iejaukties valsts.

Papīra "jūraslauva"?

Kopš 2010. gada tikumi šajā rūpalā, šķiet, nav kļuvuši baltāki. Saskaņā ar "Shipbreaking Platform" publicētajiem datiem 2024. gadā metāllūžņu pārstrādes rūpnīcām tika pārdoti 409 okeāna tirdzniecības kuģi. No tiem 255 lielie tankeri, beramkravu kuģi, jūras platformas, kravas un pasažieru kuģi tika sadalīti Bangladešas, Indijas un Pakistānas pludmalēs, kas veido vairāk nekā 80 procentus no kopējā pasaulē demontēto vraku bruto tilpuma.

Ķīna ieņem pirmo vietu sarakstā ar vairāk nekā piecdesmit kuģiem, kas pārdoti Dienvidāzijas kuģu pārstrādātājiem, galvenokārt Bangladešā. Tas notiek, par spīti pašas Ķīnas aizliegumam importēt atkritumus un pašu spējai pārstrādāt vrakus atbilstošos apstākļos.

Kuģu īpašniekiem esot viegli apiet vai pārkāpt likumus, kuru mērķis ir aizsargāt kopienas un vidi no toksisko atkritumu izgāztuvēm, – secināts "Shipbreaking Platform" ziņojumā. Tā autori piesauc piemēru, kur divi kuģi izslēgti no Eiropas karoga reģistra pirms pēdējā reisa uz kuģu demontāžas rūpnīcām, lai apietu ES Kuģu pārstrādes regulu, kas paredz, ka ES karoga kuģi drīkst pārstrādāt tikai apstiprinātās rūpnīcās Eiropā, Turcijā un ASV. Turklāt vismaz deviņi kuģi tikuši pārdoti pārstrādei, pārkāpjot ES Atkritumu pārvadājumu regulu, kas aizliedz jebkādu bīstamo atkritumu eksportu uz valstīm, kas nav Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstis. Kuģu īpašnieki mēdzot nedeklarēt kuģus kā paredzētus pārstrādei. Tā vietā eksportētājvalstu iestādēm tiekot sniegtas nepatiesas ziņas par turpmāku ekspluatāciju vai remonta darbiem, lai izvairītos no atbildības. "Tikai tad, ja Eiropa un citas pasaules daļas pieņems atgriešanas shēmu visiem kuģiem, kas darbojas to ūdeņos, nolietotie kuģi tiks efektīvi novirzīti uz drošām un tīrām pārstrādes rūpnīcām," rezumē ziņojuma autori.

Par Honkongas konvenciju

• Pieņemta: 2009. gada 15. maijā IMO konferencē Honkongā.
• Spēkā: no 2025. gada 26. jūnija (24 mēnešus pēc 15 valstu ar vismaz 40% pasaules flotes ratifikācijas).
• Dalībvalstu skaits: 24 (2026. gada sākumā).
• Uz ko attiecas: starptautisko reisu kuģi virs 500 bruto tonnām (t.sk. tankkuģi, sauskravas kuģi, platformas u.c.); jauni kuģi – no 2025./2027. gada; jau ekspluatācijā esošie – no 2030. gada.
• Izņēmumi: neattiecas uz karakuģiem un citiem valdības dienestu kuģiem.
• Kādus pienākumus noteic:

• Bīstamo materiālu uzskaite uz kuģa.

• Starptautisks apliecinājums pirms pārstrādes.

• Pārstrāde tikai IMO autorizētās rūpnīcās.

• Aizliegums/ierobežojumi azbestam un citu toksisku vielu izmantošanai.