-9.7 °C
Eiropieši baidās, ka ASV varētu noslēgt ar Krieviju vienošanos, apejot ES. Šīs idejas iniciatori ir Francija un Itālija, kas jau panākušas Eiropas Komisijas (EK) un vairāku citu dalībvalstu atbalstu.
Parīze un Roma uzskata, ka ES varēs aizstāvēt savas sarkanās līnijas, tajā skaitā iespējamo Ukrainas dalību NATO, tikai tad, ja būs pārstāvēta pie sarunu galda. Šīs ieceres kritiķi norāda, ka pārstāvja iecelšana sarunām ar Putinu var radīt iespaidu, ka Krievija ir gatava godprātīgām sarunām, lai gan patiesībā Maskava vēlas kara turpināšanu un neatkāpjas no savām absurdajām prasībām. ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa uzstājīgi ļauj noprast, ka ir vienīgā kandidāte sarunām par Ukrainas nākotni. Savukārt Romā nedēļas nogalē izskanējusi doma, ka šo lomu varētu uzticēt bijušajam Itālijas premjerministram Mario Dragi. Daži diplomāti min arī Somijas prezidentu Aleksandru Stubu, norādot uz viņa attiecībām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un pieredzi darīšanās ar Krieviju.
Aptauja
Kāda loma Eiropai būtu jāuzņemas globālajā politikā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
