Bijušo Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviču atzīst par vainīgu kukuļņemšanā

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā vakar paziņoja spriedumu krimināllietā, kurā par kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu apsūdzēts bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, bet par kukuļdošanu un piedalīšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā – uzņēmējs Māris Martinsons. Pirmās instances tiesa lēmusi, ka abi atzīstami par vainīgiem.

Rimšēvičam piespriesti seši gadi aiz restēm, Martinsonam – pieci. Lietas dalībnieki desmit dienu laikā var lūgt tiesu sagatavot pilnu sprieduma tekstu, pēc tam to var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Tiesnese Gundega Lapiņa pēc sprieduma žurnālistiem skaidroja, ka tiesa atzina izvirzītās apsūdzības par pamatotām, kas bija pamats taisīt notiesājošu spriedumu. Tiesas vērtējumā, apsūdzētie nekavēja tiesas procesa norisi, tāpēc nav pamata piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu. Tiesas process ir bijis ilgs – lai nonāktu līdz pirmajam spriedumam, bija vajadzīgas 50 sēdes. Rīgas rajona tiesa Jūrmalā to sāka skatīt 2019. gada novembrī.

Šajā tiesas procesā abus apsūdzētos un Martinsona uzņēmumu "MM Investīcijas" aizstāvēja septiņi advokāti – Māris Mezītis, Ivars Krauze, Lauris Matisāns, Aivars Purmalis, Didzis Vilemsons, Mārtiņš Kvēps un Lauris Leja. Arī apsūdzības pusei šoreiz bija vesela komanda – prokurori Viorika Jirgena, Ando Skalbe un Māris Leja.

Rimšēvičs spriedumu noklausījās klātienē, Martinsons – attālināti. Uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas Rimšēvičam žurnālisti vaicāja, vai viņš plāno to pārsūdzēt. Atbilde bija lakoniska: "Noteikti!"

Prokurore Viorika Jirgena žurnālistiem pēc tiesas sēdes atzina, ka prokurori ir apmierināti ar rezultātu: "Tas, ka tiesa ir pilnīgi pievienojusies tam, ko lūdzām, parāda, ka tiesa ir tādās pašās domās par lietā iegūtajiem pierādījumiem kā valsts apsūdzība."

Kukuli investē projektā

Apsūdzētajam I. Rimšēvičam inkriminētas divas kukuļņemšanas epizodes. Stāsts par vienu savulaik skaļi izskanēja visā Latvijā, tā bija saistīta ar Latvijas Bankas prezidenta došanos makšķerēt uz Kamčatkas pussalu Krievijā. Šis brauciens, kas izmaksājis 7500 eiro, esot bijis kā kukulis, kuru Rimšēvičam deva nu jau mirušais "Trasta komercbankas" īpašnieks Igors Buimisters.

Kā izriet no apsūdzības, daudz lielāku kukuli Rimšēvičs saņēmis no "Trasta komercbankas" valdes locekļa Viktora Ziemeļa. Runa bijusi par 500 000 eiro lielu kukuli, un no operatīvā ceļā iegūtiem sarunu ierakstiem var secināt, ka vismaz pusi no šīs iespaidīgās summas Latvijas Bankas prezidents saņēmis. Apmaiņā pret kukuli Rimšēvičs esot konsultējis Buimisteru un Ziemeli, kā tikt galā ar prasībām, kuras "Trasta komercbankai" tolaik izvirzīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kā arī solījis palīdzēt komercbankai atbrīvoties no sankcijām.

Kukulī saņemtā nauda esot ieguldīta nekustamajā īpašumā. Runa bijusi par zemesgabalu Jūrmalā, Baznīcas ielā, kur Rimšēvičs kopā ar Martinsonu esot iecerējuši realizēt kādu kopīgu projektu. Martinsons piedalījies arī sarunās par kukuli, palīdzot "Trasta komercbankas" pārstāvjiem vienoties par to ar Rimšēviču.

Atgādinām, ka Rimšēviču un Martinsonu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja 2018. gada februārī.

Seši gadi cietumā

I. Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļņemšanu lielā apmērā, ko izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu lielā apmērā legalizēšanu. Daļēji saskaitot trīs sodus, pirmās instances tiesa Rimšēvičam piesprieda brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu un vienu mēnesi. Kā papildsods viņam ir aizliegums uz pieciem gadiem ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldības iestādēs un uzņēmumos. Tiesa lēmusi arī par mantas konfiskāciju. Par labu valstij tiks konfiscēti finanšu līdzekļi par kopējo summu 16 100 eiro, kā arī trīs nekustamie īpašumi – Langstiņos, Jūrmalā un Jūrkalnes pagastā.

Trieciens Martinsona biznesam

Uzņēmējs M. Martinsons apsūdzēts par kukuļdošanu lielā apmērā, kukuļņemšanas atbalstīšanu un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu lielā apmērā legalizēšanu. Viņam piespriestais sods ir brīvības atņemšana uz pieciem gadiem, kā arī naudas līdzekļu (175 960 eiro) konfiskācija.

Tiesā tika izskatīts arī process par piespiedu līdzekļa piemērošanu juridiskai personai – Martinsona uzņēmumam "MM Investīcijas". Ņemot vērā, ka Martinsons, kā norādīts apsūdzībā, noziedzīgos nodarījumus bija izdarījis sava uzņēmuma interesēs, tiesa lēmusi no firmas "MM Investīcijas" piedzīt naudas līdzekļus 5000 valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb 3,1 miljonus eiro. Arī uzņēmumam paredzēts konfiscēt mantu – daļu no zemesgabala Jūrmalā, Baznīcas ielā. Otru šī paša zemesgabala daļu tiesa lēma atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā. Kā izskanēja tiesas sēdēs, tieši šis zemes gabals tika iegādāts par naudu, ko kā kukuli saņēma I. Rimšēvičs.

Apsūdzētais uzņēmējs Māris Martinsons.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Par Ziemeli – blakuslēmums

Īpaša loma šajā kriminālprocesā ir lieciniekam Viktoram Ziemelim. Gan viņš, gan nelaiķis I. Buimisters savulaik atzinās, ka bija kukuļojuši Rimšēviču. Viņu liecībām šajā lietā ir ļoti liela nozīme. Tiesas izmeklēšanas laikā, kad Ziemelis tika uzaicināts vēlreiz liecināt un atbildēt uz papildu jautājumiem, viņš pēkšņi sāka noliegt kukuļdošanu, apgalvojot, ka tādas liecības no viņa esot "izspiestas". Tiesa pieņēma blakuslēmumu, saskaņā ar kuru Valsts policijai jāuzsāk kriminālprocess, lai izmeklētu, vai Ziemelis tiesā nav sniedzis apzināti nepatiesu liecību.

Ir arī citas krimināllietas

Jāatgādina, ka I. Rimšēvičs apsūdzēts vēl divās krimināllietās. Vienā no tām viņš kopā ar uzņēmēju Uģi Taboru tiek tiesāti par to, ka esot piespieduši liecinieku I. Buimisteru dot nepatiesu liecību. Šajā lietā nākamā tiesas sēde paredzēta 2024. gada jūnijā. Otra krimināllieta, kurā apsūdzēts Rimšēvičs, ir par vakcinācijas pret Covid-19 sertifikāta nelikumīgu iegūšanu un izmantošanu. Uz šo tiesas sēdi viņam jādodas pēc mēneša.

Arī M. Martinsons apsūdzēts vēl vismaz vienā krimināllietā, kas tiek skatīts Rīgas pilsētas tiesā, turklāt slēgtās sēdēs. Šajā gadījumā Martinsons uz apsūdzēto sola sēž kopā ar Vitāliju Hrapovu. Ja pa šo laiku nav mainīta apsūdzība, tad Martinsons tiek tiesāts par 102 000 eiro nesamaksāšanu nodokļos un krāpšanu.

Uzziņa

Ilmāra Rimšēviča karjera Latvijas Bankā

* Darbu Latvijas Bankā (LB) sācis LB prezidenta Einara Repšes vadības laikā.

* Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un valdes priekšsēdētājs 1992.–2001.g.

* Latvijas Bankas prezidents 2001.-2019.g.

* Eiropas Centrālās bankas Padomes un Ģenerālpadomes loceklis 2005. -2019. g.

* 2018. gada februārī KNAB noteica aizliegumu ieņemt LB prezidenta amatu, 2019. gada februārī Eiropas Savienības tiesa atcēla amata pienākumu pildīšanas aizliegumu un Rimšēvičs ieradās savā darba vietā Latvijas Bankā.

* Līdz ar oficiālo pilnvaru termiņa beigām LB prezidenta amatu atstāj 2019. gada decembrī, kā viņa pēctecis šajā amatā ar Saeimas lēmumu tika iecelts Mārtiņš Kazāks.