Pirms 100 gadiem Jelgavas laikraksts "Jaunais Zemgalietis" vēstīja par lielu notikumu, kas bija gaidāms 29. jūnijā, svētdienā.

Reklāma

Proti, agrākajā grāfa Pālena medību pilī Tērvetes Kalnamuižā grasījās atvērt Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļas sanatoriju tuberkulozes jeb diloņa slimniekiem – medicīnas iestādi, kas pēc jaunā korpusa uzbūvēšanas 1932. gadā kļuva par modernāko un lielāko plaušu slimību dziednīcu visā Baltijā. 

Par atklāšanu avīze ziņoja: "[Svētki] sāksies plkst. 14 ar Valsts prezidenta Jāņa Čakstes sagaidīšanu un pēc tam skautu un aizsargu parāde. Tālāk garīgais akts un laicīgais akts, goda mielasts un zaļumu svētki. Uz sanatorijas atklāšanu ieradīsies arī daudzu valdības iestāžu un preses pārstāvji. Plkst. 18 vakarā teātra izrāde un plkst. 23 Zemgales virsaiša Viestara ierašanās Tērvetē un viņa apsveikšana." 

No Jelgavas uz šiem svētkiem tika organizēta automašīnu satiksme par attiecīgu samaksu. Sarkanais Krusts grāfu Pālenu īpašumu kopā ar 86 hektāriem zemes un plašu priežu mežu valstī ļoti aktuālās tuberkulozes dziednīcas ierīkošanai saņēma 1923. gadā. Vecā ēka atradās saulainā, skaista vietā, taču bija galīgi nolaista. Nepilna gada laikā to par arī ziedojumos vāktu naudu steidzami saremontēja, tā ka pirmie pacienti tur parādījās jau pirms oficiālās atklāšanas, 2. jūnijā. 

Sākumā iestādē bija 40 gultasvietas. Personāls: ārsts un vadītājs Arvīds Rogulis, viena medmāsa, piecas kopējas, saimniecības pārzinis, saimniece, kas gatavoja maltītes, un dārznieks. 

Tuberkuloze kā kara un trūkuma laiku pavadone 20. gadsimta 20. gadu Latvijā bija liela problēma, jo atklāto vai latento slimnieku skaits sniedzās desmitos tūkstošu, kas apgrūtināja arī jaunās valsts saimniecisko attīstību. 

Tērvete arī agrāk bija atzīta par teicamu vietu dziednīcai, jo atrodas priedēm apaugušā augstienē, kur smilšainā augsne ātri uzsūc lietus ūdeņus un gaiss nekļūst mitrs. 

Sanatorijas prestižs un nozīme vēl vairāk cēlās, kad 1932. gadā vecās ēkas vietā pēc arhitekta Aleksandra Klinklāva projekta uzbūvēja jaunu, tiem laikiem moderni aprīkotu trīsstāvu korpusu 250 pacientiem. Mūsdienās tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un tajā atrodas rehabilitācijas centrs "Tērvete".

"Strādnieku Avīze", 1924. gada 27. jūnijā


Saldus. Bieži notiek, ka "nacionālā jaunatne", kura šeit sastāv no rakstvežiem, bodes zeļļiem un viņiem piemērotām meitām, sarīko īstus kaķa koncertus un ar savu klaigāšanu traucē pilsoņu nakts mieru. Tādu bļaustīšanos varēja dzirdēt 20. jūnijā uz Dzirnavu ielas plkst. pus 12 naktī. Desmit soļu atstatumā sēdēja policists un nelikās dzirdēt trokšņotājus. Ir bijuši arī tādi gadījumi, kad tā pati inteliģentā jaunatne uz ielas mēģinājas šaušanas mākslā ar revolveriem. Tādā gadījujmā par mērķi tiek noskatīts kaut kurš suns. Bij gadījums uz jaunā tirgus laukuma, kur tāds sašauts suns ieskrēja gaļas pārdotavā. Bet pilsoņi, kuri tādos "varoņdarbos"' nepiedalās, lai nedomā dabūt ieroča jeb velosipēda atļauju, jo pie tiem arvien atradīs kaut ko "neuzticamu".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.