Pasaules kausa posms kamaniņu sportā janvāra sākumā Siguldā notiks bez Krievijas sportistu līdzdalības.
Seši Krievijas kamaniņu sportisti ieguvuši ASV vīzas un gatavojas šīs nedēļas nogalē neitrālo atlētu statusā piedalīties Pasaules kausa trešajā posmā Leikplesidā. Tā viņiem būs atgriešanās starptautiskajā apritē pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā 2022. gada februārī. Ceturtais posms 3. un 4. janvārī notiks Siguldā. "Latvijas likumdošana neļauj mums organizēt sacensības ar Krievijas sportistu dalību, esam par to informējuši Starptautisko kamaniņu sporta federāciju. Nekādu balts vai melns atbildi neesam saņēmuši, līdz ar ko secinām, ka tas ir akceptēts, nekāda cita informācija no viņiem nav bijusi," "Latvijas Avīzei" komentēja Latvijas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) ģenerālsekretārs Kristaps Mauriņš, apstiprinot – posms Siguldā notiks un agresorvalsts pārstāvji tajā nepiedalīsies, lai gan viņi to gribēja un bija lūguši izgatavot vīzas iebraukšanai Latvijā. Novembrī neskaidrās situācijas dēļ LKSF bija iepauzējusi organizatoriskos darbus, bet nu tie atkal rit pilnā sparā. Lai kvalificētos februārī gaidāmajām olimpiskajām spēlēm Milānā un Kortīnā, jāpiedalās vismaz divos Pasaules kausa posmos, krievi to vēl varēs pagūt arī bez startēšanas Siguldā.
Latvijas sportisti pirmajos divos Pasaules kausa posmos uz pjedestāla nav tikuši, ja neskaita vienu trešo vietu stafetē. Mārtiņam Botam un Robertam Plūmem Vinterbergā ceturtā un Soltleiksitijā – sestā vieta. "Starti ir līmenī, jāuzlabo braukšana un arī ar tehniku jāpastrādā. Priecēja Gints Bērziņš un Kristers Aparjods Kortīnas trasē notikušajās testa sacensībās. Kendijai Aparjodei un Elīnai Botai vidusdaļā zuda ātrums, jāregulē kamanas. Mārtiņam un Robertam viss būs kārtībā, solīti uz priekšu spēris arī otrs divnieks Lūkass Krasts un Eduards Ševics-Mikeļševics," Mauriņš pārliecināts, ka rezultāti uzlabosies.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
3.4 °C




















































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)































































































































