2022. gadā Latvijā kopumā bija 197 397 cilvēki, kuriem bija noteikta invaliditātes grupa, vēsta Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šiem cilvēkiem ir vismazākās iespējas iegūt algotu darbu, un to skaits palielinās katru gadu. Viena no organizācijām, kas ir apņēmusies risināt šo problēmu, ir sociālais uzņēmums "Faveo", kura mērķis ir padarīt sabiedrību iekļaujošāku un palīdzēt cilvēkiem ar ierobežotām iespējām sasniegt viņu potenciālu.
"Faveo" ir izveidojis tāda paša nosaukuma nodarbinātības platformu, lai dotu iespēju satikties sociāli atbildīgiem darba devējiem un darba ņēmējiem – cilvēkiem ar ierobežotām iespējām. Atbalsts tiek sniegts personām ar invaliditāti, personām ar garīga rakstura traucējumiem, vecākiem vai aizbildņiem, kas aprūpē bērnu ar invaliditāti u. c. "No aptuveni 117 000 cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem piešķirta 1. vai 2. grupas invaliditāte, 83% nav nodarbināti. Daudzi no cilvēkiem, kuriem ir smaga invaliditāte, var veikt dažādus darbus, bet sava veselības stāvokļa dēļ parasti nevar to darīt regulāri vai uz pilnu slodzi. Viņi nevar iekļauties darba tirgū un uz līdzvērtīgiem noteikumiem konkurēt ar tiem cilvēkiem, kuriem nav invaliditātes," stāsta "Faveo" valdes priekšsēdētāja Ieva Rosne.
Palīdzība un atbalsts ir nepieciešams ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī citām sabiedrības grupām. Situācijas mēdz būt ļoti dažādas, bet izaicinājumu ir daudz. "Faveo" sniedz iespēju atrast darbu, kas piemērots darba meklētāja vēlmēm, vajadzībām un reālajām spējām.
"Darba devējam ir jārēķinās ar to, ka šiem cilvēkiem ir katram savs "izaicinājums". Viņi var darīt darbus, bet ne tādā tempā vai apjomā kā cilvēki bez invaliditātes. Tomēr viņi var un grib strādāt,
viņi vēlas justies piederīgi sabiedrībai," piebilst Rosne. "Šobrīd šiem cilvēkiem netiek dota iespēja. Daudzi var darīt vienkāršus darbiņus – kārtot dokumentus mapēs, gatavot ēst, taču ir arī cilvēki ar vairākām augstākām izglītībām, bet arī viņiem ir savi izaicinājumi, šķēršļi, ar kuriem viņi sastopas."
Platformas piedāvātās nodarbinātības iespējas var būt dažādas – gan darbs uz pilnu slodzi, gan uz dažām stundām nedēļā, gan attālināts darbs no mājām. Lai pieteiktos šajā darba meklēšanas platformā, ir vienkārši jāaizpilda darba ņēmēja vai darba devēja anketa.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
0.2 °C








































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)








