"Kultūrzīmes" piedāvā iknedēļas jaunāko grāmatu apskatu, kurā iekļauti dažādu Latvijas grāmatu izdevniecību jaunumi. Grāmatplauktā atrodami žanriski atšķirīgi gan Latvijas, gan ārvalstu autoru darbi, tulkojumi, proza un dzeja.
"24 stāsti Ziemassvētkiem". Mākslinieces Lindas Valeres ilustrācijas. "Latvijas Mediji".
Šī ir īpaša dāvana lasītājiem – labsajūtas grāmata, kurā 24 mūsdienu latviešu autori – Lelde Jauja, Inese Ķestere, Gunta Šnipke, Lilija Berzinska, Līva Vecvagare, Ruta Zimnoha, Zane Krēsliņa, Māra Ulme, Ruta Skrebele, Laura Melne, Inga Grencberga, Ilga Liepiņa, Ramona Indriksone, Lauris Bērziņš, Rolanda Bula, Elīna Kokareviča, Inga Pizāne, Džeids Vils, Vilis Kasims, Viesturs Ķerus, Zane Nuts, Rvīns Varde, Rolands Virks un Jana Egle – dalās ar savām Ziemassvētku un Jaunā gada gaidīšanas sajūtām. Grāmatas atvēršana notiks otrdien, 3. decembrī, plkst. 18 kultūrtelpā "Hanzas Perons".
Anna Jansone, "Mana maziņā". No zviedru valodas tulkojusi Dace Andžāne. Emīla Garjāņa vāka mākslinieciskais noformējums. "Latvijas Mediji".
Izmeklētāja Kristofera Barka komandai tiek uzticēts atrast, kas izteicis nāves draudus Sociālās apdrošināšanas aģentūras darbiniecei Ēvai. Viņas darbs nav no vieglajiem, jo dienu dienā jāpieņem lēmums, kam piešķirt un kam atņemt sociālos pabalstus. Anna Jansone ir viena no populārākajām zviedru rakstniecēm, dzimusi un augusi Visbijā un nu kopā ar ģimeni dzīvo Orebro. Pirms kļuva par pilna laika rakstnieci, daudzus gadus nostrādāja par medmāsu slimnīcā. Tas iespaidoja Annu Jansoni rakstīt par cilvēku attiecībām starp dzīvību un nāvi, un viņa vienmēr savos romānos iepin ētikas dilemmas. Zviedrijā vien viņas grāmatas ir pārdotas septiņos miljonos eksemplāru.
Ēriks Hānbergs, "Manas vakardienas šodienas". Ar Agra Liepiņa ilustrācijām. Mākslinieks Jānis Esītis. "Dienas Grāmata".
"Kad iesoļoju astoņdesmitgadē, beidzās mans aktīvais žurnālista laiks, algas darbs, bet turpinājās mans prieks – rakstīšana. Tagad – pēc deviņdesmitgades – esmu saveidojis īsinātos kopotos rakstus, kuros uz padarīto raugos cikliski: Ēriks žurnālistos, Ēriks rakstniekos, Ēriks lauku sētā, Ēriks Latvijas bērzos, Ēriks omulībās un pārsteigumos… Uzskatu, ka vienmēr ir jācenšas turēties optimismā, izlikties varošākam un jaunākam un priecāties par kaimiņu prieku. Šķiet, ka izdodas," raksta autors. Patiešām – izdodas!
Gaļina Rimbu, "Tu – nākotne". Sastādītāja Anna Auziņa. Atdzejojušas Anna Auziņa, Evelīna Andžāne un Arvis Viguls. Sērijas dizaina autors: Andris Breže. "Neputns".
Gaļina Rimbu (1990) ir viena no izcilākajām 21. gadsimta dzejniecēm ar ārkārtīgi sarežģītu identitāti. Viņa ir dzimusi Sibīrijā un raksta krieviski, lai gan etniski ir ukrainiete un rumāniete, kā arī kopš 2018. gada dzīvo Ļvivā. Rimbu literāro darbību pēdējos gados iezīmē tieši viņas sarežģītā izcelsme: viņas vecvecāki tikuši izsūtīti uz Sibīriju, kur divās paaudzēs tika zaudēta viņu etniskā identitāte. Par savu daiļrades piederību Rimbu saka: "Mani būtiski ietekmē liela daļa no tā, kas notiek un tiek rakstīts Ukrainā. Tas ir tas, ko sauc par "kontekstu"."
Nikolā Ozano, "Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums". Tulkotājs Jānis Joņevs, redaktore Sanda Rapa, mākslinieks Aleksejs Muraško. "Aminori".
Nikolā Ozano (1972) ir dzimis un audzis Francijā, tagad dzīvo Briselē, bieži satiekams Rīgā. Mums līdz šim labāk zināms kā tulkotājs, latviešu literatūras aizbildnis valstīs, kurās runā franču valodā. Pateicoties viņam, franču valodā lasāmi Erika Ādamsona, Rūdolfa Blaumaņa, Raiņa, Andras Neiburgas, Kārļa Vērdiņa, Jāņa Joņeva un citu autoru darbi. Tagad, bruņojies ar iedzimtu pētnieka garu un tulkošanas slīpētu erudīciju, Nikolā ierodas pie mums kā rakstnieks. "Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums" ir dokumentāls stāsts par pirmo "Latviešu–franču" vārdnīcu. Tā iznākusi 1941. gadā – kā uzsver autors, visbriesmīgākajā gadā Latvijas jau tā neizturamajā vēsturē. Grāmatas varonis grib saprast, kā un kāpēc tapa šī vārdnīca, kas bija tās autori un kas ar viņiem notika. Valodai veltīts mīlas stāsts izvēršas dramatiskā detektīvstāstā.