Kas tik ir vadījis Nacionālo elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomi – rakstnieks Zigmunds Skujiņš, žurnālistikas pasniedzējs Ābrams Kleckins, žurnālistikas zinātņu doktors Ainārs Dimants, bet Latvijā pieejamos telekanālos un plašsaziņas līdzekļos latviešu valoda maz skanējusi. Reiz, noskaities, ka no paketē ietvertām desmitiem programmām tikai vienā – pirmajā – kanālā runā latviski un pat LTV2 raida seriālu "Muhtar, šurp!" par "sobaku", jūsu padevīgais kalps uzrakstīja asu feļetonu par pazudušo latvisko valodu Latvijas teritorijā – un tas nebija tik sen, kad nevalsts valoda baudīja pilnīgu dominanci, bet valsts valoda bija nogrūsta kaktā! Situācija mainās. Sniedziet savu ieskatu par vēsturisko cīņu par TV translācijām valsts valodā!
I. Āboliņš: Agrāk latviešu valodas aizsardzība nekad nebija NEPLP prioritāte. Tikai tad, kad kļuvu par padomes priekšsēdētāju 2019. gadā, skaidri to noteicām un definējām. Pirms tam man teica – tas nav iespējams, šeit krievu valodai tiks dota priekšroka uz mūžīgiem laikiem. Atminos, piedalījos LTV7 diskusiju raidījumā, kur toreiz oponenti Rita Ruduša un Aleksejs Dunda atklāti ņirgājās, kad runāju par latviešu valodas stiprināšanu un krievu valodas lomas mazināšanu. Pretestība bija milzīga. Atceramies Saeimas deputāti Vitu Andu Tēraudu, kuras viens no politiskās pastāvēšanas mērķiem primāri bija stiprināt krievu valodas telpu Latvijā un aiz viņas stāvēja vesela partija "Par" ar līdzīgiem uzskatiem par krieviskā ietekmes vairošanu mūsu valstī.
Tomēr pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pretdarbība saruka, stāvoklis mainījās, mani un NEPLP sadzirdēja. Ejam soli pa solītim. Vispirms izdevās likvidēt krievu valodu sabiedriskajā televīzijā. Pēc tam talkā nāca izstrādātā Nacionālās drošības koncepcija ar savu skatījumu. Tagad slēgts "Latvijas Radio 4". Taču redzam arī milzīgus iebildumus no "Progresīvos" pārstāvošās Agneses Lāces vadītās Kultūras ministrijas par valsts valodas nostiprināšanu radioēterā, un smagā cīņa turpinās. Lasītāji droši vien nezina un neredz, bet tas, kas mani, deviņus gadus strādājot valsts pārvaldē, pārsteidz, ir milzīgā pretošanās jebkādai iniciatīvai par valsts valodas lomas un ietekmes palielināšanu.
Kā izsaki kaut mazāko priekšlikumu par labu valsts valodai, tā uz burvju mājienu ir klāt eksperti, politiķi, visi, ko var iedomāties, un saka: "Nē! Krievu valoda ir jāsaglabā!"
Kā to pamato?
Argumenti dažreiz ir viskomiskākie. Pēc būtības šie "zinātāji" apgalvo – Latvijas krievi ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Viņi dehumanizē krievus. Saka – viņi nesaprot latviski, viņiem ir tikai viena izvēle – vai nu "Latvijas Radio 4", vai Solovjovs, it kā neeksistētu kaut kāds vidusslānis. "Eksperti" saka – vietējie krievi nekad nelasīs, neskatīsies, neklausīsies latviski, ar šādiem vērtējumiem stigmatizējot krievus. Es neuzskatu, ka tie ir cilvēki ar īpašām vajadzībām, negribu dehumanizēt. Auditorijas dati parāda, ka krieviski runājošo vidū visvairāk lasītie, populārākie interneta portāli ir "Delfi" un "TVNet" krieviski, bet trešā biežāk vaļā vērtā ir "Delfu" latviskā versija! Tas nozīmē, ka Latvijas krievs, no rīta mostoties, ieslēdz "delfi.ru", tad aizsērfo, palasa, ko raksta ziņās latviešu variantā – kā jebkurš no mums. Paskatās vienu, otru, ieiet "Eirosportā", visur smeļas jaunumus. Lietotāji klejo, un krievs ne ar ko neatšķiras no latvieša. Aicinu pārstāt viņus uzskatīt par "īpašiem gadījumiem".
Kā vien attaisnoja tiesības pastāvēt programmām paketēs krievu mēlē – ar auditorijas prasībām, ar ekonomiskiem apsvērumiem, ar reklāmu ienākumiem, bet nu dominance samazinājusies.
Lietoja argumentu, ka krievi neskatīsies citu saturu kā tikai dzimtajā mēlē. Bet viņi skatās, kaut labprāt atgrieztos pie vecā ieraduma. Iedomāsimies, ka abi esam Spānijā un mums tur jādzīvo. Spāņu valdība nezināmu, nesaprotamu iemeslu dēļ nodrošina mums saturu latviski. Ir ziņas, izklaides raidījumi, vesela TV programma latviešu valodā – protams, ka mēs to patērētu! Kāpēc ne, kaut arī prastu spāniski. Tāpat mēs šeit radām ērtības cittautiešiem. Viņus nevar par to vainot, bet valsts uzdevums ir mainīt spēles noteikumus un pateikt, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu un par valsts līdzekļiem netiek ražots saturs svešvalodās.
Tagad jums ir saasinātas attiecības ar Kultūras ministriju, jo vēlaties atkrieviskot komercradio, kam ierēdņi nepiekrīt? Pastāstiet sīkāk par konfliktu!
Tas nav konflikts, bet vērtību sadursme uzskatos, kā jāattīstās Latvijas mediju telpai. Manā redzējumā ar valsts resursiem nav jānodrošina apraide krievu valodā. Runa ir par frekvenču iegūšanu radio raidīšanai. Frekvence ir vērtīgs valsts īpašums. Ja televīziju, interneta portālu vai avīzi jebkurš cilvēks var atvērt kaut vai rīt, ja ir nauda, tad radiostaciju nevar dibināt, nesaņemot frekvenci no valsts rokām, vērtīgāko biznesa daļu. Eiropā valstis uzstāda nosacījumus, ar kādiem var iegūt frekvences, un mūsu priekšlikums bija, ka tās piešķirs tikai radio valsts valodā. Turklāt NEPLP nepiedāvā slēgt radioraidījumus rīt, kas būtu zināms kultūršoks, bet evolucionārā ceļā astoņu gadu pārejas periodu, kura laikā pārtrauks frekvenču pagarināšanu raidītājiem krievu valodā. Tur iedarbojas tiesiskā paļāvība, jo likums noteic, ka apraižu atļaujas izdod uz astoņiem gadiem. Tikmēr Kultūras ministrija "Progresīvos" pārstāvošās ministres Agneses Lāces padomnieka Kārļa Dagiļa personā jau pirms diviem gadiem noraidīja šo ideju kā absolūti nepieņemamu.
Nejūtot atbalstu atbildīgajā ministrijā, iesniedzām iniciatīvu Saeimā, aicinot frakcijas atbalstīt priekšlikumu. Nevērsāmies tikai pie "Progresīvajiem", jo iepriekš bija skaidrs, ka, būdami ministres aizmugure, tie pretosies. Rosinājums pavirzījies tiktāl, ka atsaukusies "Jaunā Vienotība", un deputāts Jānis Zariņš iesniedzis pēc burta nedaudz modificētu priekšlikumu, bet ar saglabātu likuma garu. Man ir ticība, ka izskatīšana noslēgsies ar parlamenta vairākuma pozitīvu lēmumu, jo priekšvēlēšanu gadā partijas nevēlēsies nostāties pret valsts valodu.
Politiķiem patīk rotāties ar svešām spalvām. Tā "Progresīvie" bija piedalījušies okupācijas staba gāšanā Rīgā, kaut brīdi iepriekš bija pret to, un arī "Vienotība" un cienījamā premjerministre uzsver savu lomu krieviskā izskaušanā no publiskās telpas un izglītības sistēmas, kaut galvenās atkrieviskotājas lauri varbūt pienāktos Liānai Langai.
Deviņu gadu laikā NEPLP vadībā esmu sapratis, ka svarīgākais ir mērķis un tā sasniegšanas dēļ var sadarboties ar jebkuru politisku spēku, ar kuru ir kopējas intereses konkrētā jautājumā.
Mana pieredze rāda, ka gadu laikā dažādu partiju politiķi pārliecinoši ir iestājušies par latviešu valodu, bet daudzi arī pretdarbojušies.
Dažreiz pat vienā partijā ir biedrs, kurš no sirds aizstāv latvisko, un līdzās otrs noliedz jebkādas ierosmes valsts valodas stiprināšanā. Iepriekšējā Saeimā bija Tēraudas kundze, kura uzstāja uz krievu valodas lomu sabiedrībā, bet tajā pašā laikā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā darbojās viņas apvienības biedre Dace Rukšāne-Ščipčinska, kura neko tādu nedarīja. Arī šajā sasaukumā neko sliktu nevaru teikt, piemēram, par "Progresīvo" deputātu Ati Švinku, kurš, pirms kļuva par satiksmes ministru, vadīja Mediju politikas apakškomisiju, bet ar to pašu "Progresīvo" pārstāves Agneses Lāces vadītās Kultūras ministrijas politisko vadību sadarbība ir teju neiespējama.
3.2 °C
