0 °C
Plašumā vēršas Budapeštas un Bratislavas domstarpības ar Kijivu saistībā ar Ukrainā Krievijas triecienos sabojāto cauruļvadu "Družba", pa kuru Ungārijai un Slovākijai tiek piegādāta Krievijas nafta.
Kopš 27. janvāra naftas plūsma pa cauruļvadu gan ir apturēta. Ukraina paziņojusi, ka Krievijas triecienos cauruļvads tās teritorijā ir sabojāts, bet Viktora Orbāna vadītā Ungārija un Roberta Fico Slovākija vaino Kijivu remontdarbu kavēšanā politisku apsvērumu dēļ.
Iesaista armiju
Ungārijas premjers Orbāns trešdien paziņoja, ka nolēmis izvietot karavīrus savas valsts enerģētikas infrastruktūras aizsardzībai, jo Ukraina esot "plānojusi jaunas darbības", lai kaitētu Ungārijas energosistēmai. "Ap elektrostacijām, sadales stacijām un dispečeru centriem" patrulēs policija, piebilda Orbāns, kurš Ukrainu vainojis "naftas blokādē". Ungārijas valdība arī izdevusi rīkojumu, ar kuru aizliegti dronu lidojumu valsts ziemeļaustrumos, kur atrodas valsts robeža ar Ukrainu. Orbāna kritiķi uzskata, ka viņš apzināti saasina krīzi attiecībās ar Ukrainu, lai uzlabotu savas pozīcijas pirms 12. aprīlī paredzētajām parlamenta vēlēšanām. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Orbāns pēc 16 gadiem pie varas premjera amatu pēc vēlēšanām varētu zaudēt. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha savukārt ir "pieprasījis, lai Budapešta pārtrauc ievilkt Ukrainu Ungārijas iekšpolitikā".
Ungārijas un Slovākijas valdības uzskatāmas par Krievijai draudzīgām, un tās nav arī mēģinājušas mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem. Lai arī Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi sankcijas Krievijas naftai, kas tiek transportēta pa cauruļvadiem, Slovākijai un Ungārijai ir paredzēts izņēmuma stāvoklis. Padomju laikā izbūvētais "Družba" cauruļvadu tīkls ir bijis nozīmīgs Krievijas naftas piegādēm Eiropai. Pirms pilna mēroga kara sākuma 2022. gadā pa "Družbas" atzariem kopā ik dienu pārvadāja vairāk nekā miljonu barelu naftas, liecina Krievijas naftas kompānijas "Transņeft" sniegtā informācija. Pēc kara sākuma vairums Eiropas valstu no Krievijas cauruļvadu naftas atteicās.
Ungārijas un Slovākijas līderi līdz šim nav vēlējušies to darīt, norādot, ka citur naftu iepirkt būtu dārgāk, tas apdraudētu šo valstu enerģijas drošību.
Šā gada sākumā Ungārijai un Slovākijai kopā Krievija ik dienu piegādājusi aptuveni 200 000 barelu naftas, vēsta aģentūra "Reuters", kas apkopojusi statistiku par abu ES dalībvalstu enerģētiku.
Bloķē aizdevumu
Budapeštas un Bratislavas strīds ar Ukrainu sācis ietekmēt arī visas ES politiku. Orbāns ir paziņojis, ka bloķēs ES aizdevumu Ukrainai 90 miljardu eiro apmērā, ja naftas piegādes netiks atsāktas. ES dalībvalstu līderi vienošanos par aizdevumu panāca pagājušā gada decembrī. Šis aizdevums ir ļoti būtisks, jo jau aprīlī Ukrainai var apsīkt finanšu līdzekļi. Saistībā ar "Družbas" lietu Budapešta arī uzlikusi veto ES 20. sankciju kārtai pret Krieviju. Orbāns ir licis saprast, ka varētu atteikties no veto 90 miljardu eiro aizdevuma jautājumā, ja Brisele piekritīs uz Ukrainu nosūtīt speciālistus, kas izmeklēs "Družbas" stāvokli. Ungārija atbalsta misiju, kurā būtu "Ungārijas un Slovākijas deleģēti eksperti, kuri pārbaudītu cauruļvada "Družba" statusu", vēstulē, kuras teksts nonācis izdevuma "Politico" rīcībā, Orbāns vērsās pie Eiropadomes priekšsēdētāja Antoniu Koštas. Ukraina nav ziņojusi, kad "Družbas" remontdarbi varētu tikt pabeigti. Darbi pašlaik notiekot, bet to veikšanu apdraud Krievijas apšaudes. Saistībā ar Krievijas naftas plūsmas apstāšanos Ungārija un Slovākija pašlaik tiek mudinātas izmantot pieejamās alternatīvas. Horvātija jau ir piedāvājusi šīm abām valstīm piegādāt naftu pa cauruļvadu "Adria". Šī cauruļvada operators "Janaf" ir paziņojis, ka Ungārijai un Slovākijai varētu piegādāt 280 000 barelu naftas dienā, ar ko būtu pilnīgi pietiekami, lai segtu abu valstu vajadzības. Ungārijas enerģētikas uzņēmums MOL savukārt ir apšaubījis tik lielu šī cauruļvada jaudu. Jāpiebilst, ka Horvātija pašlaik mēģina tikt skaidrībā, vai pa šo cauruļvadu drīkst piegādāt arī Krievijas naftu, kas sākotnēji ir pārvadāta ar kuģiem, vēsta "Reuters", atsaucoties uz Eiropas Komisijas komentāru. Horvātija bažījas, ka šādā veidā tā pārkāptu ASV sankcijas, kamēr ES sankcijas ar kuģiem pārvadāto Krievijas naftu neskar.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
