Mist 1.2 °C
P. 06.03
Centis, Gotfrīds, Vents
SEKO MUMS
Reklāma
Būvnieki tagad esot sākuši pamatīgāk izvērtēt pasūtītājus iepirkumos, atsakoties no nepietiekami sagatavotiem vai ekonomiski nepamatotiem projektiem.
Būvnieki tagad esot sākuši pamatīgāk izvērtēt pasūtītājus iepirkumos, atsakoties no nepietiekami sagatavotiem vai ekonomiski nepamatotiem projektiem.
Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Konkurences padome (KP) 2019. gada augustā ļoti skaļi ierosināja Latvijas būvnieku karteļa lietu – esot konstatēta desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēja aizliegta vienošanās par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā.

Reklāma

Publiski izskanēja, ka tā ir viena no visu laiku ievērojamākajām karteļu izpētes lietām KP vēsturē, iesaistītajiem būvniekiem būšot jārēķinās ne tikai ar naudas sodiem, bet arī to, ka pasūtītāji varēs celt prasības par zaudējumu piedziņu, un izskanēja prognoze, ka kartelisti vairs netikšot pie pasūtījumiem.

Plašāka sabiedrība mediju ziņās bija radusi dzirdēt, ka korupciju un citus neatļautus naudas darījumus vairāk vai mazāk sekmīgi apkaro Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Bet te pēkšņi gluži vai vēsturiskajā 2019. gadā kāda cita kārtību valstī uzraugoša iestāde nāca klajā ar sensacionālu paziņojumu, ka lielākā daļa valsts vadošo būvuzņēmumu, kuru kopējais gada apgrozījums Latvijas mērogiem sasniedza milzīgas summas, esot iesaistīti kartelī un vairāku gadu garumā savā starpā dalījuši publiskos pasūtījumus, par ko draudot miljonos mērāmi sodi un dažādi tālākās darbības ierobežojumi. Daudzi Latvijas iedzīvotāji tolaik uzzināja, ka mums ir tāda drosmīga iestāde kā KP, kas uzrauga, lai uzņēmumi nekropļotu konkurenci – neizveidotu karteļus, neizmantotu dominējošu stāvokli un neapkrāptu pasūtītājus, jo īpaši valsti un pašvaldības. Uzzināja arī to, ka šai iestādei ir drosmīga vadītāja Skaidrīte Ābrama, kura nebaidās no vietējām biznesa haizivīm un arī to barotājiem varas aprindās. "Šobrīd iespējamajiem pārkāpējiem, pie kuriem vakar KP ir bijusi vai vēl nav bijusi, ir iespēja atzīties pārkāpumā. Jo tie ir milzīgi naudas sodi vai izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumos uz gadu. Vēl nav par vēlu nākt atzīties! Tas pats attiecas uz politiķiem, kuri, iespējams, nodrošinājuši šo pretendentu uzvaru iepirkumos," 2019. gada septembra sākumā sabiedriskajā televīzijā aicināja toreizējā KP vadītāja S. Ābrama. Bet ziņās par šo tēmu varēja sekot kā aizraujošam kriminālam seriālam, un cilvēki noticēja – beidzot vainīgie pieķerti un saņems taisnīgu sodu!

Garais tiesvedības process

Izteiktās apsūdzības šķita skaidras un nepārprotamas, turklāt bija noprotams, ka valsts iestādes ir labi sagatavojušās un kartelistiem uzreiz devušas dubultsitienu – izmeklēšanu par iespējamu kukuļošanu būvniecības iepirkumos bija uzsācis KNAB, savukārt lietu par aizliegtu tirgus sadali ierosināja KP. Apsūdzēto uzņēmumu pārstāvji tikušies vismaz 12 reižu, kopumā diskutēts par apmēram 90 iepirkumiem. Toreizējā Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite medijiem stāstīja, ka starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem bijusi Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" būvniecība. Bet no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

Jāpiebilst, ka kartelistu sarunas, tostarp "Taureņu" pirtī un bijušajā zvejnieku kolhozā "Jūraslīcis", 2015., 2016. un 2017. gadā bija noklausījies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. 2018. gadā sākta krimināllieta, kurā par iespējamu kukuļošanu figurēja būvnieki un valsts amatpersonas. 2021. gadā KNAB šo kriminālprocesu izbeidza, bet materiālu kopijas, sarunu audioierakstu atšifrējumus nosūtīja Konkurences padomei.

It kā viss skaidrs, pierādījumi rokā, bet … Drīz vien sāka parādīties arī pirmie trauksmes zvani, ka tik viegli vis neies. Tā pati entuziasma pārņemtā KP vadītāja Ābrama publiski sāka runāt, ka tik ilgi finansiāli badinātai valsts budžeta iestādei kā KP tomēr trūkstot kapacitātes, lai lietu līdz galam izmeklētu ātri, tādēļ līdz tiesu darbiem varētu paiet pat divi gadi, ko, starp citu, paredzot arī Latvijas likumi.

Divi gadi izmeklēšanai? Lielisks atelpas, sagrupēšanās un pārgrupēšanās brīdis, kā izrādījās, nevis apsūdzētajiem, bet faktiski apvainotajiem uzņēmumiem. Savu interešu aizstāvībai tiem nu bija pietiekams laiks koncentrēt ne tikai finanses un labākos advokātus, bet arī apelēt pie apsūdzētāju godaprāta: ko valsts iestādes grib panākt, sagraujot Latvijas uzņēmumu reputāciju, – lai te nāk un pelna ārzemnieki?

Pietiekamus pierādījumus kukuļošanai būvnieku lietā KNAB nesavāca un lietu izbeidza, Konkurences padome kopējo naudas sodu 16,65 miljonu eiro apmērā gan sarēķināja, bet labprātīgam izlīgumam un līdz ar to samazinātam soda apjomam piekrita tikai viens uzņēmums, 

pārējie visu apstrīdēja un lieta iesēdās garajā tiesvedības procesā, kas turpinās joprojām.

Un nesen būvnieku karteļa "tiesvedības izrādei" atkal bija viens jauns un skaļš cēliens. Pagājušā gada decembrī gluži kā Ziemassvētku dāvanu karteļa lietā iesaistītajiem būvniekiem sagādāja Augstākās tiesas Senāts, atzīstot, ka konkurences pārkāpumu izmeklēšanā nedrīkstēja izmantot KNAB slepeni ierakstītās būvfirmu īpašnieku sarunas. Tagad lieta būs jāizskata vēlreiz, bet nu vairs neizmantojot audioierakstus kā pierādījumus.

Reklāma
Reklāma

Kā pa mīnu lauku

Kā tad tā? Senāta spriedums ne tikai ietekmēs konkrētās lietas tālāku iztiesāšanu, bet krietni sarežģīs līdzīgu pārkāpumu izmeklēšanu nākotnē – ar jaunu degsmi atsākusies mahināciju uzraugu un politiķu diskutēšana, ko tagad darīt, kā absurdo situāciju mainīt, cik un kādus jaunus likumprojektus ražot. Starp citu, vismaz Saeimā šīs diskusijas notiek jau otro mēnesi.

Tikmēr "Latvijas Avīze" mēģināja noskaidrot, kas īsti ar būvnieku karteļa lietu notika un notiks. Pirmā izvēle – uzrunāt sākotnēji publiski redzamāko personu no apsūdzētāju puses, tā laika KP vadītāju Skaidrīti Ābramu (amatu atstāja 2020. gadā). Filoloģe, ekonomiste, konkurences tiesību eksperte, tagad arī Saeimas deputāte un politiķe. Ne pārāk dziļa vai plaša saruna mums neizvērtās. Uzzinot, kādā jautājumā tagad aktīvo politiķi patraucēju, viņa laipni atbildēja, ka nu jau pietiekami ilgi par būvnieku karteļa procesu zinot tikpat daudz, cik ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš seko mediju ziņām. Jāprasot taču Konkurences padomei – to tagad vada pieredzējusī Ieva Šmite, kura desmit gadus vadījusi departamentu, kas tieši izmeklē smagākos konkurences tiesību pārkāpumus. Iestādes kompetence esot līmenī, ar vienu no augstākajiem profesionālās darbības novērtējumiem Eiropas Savienībā utt. Kādēļ 2020. gadā atstājusi amatu, vai bija spiediens profesionālās darbības dēļ? Nekāda spiediena. Vienkārši esot pienācis pensijas vecums, gribējies mierīgi padzīvot…

Ņēmu vērā ieteikumu un sazinājos ar KP. Arī par šīs iestādes darbu atbildīgo valdībā Ekonomikas ministriju un būvnieku pārstāvjiem, šajā gadījumā – Latvijas Būvuzņēmēju asociāciju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Laikietilpīgā izpēte

Uz "Latvijas Avīzes" uzdotajiem jautājumiem Konkurences padomei komentārus apkopoja šīs iestādes Komunikācijas nodaļas vadītājas p. i. Anete Vitjazeva. Atbildes publicējam saīsināti.

  • Kas lika domāt, ka KP rīcībā esošie fakti 2019. gadā būs pietiekami, lai karteļa dalībniekiem izvirzītās apsūdzības pierādītu arī tiesā?

"Pieņemot lēmumu, Konkurences padome (KP) bija ieguvusi pietiekamu pierādījumu apjomu, kas liecināja par aizliegtas vienošanās pastāvēšanu starp lietā iesaistītajiem būvniecības uzņēmumiem. No KNAB iegūtie sarunu ieraksti, kas bija būtiskie pierādījumi lietā, kā arī citi netiešie pierādījumi skaidri ļāva identificēt iepirkumus un būvniecības uzņēmumu vienošanos par viepirkumu sadali un dalības nosacījumiem. Pēc iebildumu vēstules nosūtīšanas lietas dalībniekiem, kurā aprakstīti visi konstatētie fakti lietā un to juridiskais novērtējums, viens no uzņēmumiem – SIA "Velve" – noslēdza izlīgumu ar Konkurences padomi [..].

Arī tiesvedībā apgabaltiesā šie pierādījumi tika detalizēti pārbaudīti un tiesa atzina, ka tie pierāda karteļa vienošanās pastāvēšanu starp būvniecības uzņēmumiem. Jāņem vērā, ka attiecībā uz pierādījumiem – noklausītajām sarunām – tika veikta ekspertīze, kas apstiprināja, ka sarunu ieraksti nav montēti vai falsificēti, bet ir autentiski. Līdz ar to tiesai nebija pamata apšaubīt ne sarunu saturu, ne to patiesumu.

Savukārt Augstākā tiesa 2025. gada 23. decembra spriedumā nav vērtējusi lietu pēc būtības un nav apšaubījusi karteļa pastāvēšanas faktu. Iepriekšējā Augstākās tiesas prakse apstiprināja, ka pierādījumus, kas iegūti kriminālprocesā, ir pieļaujams KP izmantot administratīvajā procesā."

Reklāma
  • Jau 2019. gadā toreizējā KP vadītāja Skaidrīte Ābrama atzina, ka lietas materiālu apkopošana un nodošana tiesai ātri neies, būšot vajadzīgi gadi. Kādēļ?

"Konkurences padome vērš uzmanību, ka Konkurences likumā ir noteikts termiņš, cik ilgā laikā KP ir jānoslēdz lietas izpēte – tie ir divi gadi no lietas ierosināšanas dienas. Jau sākotnēji, iegūstot pierādījumus lietā – gan KNAB sarunas, gan arī procesuālo darbību laikā pie būvniecības uzņēmumiem iegūtos dažādu veidu elektroniskos pierādījumus, bija skaidrs, ka lietas izpēte būs laikietilpīga. [..] 

Svarīgs izpētes aspekts bija arī sarunās minēto objektu sasaistīšana ar konkrētiem iepirkumiem. 

[..] Papildu lietas virzības ātrumu ietekmēja ievērojamais procesa dalībnieku skaits. Katram no tiem bija tiesības sniegt paskaidrojumus, iesniegt viedokļus un lūgumus, kā arī izmantot pārsūdzības iespējas. [..] Par plānoto lēmumu KP bija jāinformē arī Eiropas Komisija un jāuzklausa tās ieteikumi. Līdz ar to jau sākotnēji bija prognozējams, ka lietas izskatīšana gan iestādē, gan tiesā nebūs ātra. [..]"

  • Cik uzņēmumu sekoja KP aicinājumam atzīties, kā tas ir ietekmējis to tālāko darbību?

"Šajā lietā KP aicinājumam sadarboties sekoja viens uzņēmums – SIA "Velve" –, kas atzina dalību aizliegtā vienošanās.

SIA "Velve" šajā lietā neizmantoja Iecietības programmu, kas ļauj kartelī iesaistītam tirgus dalībniekam pilnībā tikt atbrīvotam no naudas soda vai saņemt tā būtisku samazinājumu, bet noslēdza izlīgumu. [..] Attiecīgi KP samazināja piemērojamo naudas sodu."

  • Kā KP vērtē faktu, ka, piemēram, aizdomās turētās "Re&Re" grupas uzņēmums izveidoja apvienību "BERERIX" ar ārzemju partneriem, uzvarēja "Rail Baltica" Latvijas posma objektu būvniecības iepirkumā un kopā ar citiem aizdomās turētajiem uzņēmumiem turpina būt aktīvi vietējā būvniecības tirgus dalībnieki?

"KP pieņemtais lēmums attiecas uz konkrētiem uzņēmumiem, kuru darbībās tika konstatēta dalība aizliegtā vienošanās. Vienlaikus jāņem vērā, ka būvniecības nozarē komercdarbība bieži tiek organizēta uzņēmumu grupu ietvaros, kurās darbojas vairāki savstarpēji saistīti, bet juridiski atsevišķi uzņēmumi. Uzņēmumi, attiecībā uz kuriem pārkāpums netika konstatēts, ir tiesīgi turpināt veikt saimniecisko darbību, tostarp piedalīties publiskajos iepirkumos.

Iespējamā izslēgšana no dalības publiskajos iepirkumos tiek piemērota saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un attiecas uz tiem uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēts pārkāpums. Lēmumu par kandidātu vai pretendentu izslēgšanu konkrētā iepirkumā pieņem pasūtītājs, izvērtējot attiecīgos apstākļus un Publisko iepirkumu likumā ietvertos nosacījumus."

  • Kā tālāko lietas virzību ietekmējis pērn decembrī pasludinātais Augstākās tiesas (AT) spriedums būvnieku karteļa lietā?

"Lieta ir nodota atkārtotai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā, un tiesvedība turpinās. KP tiesas procesā turpinās aizstāvēt savu pozīciju par pārkāpuma esamību un lēmumā konstatētajiem apstākļiem."

  • Siltināšanas darbu karteļa atklāšana Saldū (2024. gads) ir viena no lietām, ko KP izdevies novadīt līdz galam būvniecības nozarē. Ar kādām metodēm tas izdevās?

"Saldus siltināšanas darbu karteļa lietā pārkāpuma pierādīšana lielā mērā balstījās uz KP procesuālo darbību laikā iegūtiem elektroniskajiem pierādījumiem, tostarp uzņēmumu savstarpējo saziņu e-pastos.

Reklāma
Reklāma

Savukārt būvnieku karteļa lietā būtiskāko pierādījumu kopumu veidoja sarunu ieraksti, kuros fiksēta uzņēmumu pārstāvju mutvārdu komunikācija par iepirkumu sadali un dalības noteikumiem iepirkumos. Atšķirībā no elektroniskās sarakstes, ko var identificēt arī ilgu laiku pēc šādas sarakstes veikšanas, mutiskas vienošanās neatstāj pēdas un tās var fiksēt tikai reāllaikā, piemēram, tiesībsargājošajām iestādēm tās noklausoties un ierakstot datu nesējos.

Jāņem vērā, un to ir atzinusi arī Augstākā tiesa, ka karteļa vienošanās bieži vien netiek dokumentētas, jo karteļi pēc savas būtības tiek organizēti slepeni un to dalībnieki cenšas neatstāt rakstiskus pierādījumus, izslēdzot vai samazinot tiešu pierādījumu pieejamību. [..]"

Noteiks atbildību arī amatpersonām

Kāda ir Ekonomijas ministrijas pozīcija šobrīd Saeimā notiekošajos procesos saistībā ar pērn decembrī pasludināto Augstākās tiesas spriedumu būvnieku karteļa lietā? Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Elīna Balgalve pauž savas iestādes nostāju – 

nav pieļaujama situācija, ka, pastāvot pierādījumiem par karteļa esamību, rodas šķēršļi normatīvajā regulējumā, kas liedz vienas iestādes savāktos pierādījumus nodot otrai. 

"Karteļu lietās – tāpat kā jebkuru konkurences pārkāpumu gadījumos – nelikumīgās darbības juridisko personu vārdā plāno un veic konkrētas amatpersonas un darbinieki. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam atbildība par konkurences tiesību pārkāpumu īstenošanu [..] tiek piemērota tirgus dalībniekam (juridiskai personai). Vienlaikus tirgus dalībnieku amatpersonām ir īpaša nozīme, [..] ņemot vērā, ka šīs personas ir atbildīgas par pārkāpumu nepieļaušanu un pienācīgas kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu uzņēmumā, kā arī atbilstošas korporatīvās kultūras veidošanu un darbinieku apmācību," vēsta ministrijas pārstāve. Tāpēc ministrija rosinājusi grozījumus Konkurences likumā, kas nosaka atbildību arī amatpersonām. Pagājušajā nedēļā šie grozījumu Saeimā pieņemti pirmajā lasījumā.

Būvuzņēmēji: būtiski sašūpota nozare

Atbildot uz "Latvijas Avīzes" jautājumu, kā vērtē Latvijas būvniecības potenciālu un nozarē notiekošo šobrīd, Ekonomikas ministrija pauž, ka nesaskata būtisku negatīvu ietekmi uz nozari un nozares attīstību. Būvniecības nozares attīstību šajā periodā ietekmējuši citi globāli notikumi – kovida pandēmija un Krievijas agresija Ukrainā.

Taču ne tik vienkārši ieilgušās karteļa lietas ietekmi ne tikai uz nozari redz paši būvnieki.

"Toreiz publiski izskanējušais Konkurences padome paziņojums par iespējamu karteļa lietu būtiski sašūpoja gan būvniecības nozari, gan tautsaimniecību kopumā. Jau pati publiskā komunikācija par iespējamu karteļa lietu radīja tūlītēju reputācijas un finanšu risku efektu – neatkarīgi no turpmākās procesuālās attīstības," atzīst Edijs Kupčs, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs. Viņa vērtējumā ietekme izpaudusies vairākos līmeņos. Piemēram, pieaudzis nozares uztvertais riska profils finanšu sektorā, sarežģījusies pieejamība banku finansējumam un apdrošināšanai un daudz piesardzīgāki kļuvuši arī investori. Tam visam klāt arī nācis vēl kāds būtisks apgrūtinājums – publiskajos iepirkumos nostiprinājusies pastiprināta kontrole un formālisms.

Vienlaikus pēc nozarei graujoša notikuma sekojuši arī citi būtiski satricinājumi – ģeopolitiskā nestabilitāte, piegāžu ķēžu traucējumi, inflācija. "Precīzi nodalīt vienas lietas ietekmi no kopējā ekonomiskā konteksta šobrīd nav iespējams. Vai skaļais paziņojums par karteli bija pārsteidzīgs – to var vērtēt tikai kompetentās institūcijas un tiesa. No nozares skatpunkta būtiskākais jautājums ir procesu ilgums un ar tiem saistītā nenoteiktība, kas negatīvi ietekmē tirgus stabilitāti, investīciju vidi un spēju plānot attīstību. Svarīgi arī uzsvērt, ka būvniecības process ir daudzslāņains – tajā iesaistīti pasūtītāji, projektētāji, uzraugi, finansētāji un politikas veidotāji. Ilgtspējīga risku mazināšana iespējama, tikai izvērtējot visu sistēmu, nevis koncentrējot uzmanību uz vienu posmu ķēdē," saka būvnieku pārstāvis Edijs Kupčs.

Reklāma
Reklāma

Nepieciešami sistēmiski uzlabojumi

Lai tiešām mazinātu karteļu vienošanās iespējamības, būvnieki domā, ka nepieciešama sistēmiska publisko iepirkuma kvalitātes un plānošanas uzlabošana.

Nozares skatījumā prioritāri virzieni problēmas risināšanā ir vairāki. Pirmkārt, stratēģiska valsts līmeņa plānošana ar prognozējamu būvniecības apjomu plānu. Tostarp savlaicīga budžeta un ES fondu plānošana, lai izvairītos no periodiskiem "pīķiem" un straujas finansējuma koncentrācijas īsā laikā.

Otrkārt, pasūtītāja profesionalitātes stiprināšana. Tas ir – arī pasūtītāja pusē jābūt kvalificētai projektu vadības komandai, kuras speciālistiem ir nodrošināta pastāvīga kompetenču attīstība. Savukārt līgumos noteikti jāparedz skaidra risku sadale.

Treškārt, jānodrošina iepirkumu kvalitāte. Būvniekiem to saredz kā skaidru, viennozīmīgu iepirkumu dokumentāciju, iesniegto piedāvājumu kvalitātē un nevis zemākās cenas kritērijā balstītu izvēli. Kā arī vienotu līgumu standartu ieviešanu, reālistiskus izpildes termiņus un budžetus.

Publiskajā sektorā īpaši svarīgi būtu nošķirt politikas veidošanu no projektu operatīvās vadības, tādēļ projektu vadības komandai jābūt profesionālai, ar skaidru atbildību un pilnvarām savlaicīgi pieņemt lēmumus. Būvnieki uzskata – ja iepirkumos jau sākuma posmā būtu ņemti vērā vismaz šie ieteikumi, karteļu veidošanās un iepirkumu sarunāšanas iespējamība būtiski samazinātos.

Komentējot desmit aizliegtajās vienošanās apsūdzēto uzņēmumu tālāko pastāvēšanu un darbību, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs E. Kupčs atzina, ka pieredze bijusi atšķirīga. Daļai uzņēmumu būtiski samazinājušies apjomi, citi spējuši pielāgoties, diversificējot tirgus, attīstot eksportu un stiprinot iekšējās pārvaldības sistēmas. Vienlaicīgi arī būvnieki sākuši pamatīgāk izvērtēt pasūtītājus iepirkumos, atsakoties no nepietiekami sagatavotiem vai ekonomiski nepamatotiem projektiem.

"Tomēr nav noliedzams, ka reputācijas riska ēna saglabājas ilgstoši. Likumdevēja un pasūtītāju piesardzība ir saprotama, taču svarīgi, lai riska pieeja būtu samērīga un balstīta individuālā izvērtējumā, nevis vispārinājumos. Jāatceras, ka būvniecības projekts ir vairāku pušu kopdarbs. Atbildības un risku līdzsvarota sadale ir būtisks priekšnoteikums gan kvalitatīvam rezultātam, gan godīgas konkurences nodrošināšanai. Būtu labi, ja no šā procesa mēs visi būtu arī ko iemācījušies. Nozares ieskatā galvenā mācība būtu sistēmiskuma nozīme. Stabila, profesionāli pārvaldīta un prognozējama vide mazina riskus visām pusēm – uzņēmējiem, valstij un sabiedrībai. Ilgtspējīga un stabila attīstība iespējama tikai tad, ja notiek uzticēšanās stiprināšana, nevis otrādi," uzsver Edijs Kupčs.

Piemērs ar rezultātu

Viena no lietām, kur Konkurences padome lietu ar būvniecības kartelī iesaistītu uzņēmumu sodīšanu novadījusi līdz galam, ir siltināšanas darbu karteļa lieta Saldū. Konkurences padome 2024. gada 26. aprīlī pieņēma lēmumu par aizliegtu vienošanos starp diviem būvniecības uzņēmumiem: SIA "Gate L" un SIA "Aksīte". Šie uzņēmumi bija vienojušies par siltināšanas darbu uzvarētājiem daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektos Saldū, tādējādi ierobežojot reālu konkurenci iepirkumos. KP sodīja abus uzņēmumus par konkurences tiesību pārkāpumu: SIA "Gate L" piesprieda 53 506 eiro sodu, SIA "Aksīte" – 54 965 eiro. Kopējā summa 108 472 eiro. Rezultātā soda apmērs samazināts, jo uzņēmumi atzina savu vainu un apņēmās nepārsūdzēt KP lēmumu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

 

MAF 2025

#SIF_MAF2025

#kasnotikapectam

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma