Ģeopolitiskie apstākļi Islandi mudina domāt par drošību

Islandes valdība jau šogad varētu rīkot referendumu par iestāšanās sarunu atsākšanu ar Eiropas Savienību (ES), lai arī šis balsojums sākotnēji bija ieplānots nākamgad.

Šādu informāciju izdevumam "Politico" pavēstījušas vairākas amatpersonas, kas informētas par sarunu gatavošanu. Apskatnieki šādu pastiprinātu Reikjavīkas interesi par ES saista ar ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos pēdējos gados.

Situācija ir mainījusies

Sociāldemokrātu vadītā Islandes valdība pieteikumu dalībai ES iesniedza 2009. gadā. Islandi smagi bija skārusi pasaules ekonomiskā krīze, kuras rezultātā bankrotēja trīs lielākās valsts komercbankas. Šādos apstākļos Islande plašāka bloka ietvaros cerēja nodrošināt ekonomisko stabilitāti. 2013. gada decembrī valdība tomēr nolēma sarunas apturēt, bet 2015. gadā lūdza Briseli vairs neuzskatīt Islandi par ES kandidātvalsti. Apskatnieki norāda, ka Islandes ekonomika diezgan strauji bija atguvusies no ekonomiskās krīzes, savukārt eirozona piedzīvoja lielus satricinājumus, tostarp arī runas par tās izjukšanu. Šādos apstākļos dalība ES Islandei vairs nešķita tik pievilcīga, norāda izdevums "Politico". Turklāt valstī pie varas bija nākusi centriski labēja valdība, kuras attieksme pret ES bija skeptiskāka. Jāpiebilst, ka Reikjavīkai ļoti smagas bija izvērtušās sarunas ar Briseli zivsaimniecības jautājumā, kas Islandei ir ļoti svarīga ekonomikas nozare.

Pēdējo desmit gadu laikā ģeopolitiskā situācija ir ievērojami mainījusies. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ASV prezidenta Donalda Trampa draudi pārņemt citu salu – Grenlandi –, Vašingtonas neprognozējamā tarifu politika un citi notikumi pasaulē ir veicinājuši lielāku islandiešu interesi par ciešākām saitēm ar ES. Jāpiebilst, ka blokā vairs neatrodas Apvienotā Karaliste, ar kuru Islandei ir bijuši lieli strīdi par zvejas tiesībām. Britu izstāšanās no ES, domājams, atvieglotu Islandes iestāšanās sarunu norisi. Pēc uzvaras 2024. gada Islandes parlamenta vēlēšanās sociāldemokrāti izveidoja koalīcijas valdību un ar partneriem ir solījuši līdz 2027. gadam sarīkot referendumu par iestāšanās sarunu atsākšanu.

Sabiedrības domas dalās

Tagad valdība plānojot referendumu rīkot agrāk, iespējams, šā gada augustā, vēsta "Politico", atsaucoties uz informētiem avotiem. Par referenduma datumu Islande varētu paziņot jau tuvākajās nedēļās. Islandes premjerministre Kristruna Frostadotira pagājušajā nedēļā aģentūrai "Reuters" neslēpa, ka, ņemot vērā jaunos "ģeopolitiskos apstākļus", gribētu referendumu rīkot agrāk, tomēr konkrēti datumi netiek nosaukti. Jāpiebilst, ka referendums ir iecerēts tikai par sarunu atsākšanu, nevis par pašu dalību. 

Ja islandieši dos pozitīvu atbildi, būs jārīko jauns referendums par pašu iestāšanos ES. Turklāt Islandes sabiedrība un politiskās aprindas šajā jautājumā ir sašķeltas. 

Pie varas esošā koalīcija ir vienojusies par sarunu referenduma rīkošanu, bet attiecībā uz pašu iestāšanos šādas vienprātības nav. Koalīcijā ietilpstošā Tautas partija ir iebildusi pret valsts dalību ES. Pret to ir arī parlamentā pārstāvētā opozīcija. Plašākas sabiedrības nostāja pret ES laika gaitā ir svārstījusies, tomēr pēdējā laikā atbalsts dalībai blokā ir pieaudzis. Pērn sabiedriskās domas pētījumu firmas "Gallup" aptaujā 44% respondentu pauda atbalstu dalībai ES, kamēr 36% bija pret. Pārējie aptaujātie nebija izlēmuši. Līdzīgus rezultātus uzrādījušas arī citas aptaujas. Tiek pieļauts, ka Islande pēc "par" atbildes uzvaras referendumā ES varētu pievienoties ļoti ātri. 2013. gadā tā bija pabeigusi 11 no 33 iestāšanās sadaļām. Jāpiebilst, ka Islande ir gan Šengenas zonā, kas nodrošina bezvīzu ceļošanu, gan arī Eiropas Ekonomikas zonā, kas tai sniedz piekļuvi Eiropas tirgum. Tas nozīmē, ka Islande savos likumos jau ir ieviesusi daudzus ES tiesību aktus un turpmākais likumdošanas saskaņošanas process būtu vieglāks nekā citām kandidātvalstīm.

Negrib būt "52. štats"

Islandē lielu sašutumu izraisīja bijušā republikāņu kongresmeņa Billija Longa, kuru Tramps izvirzījis vēstnieka amatam Reikjavīkā, joks, ka Islande drīzumā varētu kļūt par ASV 52. štatu, bet viņš – par tā gubernatoru. Longs vēlāk atvainojās par saviem izteikumiem, kuri atgādina Trampa paziņojumus, ka Kanādai vajadzētu kļūt par 51. Savienoto Valstu štatu. Satraukumu Islandē radīja arī Trampa atkārtotā interese par Dānijai piederošo Grenlandi, kā arī fakts, ka Tramps, janvārī uzstājoties Pasaules ekonomikas forumā Davosā, vairākas reizes savā runā Grenlandi sajauca ar Islandi, kas islandiešiem licis aizdomāties, vai ASV prezidenta interešu lokā varētu nonākt arī viņu valsts. Atšķirībā no Grenlandes, kas ir autonoma Dānijas teritorija, Islande ir neatkarīga valsts, turklāt viena no NATO dibinātājvalstīm. Tai tomēr nav savas armijas, un drošības jautājumā Islande paļaujas uz NATO un 1951. gadā ar ASV noslēgto līgumu. Trampa neprognozējamā politika un interese par stratēģiski nozīmīgās vietās esošām salām likusi islandiešiem aizdomāties par drošības jautājumiem, kas arī varētu veicināt interesi par ciešākām saitēm ar ES. Drošības jautājumu nozīmi kopējā ES paplašināšanas procesā atzinušas ar bloka amatpersonas. "Saruna par paplašināšanos mainās," intervijā "Politico" norādīja ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa, kura janvārī Briselē apspriedās ar Islandes ārlietu ministri Torgerduru Katrīnu Gunnarsdotiru. "Aizvien vairāk tā ir par drošību, par piederību un par spēju saglabāt mūsu iespējas rīkoties pasaulē, kurā ir konkurējošas ietekmes sfēras. Tas rada bažas visiem eiropiešiem," piebilda komisāre. Jāpiebilst, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena pērn apmeklēja Islandi, bet janvārī Briselē uzņēma Islandes premjerministri Kristrunu Frostadotiru. EK vadītāja tad norādīja, ka ES un Islandes partnerība piedāvā "stabilitāti un prognozējamību nestabilā pasaulē".