14.3 °C
"Kultūrzīmes" piedāvā iknedēļas jaunāko grāmatu apskatu, kurā iekļauti dažādu Latvijas grāmatu izdevniecību jaunumi. Grāmatplauktā atrodami žanriski atšķirīgi gan Latvijas, gan ārvalstu autoru darbi, tulkojumi, proza un dzeja.
Ruta Skrebele, "Vectēva sēņpasakas". Ilustrējusi Linda Kukare-Aldersone. "Latvijas Mediji".
Mazā Mārīte labprāt dodas sēņot kopā ar vectēvu. Jo kurš gan cits tik labi pazīst mežu un visus tā iemītniekus? Un nekas vetēvam nav mīļāks par sēnēm. Mežs šajā grāmatā ir vesela jauna pasaule – ar loterijas biļetēm, savu lidlauku un pat universitāti, kur meža iemītnieki dzīvo varen jautras dzīves. Un uz katra soļa atrodamas jaunas sēnes. Līdzās aizraujošām fabulām par meža iemītniekiem un jaunām versijām par sēņu rašanos lasītājs uzzina arī dažādus vectēva padomus par to, kā jāuzvedas mežā.
Evelīna Deflīhera, Ruta Dejāhera, "Es nekad neko nelaimēju". No nīderlandiešu valodas tulkojusi Inese Paklone. Ilustrējusi Ruta Dejāhera. "Latvijas Mediji".
Sapņotājai Nellei patīk iet skolā, pat tad, ja ne vienmēr labi sokas mācībās. Taču meitene neatmet cerību, ka kādu dienu taču beidzot paveiksies. Vai tas varētu notikt lielajā skolas loterijā? Un kādas tad īsti ir sapņu brīvdienas? Šis ir aizraujošs un komisks stāsts par to, kā atrast lielus un mazus laimes brīžus katru dienu – arī tad, ja tavā sapņu ceļojumā uzrodas matemātikas skolotājs.
Evelīna Deflīhera ir beļģu rakstniece un tulkotāja, vairāk nekā 15 bērnu un jauniešu grāmatu autore. Ruta Dejāhere grāmatas ilustrē ar roku, ieturot jautru un gandrīz bērnišķīgu stilu, ko raksturo krāsas un kustība.
Grāmatas izdošanu līdzfinansē Eiropas Savienības programma "Radošā Eiropa". Tā izdota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
Varu liecināt. Laikabiedri par Latvijas žurnālistikas personību Voldemāru Krustiņu. Sastādījusi Ilze Būmane. "Zinātne".
Šajā grāmatā iekļautais rakstu kopojums ir pirmais mēģinājums atstāt vēsturiskas liecības par sabiedriskās domas veidotāju, publicistu, žurnālistu, "Lauku Avīzes" dibinātāju Voldemāru Krustiņu (1932–2020). Jā, viņš reiz bija "Padomju Jaunatnes" redaktors; arī kompartijas biedrs, papildinājis izglītību Augstākajā partijas skolā Maskavā. Latvijas padomju enciklopēdijas galvenā redaktora vietnieks. Tomēr, kā uzsver apgāds, ne vēsture, ne cilvēku likteņi nav pavirši apcerami, novērtējami un zinātniskās sistēmās klasificējami. Latvijas vēsturnieki vēl piesardzīgi un bikli pēta, izvirza nopietnus argumentus atšķirībām, strāvojumiem un notikumiem trešās okupācijas (1944–1991) gados. Nacionālās pretošanās kustības atšķirīgās formas, kolaborācija, kultūrtelpa, lustrācija, mākslas un sabiedrisko mediju pārvaldība, citi sarežģīti jautājumi ideoloģijas krīzes laikā (1965–1985) pagaidām vairāk uzdod jautājumus nekā sniedz dziļas atbildes. Tāpēc katra liecība, kas ir skaidrojoša, papildinoša, atklājoša no cita skatpunkta, var būt rosinoša.
Helēna Demakova, "Imanta Lancmaņa māksla". Redaktore Laima Slava, literārā redaktore Māra Ņikitina, bibliogrāfijas sastādītāja Aivija Everte-Pole, tulkotāja angļu valodā Iveta Boiko, dizains, makets un attēlu apstrāde: Katrīna Vasiļevska. Izdevis Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar apgādu "Neputns".
Izdevums veltīts Imanta Lancmaņa mākslai – glezniecībai –, kas pilnībā savijusies ar viņa dzīvi. Gleznu tapšanu ietekmējusi visa redzeslokā un profesionālajā darbībā nonākusī māksla – vēsturiskie stili, vēsturiskā glezniecība un vēsturiskās ēkas –, taču reizē arī tas, kas personīgi saistījis Latvijas un pasaules mākslu gadu gaitā. Kā fons grāmatas tapšanai kalpojis autores ar Imantu Lancmani kopīgi pārrunātais un pieredzētais vairāku gadu desmitu garumā. Katras nodaļas virsraksts ir kāds citāts no Imanta Lancmaņa sacītā vai rakstītā.
Valters Benjamins, "Vienvirziena iela". Tulkojis un komentējis Igors Šuvajevs. Priekšvārda autors Artis Ostups. Redaktors un korektors Arturs Hansons. Sērijas māksliniece Anna Aizsilniece. "Neputns".
"Eseju sērijā" klajā nākušais jaunais Rīgā mitušā 20. gs. filozofa un kritiķa Valtera Benjamina (1892–1940) krājums ietver darbus "Vienvirziena iela" (1928) un "Bērnība Berlīnē gadsimtu mijā" (1938). Tos lasot, iepazīstam Benjaminu kā rakstnieku, kurš lieliski izpratis modernitātes raksturu. Lasītāji Valteru Benjaminu pazīst galvenokārt kā kritiķi un filozofu, kurš jaunībā rakstījis par vācu romantismu, vēlāk teoretizējis par fotogrāfiju un kino, bet dzīves pēdējos gadus veltījis 19. gadsimta Parīzes apcerēšanai un protestam pret fašismu. Grāmatas izdošanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
