4. marts vēsturē un senās avīzēs. Latviešu draugs un ceriņu ieviesējs

1826. gada 4. martā. Pirms 200 gadiem Jaunauces draudzes luterāņu mācītāja ģimenē piedzima vācbaltu valodnieks, folklorists, etnogrāfs un arheologs Augusts Bīlenšteins.

Kā Pēterburgas Zinātņu akadēmijas loceklis viņš pirmais zinātniskā līmenī sāka interesēties par latviešu etnogrāfiju, vietvārdu izcelsmi, folkloru un senvēsturi. Bīlenšteina nozīme laikā, kad pašiem latviešiem izglītotu kultūrvēsturiskā mantojuma pētnieku vēl trūka, bija nenovērtējama – liela daļa to zināšanu, kuras vēlāk 19. gadsimta jaunlatvieši izmantoja, lai pamatotu latviešu tiesības saukties par nāciju, nāca no vācbaltu mācītāja. 25 gadus viņš vadīja vēl 1824. gadā Vidzemes un Kurzemes mācītāju dibināto Latviešu literāro jeb Latviešu draugu biedrību, bija tās dzinējspēks un mūža nogalē goda priekšsēdētājs. Šai vācbaltu inteliģences pārstāvju organizācijai 19. gadsimta pirmajā pusē piekrita liela loma latviešu valodas popularizēšanā, folkloras materiālu vākšanā, kultūras veicināšanā un līdz ar to latviešu identitātes modināšanā. Bīlenšteinu min arī kā vienu no arheoloģijas pamatlicējiem Latvijā. Viņš uzskatīja, ka pilskalni ir bagātīgs latviešu senatnes vēstures avots.

Viņa 1864. gadā vācu valodā izdotā "Latviešu valoda, tās skaņās un formās skaidrojoši un salīdzinoši attēlota" bija pirmais sistematizētais latviešu valodas gramatikas pētījums. Bet dzīves laikā latviešu zemniekiem ļoti labvēlīgais vīrs uzrakstīja vēl vairākus augsta līmeņa darbus par latviešu valodas gramatiku, folkloru, latviešu apdzīvotās teritorijas vēsturiskajām robežām, koka celtnēm un sadzīves priekšmetiem. Vāciski nodrukāti, tie iekļāvās Eiropas zinātniskajā apritē un darīja zināmu, ka Baltijā dzīvo tādi latvieši ar savdabīgu un interesantu kultūru. Laikabiedri vēlāk kā jautrus atgadījumus atstāstīja situācijas, kad Bīlenšteins varējis apturēt uz ceļa ganiņu, izprašņāt, kā sauc ganītās cūkas, vai zina kādu teiku, pasaku, dziesmu, visu pierakstījis un vēl palūdzis aizvest pie kāda vecāka sētas iemītnieka. Liels trieciens viņam bija 1905. gads, kad revolucionāri nodedzināja Dobeles pastorātu reizē ar visu mūža laikā savākto etnogrāfisko un folkloristisko materiālu par latviešiem. Jāpiebilst, ka Bīlenšteins neatbalstīja latviešu politisko patstāvību, bet uzskatīja, ka senās Livonijas teritorijā – Latvijā un Igaunijā – dzīvojošajiem vācbaltiešiem, latviešiem un igauņiem jākļūst par vienotu baltiešu nāciju, kam jāpretojas rusifikācijai. Starp Bīlenšteina nopelniem jāpiemin vēl viens – viņš Dobeles apkaimē viens no pirmajiem Latvijas teritorijā sāka stādīt ceriņus un popularizēt to audzēšanu.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Malienas Ziņas", 1926. gada 4. martā

Ziemeri. Gara tumsība. Sl. ciemā vecsaimniekam J. R. pagājušā gada kādā oktobra naktī bija atmūķēta klēts un izzagti vairāki vadmalas baķi, linu audekls, vilna, lakati utt. kopvērtībā par 800 ls. Zādzību uzgāja tikai plkst. rītā un tā kā naktī bija kailsala un no rīta agri sāka snigt, tad pēdu dzīšanu nekādu nevarēja uzsākt. Uz aizdomu pamata tika izkratīti liela daļa jaunsaimnieku un vēlāk arī vecsaimnieki, bet bez kādiem panākumiem. Atrada un konfiscēja tikai Veclaicenes pagasta pilsonim W. S. 10 pakas igauņu spičku un divas kannas ar ēteri, kuras bija noslēptas kūtī mēslos. Apzagtais tomēr nelikās mierā un sāka uzcītīgi vien apstaigāt tuvākās apkārtnes burvjus un kāršu licējas, kurā darbā viņam ļoti izpalīdzīga viena vecmeita, kura pie tās pašas reizes noskaidrojusi arī savus precību kandidātus. Burves un kāršu licējas paskaidrojušas, ka zagļi jāmeklē tepat apkārtējos vecsaimniekos un tā kā dažus gadus atpakaļ te notika bišu un medus zagšana un dzenaukšu griešana un par vainīgo tika pieķerts Spr. māju saimniekdēliņš, tad tiešām arī tagad J. R. aizdomās tur un apvaino kādu tā paša ciema iedzīvotāju. Bet tā kā nava nekādu citu pierādījumu, bez pareģošanas, tad apvainotais ir lūdzis policijas kārtībnieku sastādīt protokolu, nopratināt visus, kas zinātu kaut ko, kas attiecas uz burvjiem un kāršu licējām. Gausa arī policijas kārtībnieka rīcība, jo lieta jau sen iesākta, bet vēl tikai kādi nopratināti.