Mantinieks nogalinātā Irānas ājatollas Hāmenejī amatam var arī neatrasties

Pēc Irānas teokrātiskā režīma augstākā vadoņa ājatollas Alī Hāmenejī nāves ASV un Izraēlas triecienos 28. februārī šobrīd augstāko varu Irānā īsteno trīs vīru Pagaidu vadošā padome, kuras sastāvā ir Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns, tiesu sistēmas augstākais vadītājs Golems Hoseins Mohseni Edžei un ājatolla Alī Reza Arafi.

Krīzes apstākļos par faktisko noteicēju valstī tomēr uzskata Nacionālās drošības augstāko padomi bijušā Islāma revolūcijas sargu korpusa (IRGC) komandiera Alī Laridžani vadībā. Laridžani bija zināms kā liels Hāmenejī kursa piekritējs. Tāds bija arī Irānas parlamenta priekšsēdētājs Mohameds Bagers Halibafs, kuru tāpat pieskaita atslēgas figūrām. Rietumu novērotāji šobrīd mēģina uzminēt, kurš varētu nākt Hāmenejī vietā un kā tas noteiks tālāko notikumu attīstību. Tajā pašā laikā atzīts, ka Irānas nākotnes jautājumā vēl "iespējami visi scenāriji".

88 lēmums

Ājatolla Hāmanejī noteica Irānas kursu kopš 1989. gada, un šajā laikā visas valsts dzīves jomas lielākā vai mazākā mērā nonāca dažāda ranga reliģisko līderu pārraudzībā. Tādu kārtību un režīmu balsta fanātiskais Islāma revolūcijas sargu korpuss – struktūra, kas ir "valsts valstī" un vēl ietekmīgāka un spēcīgāka par regulāro armiju. Šā korpusa kaujinieki nodarbojās ar neseno nemieru brutālo un nežēlīgo apspiešanu. Irānas Islāma republikas varas vertikāle ir pietiekami stabila, lai izturētu arī vairāku desmitu valsts augstāko amatpersonu izsišanu no ierindas vai nogalināšanu. Kā redzams, teokrātiskais režīms nesabruka arī pēc augstākā līdera nāves, lai arī tas, bez šaubām, ir bijis liels, simbolisks trieciens.

Saskaņā ar konstitūciju izvēlēt jaunu augstāko līderi ir 88 vīru ekspertu padomes no Irānas garīdzniecības augstākā ešelona aprindām uzdevums. Padomes lēmums būs zīme, kādu politiku režīms turpmāk ieturēs. Ja nosauks kādu Hāmenejī tipa, vecišķu un galēji konservatīvu mantinieku, par politisko "pavasari" Irānā var aizmirst un visdrīzāk sāksies represijas un režīma konsolidēšanās. Turpretī, ja priekšplānā iznāks kāds samērā jauns, elastīgāks garīdznieks, Irānai būs cerības uz pārmaiņām. Kaut baumo, ka Hāmenejī, laikus gatavodamies, nosaucis trīs, viņaprāt, cienīgākos amata mantiniekus, oficiāli par tādu sarakstu nav ziņots. CNN Irānas eksperti minējuši piecus kandidātus, kuri nāk no tās pašas 88 garīdznieku padomes vai ir tai pietuvināti. 

Kā pirmo min bombardēšanā nogalinātā ājatollas dēlu Modžtabi Hoseinu Hāmenejī, taču Irānas klerikāļu vairums viņu uzskata par vēl nepieredzējušu, turklāt dinastiskums netiek atbalstīts. 

Tāpat ir ar pārējiem četriem kandidātiem – katram no tiem piemīt trūkumi, kas izvēlēšanu padara apšaubāmu.

Bez ājatollas?

Jauna līdera izvēlēšanai būtu jānotiek tuvākajā laikā, jo ilgākā periodā islāma garīdzniecības neapstrīdamā autoritātē balstītā iekārta var sākt irt. Iespējams, garīdznieku padome izvēli izdarīs jau marta sākumā. Izraēlā dzīvojošais irānists Vladimirs Mesameds medijam "Radio Svoboda" tomēr minējis vairākus faktorus, kas procesu varētu aizkavēt. Pirmkārt, Irānā nemaz nav tik daudz vajadzīgo līmeni sasniegušu augstāko ājatollu, kas baudītu vispārēju atbalstu, otrkārt 88 garīdznieku padomei lēmums jāpieņem pilnā sastāvā, bet daudziem dalībniekiem vecums jau ir virs 90 un nav skaidrs, cik ilgā laikā kara apstākļos vecajo orgāns spēs sanākt vienkopus. Tāpēc eksperti sāk ieminēties par alternatīvu – proti, augstāko varu valstī savās rokās var pacensties koncentrēt kāds cits, spēcīgs, ne mazāk autoritatīvs par nelaiķi Hāmenejī, taču laicīgs līderis no politiķu vai militāristu aprindām. Pieļauj, ka vara Irānā varētu pāriet pie iepriekš minētā, ietekmīgā Nacionālās drošības augstākās padomes priekšsēdētāja Laridžani. Viņš nāk no ievērojamas ģimenes, viņa tēvs bijis valstī slavens ājatolla, bet pats 68 gadus vecais Laridžani var lepoties ar lielu un daudzpusīgu pieredzi politikā, tajā skaitā diplomātijā. Ambīciju viņam netrūkst, ko iepriekšējos gados parādījusi Laridžani vairākkārtējā, tiesa, neveiksmīgā, pretendēšana uz Irānas prezidenta amatu. Vai viņa nākšana pie varas atbilstu Rietumu interesēm? BBC apskatnieki lēš, ka visdrīzāk ne, jo Laridžani, lai arī uzskatīts par pragmatiķi, bija viens no tiem, kas gada sākumā organizēja studentu protestu apspiešanas. Arī viņš uzstāj uz Irānas kodolprogrammas turpināšanu. Var gadīties, ka Laridžani personā Izraēla un Rietumi iegūst vēl stingrāku un neprognozējamāku personību par Hāmenejī.

Par to, vai valsti pēc ASV un Izraēlas triecieniem varētu pārņemt protestu kustība, komentētāji ir skeptiski. Gan tādēļ, ka represīvās struktūras joprojām ir varenas, gan arī tāpēc, ka ar ājatollu varu neapmierinātajiem iedzīvotājiem, pārsvarā jauniešiem, trūkst izteikta līdera. Analītiķi ir samērā vienoti tajā, ka 1979. gadā gāztā Irānas šaha Muhameda Rezas Pehlevi dēlam Rezam Pehlevi, kurš dzīvo trimdā ASV, trūkst reālu iespēju nākotnē vadīt valsti. Viņš ir zināms irāņu trimdinieku vidū; viņu kā pārmaiņu simbolu piesauc opozicionāri noskaņotie Irānā, taču vairumam iedzīvotāju šaha pēctecis ir svešinieks.