0.2 °C
Vakar bija pēdējā Satversmes tiesas sēde, kurā tika skatīta lieta par mazākumtautību (faktiski krievu) valodas lietošanu Latvijas sabiedriskajā medijā (LSM). Tiesa nolēmumu šajā jautājumā paziņos 30. martā.
Konstitucionālajā tiesā lieta tika ierosināta pēc "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības Saeimas deputātu pieteikuma. Tā iesniedzēji uzskata, ka divi likumi neatbilst Satversmes ievadā ietvertajiem vārdiem "latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda" un Satversmes 4. pantam, kas noteic, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā teikts: "Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem." Likumā arī norādīts – "ja LSM veido vairākas programmas, tad vienu radio un vienu televīzijas programmu vai daļu vienas radio un vienas televīzijas programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem svešvalodās, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētas kinofilmas vai teātra izrādes". Šis likuma grozījums stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Saeimas deputātu pieteikumā tiesai norādīts, ka ar šīm normām sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem noteiktais pienākums veidot noteikta apjoma radio un televīzijas programmas mazākumtautību valodās mazina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas vērtību demokrātiskā sabiedrībā un ietekmē valsts drošību. Satversmē jau ir izceltas mazākumtautības un nostiprinātas to tiesības Latvijas valstī. Proti, ja Latvijā pastāvīgi dzīvojoša persona sevi identificē ar Latvijas teritorijā vēsturiski dzīvojošu mazākumtautību, tā var izmantot Satversmes 114. pantā garantētās tiesības.
Riski valsts pastāvēšanai
Saeimas deputāts Edvards Smiltēns, vakar uzstājoties tiesas sēdē, uzsvēra, ka neviens neapšauba Latvijas valsts pienākumu nodrošināt krievvalodīgajiem pilsoņiem pieeju kvalitatīvai informācijai, cīnoties ar propagandu. Taču šajā lietā netiekot runāts tikai par labiem nodomiem – pieteikuma iesniedzēji norāda uz riskiem Latvijas valsts pastāvēšanai.
Smiltēns atgādināja: "Krievu pasaules jeb "Russkij mir" ideoloģijas viens no redzamākajiem pārstāvjiem Aleksandrs Dugins ir daudzkārt nepārprotami uzsvēris: krievu valoda ir Krievijas identitātes un ģeopolitiskās ietekmes pamats.
Bijušās PSRS teritorijas, kurās tiek pastāvīgi uzturēta krievu valodas informatīvā telpa, šīs ideoloģijas skatījumā veido mūsdienu Krievijas robežas, savukārt neatkarīga Latvijas valsts tajā tiek uztverta vien kā pārejošs, vēsturisks pārpratums – pagaidu šķērslis, kas ar laiku izzudīs. No šāda skatpunkta krievu valodas pastāvīga klātbūtne sabiedriskajos medijos vairs nav nevainīgs informācijas pieejamības jautājums tiem, kuri nepārvalda latviešu valodu, bet gan instruments atšķirīgas identitātes, kā arī lojalitātes Krievijai nostiprināšanai."
Paralēlā informatīvā telpa nezūd
Smiltēna ieskatā priekšstats par Latviju kā divvalodīgu valsti ar paralēlām informatīvajām telpām latviešu un krievu valodā tiekot nevis izskausts, bet gan nostiprināts. Par to liecinot kaut vai tāds fakts, ka laikā, kad Latvijas Radio 4 vairs nedarbojas, vietnē "YouTube" izveidots atsevišķs sabiedriskā medija kanāls "LSM4". Tajā tiek publicēts oriģināls saturs gan tikai krievu valodā, gan daļēji bilingvāli, un pēc tam tas tiekot ievietots arī sabiedrisko mediju vietnē krievu valodā "rus.lsm.lv". Smiltēns atgādināja, ka "Nacionālās drošības koncepcija 2023" nosaka nepārprotamu pienākumu nodrošināt, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju saturs tiek veidots latviešu valodā un Eiropas kultūrtelpai piederīgajās valodās. Tomēr šī prasība praksē netiekot ievērota.
E. Smiltēns atgādināja par agrāk mediju vēstīto, ka Krievijas stratēģiskais mērķis ir ar visiem pieejamajiem līdzekļiem nepieļaut krievu valodas lietojuma mazināšanos Latvijā, nosaucot to par būtisku Krievijas ietekmes saglabāšanas instrumentu. "Līdz ar to jebkāda rīcība, kas veicina krievu valodas uzturēšanu sabiedriskajos medijos, ir vērtējama arī nacionālās drošības kontekstā.
Neskatoties uz minēto risku, 2026. gada 26. februārī Daugavpilī tika atklāta LSM Latgales redakcija, kas veido saturu latviešu, latgaļu un, protams, krievu valodā.
Tādējādi praksē tiek mērķtiecīgi attīstīts un uzturēts tieši krievu valodas lietojums, ignorējot citas mazākumtautību valodas, kas liek uzdot retorisku jautājumu, piemēram, kāpēc šajā gadījumā tika ignorēta poļu valoda, ja šajā valodā Daugavpilī runā vismaz 10 tūkstoši cilvēku?"
Smiltēns arī norādīja, ka "apstrīdētā norma ir formulēta tik neskaidri, ka pat likumdevēja, izpildvaras, zinātnieku un mediju uzraugošo institūciju vidū nepastāv vienota izpratne par tās saturu un tiesiskajām sekām, proti, par to, vai krievu valodas lietošana sabiedriskajos medijos ir tiesība vai pienākums, vairākumam nosliecoties pienākuma virzienā".
Juristei cits skats
Vakar Satversmes tiesas sēdē tika uzklausīta arī Saeimas Juridiskā biroja vecākā padomniece Laura Jambuševa, kura pretēji deputātam Smiltēnam centās pārliecināt tiesu, ka apstrīdēto normu pamatā esot kvalitatīva Latvijas valsts vērtībām un principiem atbilstoša sabiedrisko mediju satura veidošana mazākumtautību valodās kā alternatīva Krievijas informatīvo telpu pārstāvošajiem informācijas avotiem. Jambuševa uzskata, ka valsts valodas prasmju ierobežojumu (lasi: valsts valodas nezināšanas) dēļ daļa valsts iedzīvotāju varot dot priekšroku arī Krievijas plašsaziņas līdzekļu saturam, kas ietver dezinformācijas propagandu. Viņa sacīja, ka valstī, ievērojot ģeopolitisko kontekstu, varētu būt pat pienākums, aizsargājot valsts drošību, nodrošināt kvalitatīvu, valsts vērtībām atbilstošu un korektu saturu mazākumtautību valodās, lai mazinātu Krievijas informatīvās telpas ietekmi.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
