3. marts vēsturē un senās avīzēs. Jūras kājnieku pirmā operācija

1776. gada 3. martā. Pirms 250 gadiem ASV Neatkarības kara sākumā ap 200 vīru no iepriekšējā gadā izveidotajiem "kontinentālajiem jūras kājniekiem" trijos kuģos ieradās pie britiem piederošo Bahamu salu galvaspilsētas Nasavas, ap pusdienlaiku laivās izsēdināja desantu un pilsētu bez pretošanās ieņēma.

Tā bija pirmā desantoperācija spēkiem, kurus mūsdienās sauc par ASV Jūras kājnieku korpusu un uzskata par vienu no kaujas spējīgākajām un labāk apbruņotajām ieroču šķirām pasaulē. Nasavas operāciju grūti nosaukt par lielu varoņdarbu, taču nemierniekiem no Jaunanglijas toreiz tā bija ļoti svarīga. Pret Anglijas karaļa varu sadumpojušos Amerikas kolonistu karaspēks Neatkarības kara sākumā izjuta akūtu šaujampulvera un ieroču trūkumu. Lielā mērā tas notika tādēļ, ka 1775. gada pavasarī, reaģējot uz kolonistu nemieriem, Virdžīnijas kolonijas gubernators lords Danmors bija laikus devis pavēli ap 200 mucu šaujampulvera un ieroču krājumus pārvest uz Floridai tuvajām Bahamu salām. Lielākā daļa tika noglabāta Nasavā. To zinot, nemiernieku augstākais varas orgāns – Otrais kontinentālais kongress pieņēma lēmumu organizēt ekspedīciju, kuras komandēšanu uzticēja flotes virsniekam un bijušajam pirātam Esekam Hopkinsam. Londonai lojālajiem Bahamu salu kolonistiem nebija noslēpums, ko dumpinieki dara pie viņu krastiem, taču vietējo zemessargu bija pārāk maz, tādēļ salu gubernators Monfors Brauns nakts aizsegā pavēlēja 162 no 200 pulvera mucām iekraut kuģī, kas devās uz Floridu. Tas notika burtiski deguna galā Hopkinsa komandētajai amerikāņu flotei. No rīta Nasavas pilsoņi padevās uzbrucējiem bez cīņas un pasniedza tiem pilsētas atslēgas.

Amerikāņu flote un desantnieki noturēja Nasavu divu nedēļu okupācijā, savācot gan noliktavās atlikušo pulveri, gan visus kara materiālus, kādus tik varēja atrast. Gubernatoru Braunu aizveda līdzi kā ķīlnieku un vēlāk apmainīja pret kādu britu gūstā kritušu amerikāņu ģenerāli. Aristokrātiskais Brauns pēc tam sūdzējies, ka amerikāņi pret viņu slikti izturējušies, turklāt Nasavā bija iztukšojuši gubernatora stipro dzērienu krājumus.

"Latvijas Sargs", 1926. gada 3. martā

Skrunda. Nelaimīgas radības pēc balles. Kauliņos dzīvojošā 21 gadu vecā V. Surait bija aizgājusi uz balli vietējā muižā. Tur viņai palicis piepeši slikti un tā aizgājusi pārgulēt pa nakti tuvākās mājās. Guļot S. jutusi, ka pienākušas viņai dzemdības. Nevienam neko nesakot, S. izgājusi gaļas žāvētavā, kur tai piedzimusi tumsā meitiņa. Domādama, ka bērns piedzimis nedzīvs, S. to pabāzusi zem tukšas kastes, bet pati aizvilkusies uz istabu, kur nokritusi nesamaņā. Otrajā rītā strādnieki žāvētavā izdzirduši bērnu raudot un mazo atnesuši istabā. Bērns tomēr pēc nedēļas nomiris. Nelaimīgo māti nācās aizvest uz slimnīcu.