Plāno atjaunot taisnīgumu: politisko uzskatu dēļ psihiatriskajās slimnīcās ievietotajiem paredz jaunu kārtību

Saeimā tiks iesniegti divu likumu labojumi un viens jauns likumprojekts, lai reabilitētu tos cilvēkus, kurus politisko uzskatu dēļ ievietoja psihiatriskajās slimnīcās.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa kopā ar sava biroja darbiniekiem, kā arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere Latvijas Okupācijas muzejā tikās ar tām personām, kuras valsts augstākajām amatpersonām bija nosūtījušas vēstuli ar lūgumu novērst kopš padomju okupācijas laika ieilgušu netaisnību. Runa ir par tiem cilvēkiem, kurus padomju režīms represēja par politiskajiem uzskatiem, ievietojot psihiatriskajās slimnīcās, bet kuri līdz pat šim laikam nav reabilitēti.

Vēstules autori atgādina, ka Saeima 2013. gada 20. jūlijā pieņēma likumu "Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām", bet "šī likuma regulējums, mūsuprāt, nav sasniedzis likumā paredzēto mērķi reabilitēt padomju okupācijas laikā šādā veidā represētos". "Šīs vēsturiskās netaisnības jānovērš, un arī šie noziegumi, kas notikuši okupētās Latvijas teritorijā, ir beidzot adekvāti jāizgaismo un jānosoda, ja vien vēlamies arī turpmāk savu valsti uzskatīt par brīvu un demokrātisku," teikts vēstulē.

Atsevišķu vēstuli Saeimai ir nosūtījusi arī nacionālās pretošanās kustības dalībniece Lidija Lasmane-Doroņina, kurā viņa iestājas par Aleksandra Rotberga (plašāk pazīstams ar pseidonīmu Sandrs Rīga vai Aleksandrs Rīga) reabilitāciju. Viņa atgādina, ka Sandrs Rīga joprojām dzīvo ar VDK sistēmas kontrolētās psihiatrijas noteikto diagnozi. Viņš par savu pārliecību tika pakļauts piespiedu "ārstēšanai" Blagoveščenskas speciālajā psihiatriskajā slimnīcā Krievijā un Rīgas psihiatriskajā slimnīcā no 1984. gada februāra līdz 1987. gada jūlijam, bet viņam nav piešķirts pat represētā statuss.

Piedāvā reabilitēt ar Saeimas lēmumu

Saeimas priekšsēdētāja Mieriņa, tiekoties ar Latvijas Okupācijas muzeja vadītāju Solvitu Vību, Latvijas Neatkarības kustības dibinātāju, teologu Pāvilu Brūveru, skolotāju un publicisti Ivetu Šimkus, kā arī Aleksandru Rotbergu un citiem, kuri iestājas par pieminētās padomju okupācijas laika netaisnības likvidēšanu, piedāvā konkrētus grozījumus divos likumos, kā arī atsevišķu likumprojektu "Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rotbergam".

Likuma grozījumi ļautu padomju laika psihiatriskajās slimnīcā represētajiem cilvēkiem vērsties Saeimas komisijā ar iesniegumu par tiesiskā statusa atjaunošanu, kāds personai bijis pirms nepamatotas ievietošanas psihiatriskajā slimnīcā. Komisija varētu pieaicināt ekspertus, lūgt tos iepazīties ar lietas materiāliem un sniegt atzinumu par to, vai personas ievietošana ārstniecības iestādē ir bijusi nepamatota un politiski motivēta. Saeimas lēmumā var tikt noteikts pienākums veikt izmaiņas noteiktās personas datu apstrādes sistēmās. 

Saeimas lēmums būtu tas, kurš pēc tam būtu par pamatu politiski represētās personas statusa noteikšanai. Uzraudzību pār Saeimas lēmuma izpildi īstenotu prokuratūra.

Pašreizējā kārtība, kuru pieņēma 11. Saeima, noteic, ka lēmumu par personas statusa atjaunošanu vai atteikumu to atjaunot pieņem prokuratūra, un šī kārtība ir gana sarežģīta. Personai ir jāvēršas prokuratūrā ar iesniegumu, tad prokurors pieprasa psihiatrijas ekspertu komisijas rakstveida atzinumu. Psihiatrijas ekspertu komisijas darbu organizē Nacionālais psihiskās veselības centrs, kurā Ambulatorās tiesu ekspertīžu nodaļas vadītājas amatā joprojām ir Anita Apsīte. Viņa 2012. gadā intervijā "Latvijas Avīzei" citstarp pauda, ka nevienam par politiskajiem uzskatiem diagnozes neesot liktas, neviens cilvēks neesot bijis tāds, kuram diagnoze "šizofrēnija" esot uzlikta nepamatoti. "Čekā taču strādāja gudri cilvēki, viņi redzēja, ar kādām personām viņiem ir darīšana – ar veseliem vai slimiem," toreiz secināja Apsīte.

Līdz šim no sešām personām, kuras ar iesniegumu vērsušās prokuratūrā, tiesiskais statuss atjaunots (noņemta diagnoze) tikai vienam cilvēkam.

"Ar psihiatru rokām Latvijā tika pastrādāti noziegumi, un tie prasa adekvātu reakciju un arī adekvātu nosodījumu. To neizgaismojot, šī aste no padomju laika velkas mums līdzi," uzskata Okupācijas muzeja direktore Vība, uzsverot, ka iespējamie likuma grozījumi ir ļoti laba ziņa, bet Saeimai vajadzētu parādīt valstisku attieksmi un pieņemt politisku deklarāciju, kur cilvēku piespiedu "ārstēšana" par politiskajiem uzskatiem padomju laika psihiatriskajās slimnīcās tiktu atzīta par noziegumu.

Likumprojekts Aleksandram Rotbergam

Ar īpašu likumu ir paredzēts novērst netaisnību pret Aleksandru Rotbergu, kurš kā padomju politiskajai varai un ideoloģijai sveša un nevēlama persona tika pakļauts politiskajām represijām. Ar šo likumprojektu tiktu skaidri noteiktas tiesības uz politiski represētās personas statusu.

A. Rotbergs bija patīkami pārsteigts par šādu Saeimas priekšsēdētājas pretimnākšanu, jo pašam neesot pieticis spēka, lai par sevi cīnītos. A. Rotbergs padomju laikā bija ekumeniskas garīgās domas aktīvists un pašizdota, oficiāli neatzīta, nelegāla žurnāla "Priziv" ("Aicinājums") veidotājs. Žurnāls tika izdots no 1971. līdz 1984. gadam krievu valodā un cirkulēja mašīnraksta kopijās ierobežotā domubiedru lokā PSRS teritorijā. Neatkarīga reliģiska un intelektuāla darbība padomju laikā tika uzskatīta par režīmam nevēlamu un tāpēc tika apspiesta. A. Rotbergs un viņa domubiedri nonāca Valsts drošības komitejas uzmanības lokā. VDK 1984. gada februārī veica kratīšanu viņa mājās Maskavā, viņš tika apcietināts un pēc īsas izmeklēšanas ievietots psihiatriskajā slimnīcā, kur viņam bez jebkāda medicīniska pamatojuma piemēroja insulīna šoka terapiju un citas piespiedu ārstēšanas procedūras. Tikai 1987. gada vasarā pēc vairākus gadus ilgiem "ārstniecības" procesiem Sandrs Rīga beidzot tika izlaists no Rīgas psihiatriskās slimnīcas.