25. februāris vēsturē un senās avīzēs. No "sarkanās" par "padomju"

1946. gada 25. februārī. Pirms 80 gadiem, kā uzskata, ar PSRS Augstākās padomes prezidija lēmumu PSRS karaspēks – "sarkanā armija" – oficiāli tika pārsaukta par "padomju armiju".

Savdabīgi, ka nekādas pavēles vai oficiāli rīkojumi, kur nu vēl skaidrojumi sabiedrībai par to, tā arī netika publicēti, pat ja kādā arhīvā tie eksistē. Fakts, ka, ja 1946. gadā 23. februāris vēl skaitījās "sarkanās armijas diena", tad jau 1947. gadā tā bija "padomju armijas diena", bet "biedri sarkanarmieši un sarkanflotieši" bija pārtapuši "padomju karavīros un kara jūrniekos". Vēsturnieki atzīmē, ka pirmā reize, kad PSRS armijas virspavēlnieka Staļina pavēlē vairs nepiemin "sarkano armiju", bet gan tikai "PSRS bruņotos spēkus", ir 1946. gada 1. maijs. Okupētās Latvijas padomju prese konsekventāk par "padomju armiju" sāka runāt tikai 1946. gada rudenī, bet 1947. gadā to lietoja jau kā normu. Tajā pašā laikā PSRS karavīra zvērestā jēdzienus nomainīja 1947. gada jūnijā. Process līdzinājās tam, ar kādu Otrā pasaules kara sākumā, arī bez īpašas pavēles, PSRS "strādnieku un zemnieku sarkanā" armija pakāpeniski bija pārdēvēta vienkārši par "sarkano".

Par nosaukuma maiņas iemesliem ir vairākas versijas. Izplatītākā vēsta, ka Kremlī beidzot sapratuši, ka "vispasaules revolūcijas" nebūs, tādēļ armija jāsauc tradicionālāk. No Otrā pasaules kara PSRS bija iznākusi kā viena no ietekmīgākajām pasaules lielvarām, ar stabilu režīmu un bruņotajiem spēkiem. Maskavā acīmredzot nosprieda, ka, lai pakļautu citas valstis un teritorijas, nekādas fiktīvas "sociālistiskās revolūcijas" nebūs jārīko, līdz ar to arī armija, kas to visu nodrošinās, var nebūt "sarkana". Nosaukuma maiņā izpaudās PSRS pretenzijas uz jaunu lomu pasaulē un sava veida normalitāti – ne velti tā paša gada 15. martā valsts un republiku pārvaldē visus tautas komisariātus pārdēvēja par ministrijām, bet tautas komisāri nu bija ministri.

Cita versija pieļauj, ka Staļins jau krietnu brīdi vēlējies atbrīvoties no vecā armijas nosaukuma. Tas viņam atgādinājis Ļeņina laikus. Daudzu Staļina jau likvidēto Ļeņina līdzgaitnieku un komandieru vārdi asociējās ar lielinieku sarkano armiju. Mainot nosaukumu, Staļins vēlējies distancēties no "tās" armijas un uzsvērt, ka "padomju armija" jau ir pavisam kas cits un pilnībā lojāla viņam.

"Malienas Ziņas", 1926. gada 25. februārī

Vecpuišus apliks ar augstu nodokli. Saeimas sociālās likumdošanas komisija nolēmusi izstrādāt likumprojektu, pēc kura trūcīgo ģimeņu bērniem un mātēm tiktu izmaksāts no valsts pabalsts. Šim nolūkam nodibināms sevišķs fonds. Šis fonds sastādītos no līdzekļiem, ko dabūtu 1) No taisīgākas ģimenes piemaksu sadalīšanas, neizsniedzot tās bezbērnu un pārtikušu darbinieku ģimenēm; 2) Apliekot vecpuišus ar sevišķi augstu ienākuma nodokli; 3) Mirušo vecpuišu atstātos mantojumus ieskaitot šinī fondā un grozot mantojumu nodokli tā, ka zināma daļa no tā arī nāktu minētā fondā.