Kā lasīt ziemas grāmatu

Ziema tradicionāli ir laiks, kad sabiedriskajā telpā aktualizējas diskusijas par savvaļas dzīvnieku dzīvi aukstajā sezonā.

Vienlaikus sniegs rada unikālu iespēju novērot dzīvnieku klātbūtni un pārvietošanās paradumus. Baltā sega ne tikai ļauj pēdas lasīt kā grāmatu, bet arī ļauj precīzāk apzināt populāciju izplatību.

Par dzīvniekiem ziemā joprojām pastāv vairāki priekšstati, kas neatbilst zinātniskajiem novērojumiem. Bieži tiek apgalvots, ka savvaļas dzīvnieki sniegā ir bezpalīdzīgi un pastāvīgi cieš no bada. Tomēr pārnadži – stirnas, brieži, aļņi – ir evolucionāri pielāgojušies aukstajam periodam. Rudenī tie uzkrāj tauku rezerves, ziemā samazina vielmaiņu, kustību intensitāti un izmanto enerģiju ekonomiskāk. Aktivitātes koncentrējas ap barības ieguvi un drošām atpūtas vietām. Tādēļ jebkurš lieks traucējums mežā rada papildu riskus. Šajā laikā arī medības ar dzinējiem tiek pārtrauktas, bet ziemas prieku baudītājiem vajadzētu lūkot, lai viņu suņi nedzenā dzīvniekus. Tas gan jāievēro visu cauru gadu, taču īpaši ziemā jebkura lieka enerģijas patērēšana rada apdraudējumu dzīvnieka veselībai.

Zaķa pēdu nospiedumi.

Foto: Linda Dombrovska / Latvijas Mediji

Arī dziļš sniegs dzīvniekus nepadara kustēties nespējīgus. Pētījumi ar GPS raidītājiem aprīkotiem aļņiem ziemeļvalstīs liecina, ka pārvietošanās attālumi, pieaugot sniega dziļumam, samazinās, taču pēc noteikta sliekšņa tie atkal stabilizējas – dzīvnieki pielāgo uzvedību, izmanto jau iemītas takas, izvēlas reljefa priekšrocības. Tie nav paralizēti, bet pielāgojas situācijai.

Barības ziņā ziemā notiek selektīva izvēle. Stirnas un brieži patērē pumpurus, mizu, skuju dzinumus, izmanto zem sniega esošo veģetāciju. Ja nepieciešams, ar nagiem rok sniegu. Enerģijas taupīšana un uzvedības maiņa ir dabiska pielāgošanās, nevis pastāvīga bada pazīme.

Vilka pēdu nospiedumi sniegā: vilks iet taisnā līnijā atšķirībā no suņa, kura pēdu josla ir zigzaga veidā.

Foto: Linda Dombrovska / Latvijas Mediji

Vērojam dabu

Sniegs vienlaikus dod iespēju detalizēti vērot dzīvnieku klātbūtni. Pēdu joslas atklāj pārvietošanās virzienu, soli, aktivitātes intensitāti. Taču pēdu interpretācija prasa zināšanas. Piemēram, zaķa pēdas nereti rada pārpratumus. Zaķis pārvietojas lēcienos, un pakaļkāju nospiedumi atrodas priekšā priekškāju nospiedumiem. Rezultātā šķiet, ka dzīvnieks pārvietojies pretējā virzienā. Šis nospiedumu raksts ir tipisks un normāls, lai gan nepieredzējušam vērotājam var šķist neparasts un pat mazliet amizants.

Viens no biežākajiem jautājumiem ziemā ir vilka un suņa pēdu atšķiršana. Ar vienu pazīmi nepietiek. Pēdas forma var būt līdzīga, īpaši vidēja izmēra suņiem. Tomēr vilks parasti pārvietojas mērķtiecīgi un taisnā līnijā, ar vienmērīgu soli. Suņa pēdu joslā bieži redzams zigzagveida raksts – atkāpes, riņķošana, pēkšņas virziena maiņas. Nozīme ir arī apkārtējam kontekstam – vai pēdas nāk no apdzīvotas vietas, vai ved dziļāk mežā, vai tuvumā redzamas cilvēka klātbūtnes pazīmes. Precīzs vērtējums iespējams, analizējot soli, pēdu izvietojumu un vidi kopumā.

Svarīgi ziņot par vilkiem!

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Tieši šajā kontekstā nozīmīga kļūst sabiedrības līdzdalība datu apkopošanā. Mobilās lietotnes "Mednis" 3.5.0 versijā ir pievienots jauns kartes datu slānis ar vilku klātbūtnes pazīmēm. Kartes slānis pieejams visiem lietotnes lietotājiem – ne tikai medniekiem, bet arī citiem iedzīvotājiem. Tas sniedz iespēju gan organizēt medību procesu, gan iegūt informatīvu priekšstatu par vilku teritoriālo izvietojumu.

Valsts meža dienests aicina ziņot par dabā novērotām vilku pazīmēm – pēdām, ekskrementiem, kā arī par vilku noplēstiem savvaļas vai mājdzīvniekiem. Lietotnē iespējams pievienot fotogrāfijas un norādīt GPS koordinātas. Šāda datu apkopošana ļauj veidot iespējami pilnīgu priekšstatu par vilku populācijas izplatību un dinamiku Latvijā.

Skaidri un sniegoti laikapstākļi ir īpaši piemēroti šādu pazīmju fiksēšanai. Tādēļ aicinām medniekus, mežsaimniecībā strādājošos, lauksaimniekus un lauku iedzīvotājus aktīvi ziņot par novērojumiem. Apkopotā informācija ir nozīmīga, pieņemot lēmumus par populācijas apsaimniekošanu un medību limitiem.

Ja vilku klātbūtnes pazīmes konstatētas tuvu apdzīvotām vietām un pastāv sabiedrības drošības apdraudējums, iedzīvotāji aicināti informēt Valsts meža dienestu. Katrs gadījums tiek izvērtēts sadarbībā ar pašvaldību medību koordinācijas komisijām, un nepieciešamības gadījumā iespējama atļauja netipiskas uzvedības dzīvnieka izņemšanai no populācijas.

Vilku uzbrukumos pēdējos gados galvenokārt cietušas aitas, taču reģistrēti arī suņu, kazu un liellopu zaudējumi.

Precīzi apkopoti dati ir pamats objektīvam situācijas izvērtējumam. Lietotne "Mednis" bez maksas pieejama "Android" un "Apple iOS" ierīcēm. Valsts meža dienests aicina medniekus regulāri atjaunināt lietotni, lai izvairītos no tehniskiem sarežģījumiem nomedīto dzīvnieku reģistrēšanā. Jautājumu gadījumā iespējams sazināties ar dienestu pa e-pastu "atbalsts@vmd.gov.lv".

Ziema ļauj redzēt vairāk nekā citos gadalaikos. Taču redzētais jāvērtē ar zināšanām, nevis pieņēmumiem. Sniegs atklāj pēdas, bet dati palīdz saprast kopainu. Savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanā svarīga ir gan sabiedrības līdzdalība, gan faktos balstīta pieeja.