Diāna Jance: Atgriežoties pie publicētā

Reizēm un pat bieži vidēji sliktas un vienkārši sliktas ziņas iegūst daudz lielāku publicitāti nekā labas. Šis pavisam neilgā laikā ir jau trešais stāsts par kultūras notikumiem Rēzeknes novadā, tomēr beidzot – labs. Pirmajā – 11. februāra "Kultūrzīmēs" – aprakstīju iecerēto lielo tīrīšanu kultūras jomā, kur bija izlemts no darba atlaist 42 dažādu amatierkolektīvu vadītājus. Nupat pagājušās nedēļas "Latvijas Avīzē" uzsvēru notiekošā tiešo saistību ar iedzīvotāju labbūtību pierobežas zonā un mūsu valsts drošību.

Un nu, 19. februārī notikušajā Rēzeknes novada domes sēdē pieņemts lēmums par grozījumiem Rēzeknes novada domes 2025. gada 20. novembra lēmumā Nr. 1101 "Par Rēzeknes novada pašvaldības iestāžu klasificēto amatu sarakstu 2026. gadam apstiprināšanu". Ņemot vērā izveidotās darba grupas vērtējumu un iekšējā audita nodaļas ziņojumu par pērnā gada novembrī atlaistajiem amatierkolektīvu vadītājiem, Rēzeknes novada pašvaldība ir lēmusi atjaunot visus amatus. Tuvākajā laikā novada pašvaldība plāno no jauna vērtēt katra vadītāja darbu un slēgt jaunus darba līgumus, kā arī pēc iedzīvotāju ierosinājuma tiks izveidota Kultūras padome, kura darbosies kultūras jomā, veicinot dialogu un vienotu skatījumu Rēzeknes novada kultūrtelpas veidošanā.

Diāna Jance, publiciste, žurnāliste

Foto: Gvido Kajons

Austrumlatgales koru virsdiriģents Ēriks Čudars portālam "LSM.Latgale" domes lēmumu atzinis kā visu novada iedzīvotāju, īpaši pašdarbnieku, uzvaru, uzsverot, ka "vinnētāji ir Rēzeknes novads. Varu secināt, ka Rēzeknes novada pašvaldībai nav bijis vienalga, kas notiek, viņiem nebija vienalga, kā jūtas viņu cilvēki, tas ir lielākais vinnests, ka dažādos līmeņos tas izdarīts. Te jāsaka – uzvarējuši ir visi".

Bieži, tik bieži politiķi aizstāv vien savu redzējumu un mēdz aizmirst savus vēlētājus. Turpretī Rēzeknes novadā rīkojās cilvēcīgi un godprātīgi – uzklausot iedzīvotāju neapmierinātību par notikušo, domes vadība atrada par iespējamu gan satikties, gan atvainoties, gan arī ķērās pie jauna izvērtējuma. Februāra sākumā atklātajā vēstulē ar vairāk nekā 2000 iedzīvotāju un kolektīvu dalībnieku parakstiem bija uzsvērts, ka 

amatierkolektīvi ir būtiska vietējās kopienas dzīves sastāvdaļa, kas veicina socializāciju un kultūras saglabāšanu, īpaši lauku teritorijās.

Pirms pieciem gadiem Latgales plānošanas reģiona attīstības padomē tika apstiprināts "Latgales reģiona stratēģijas 2030" ilgtermiņa mērķis – "panākt straujāku reģiona ekonomisko attīstību, lai palielinātu cilvēku ienākumus, saglabātu un vairotu Latgales bagātīgo potenciālu un padarītu Latgali par pievilcīgu dzīves vidi arī nākamajām paaudzēm". Neapšaubāmi – tieši tādu pašu frāzi varētu sameklēt arī agrākos dokumentos, tādus vārdus varētu teikt par ikvienu Latvijas, arī par ikvienu Eiropas reģionu… Turklāt pienācis laiks, kad valsts galvenā prioritāte ir aizsardzība. Tomēr – ja visos Latvijas lauku reģionos nebūs kultūras saliņu, kurās aktīvi darbojas vietējā ciema ļaudis, tad jebkuru skaļu ilgtermiņa mērķi var kļūt teju neiespējami realizēt. Lai cik godājama un vērtīga ir Dziesmu svētku tradīcija, būtisks ir arī vietējo pašdarbnieku dzejas teātris, adīšanas pulciņš un pārējās kopienas izvēlētās aktivitātes. Ikviena iedzīvotāja labbūtība. Pēc Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datiem, pašlaik Rēzeknes novada teritorijā atrodas 1138 ciemi, no kuriem 58 ir daļēji izzuduši.

Var jau būt, ka Rēzeknes novadā notikumi risinājās tik ātri un pozitīvi tādēļ, ka nesmukums izskanēja pa visu Latviju, un tikpat iespējams, ka arī citos mūsu valsts novados skumst pagasti, kuros mazais līnijdeju pulciņš vairs pat nepastāv. Tomēr – ir liels prieks, ka Gaigalavas, Rogovkas, Kaunatas, Maltas un visu citu pagastu, arī Viļānu pilsētas, kultūras cilvēki neklusēja.

Rēzeknes novada aktīviste Ina Tuče par notikušo savā "Facebook" kontā cita starpā rakstīja, ka notikušais ir "vairāk kā balsojums. Tikai pēc tam – cipari, tabulas un amatu saraksti. Cilvēki rada kultūru. Saruna ir nevis vājuma pazīme – tā ir stipras kopienas pamats. Nevis slodzes rada cilvēkus. Un, jo vairāk būs atklātu sarunu, jo mazāk būs aizvainojuma. Es to uzsāku, jo man rūp, kā tiek pieņemti lēmumi mūsu novadā. Jo līdzdalība nav opozīcija".