Sestdien, 11. maijā, godinot Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja (LEBM) simtgadi un atklājot vasaras sezonu, kā arī plašajā muzeja teritorijā piedzīvojot norisi "Viena diena mūsmājās", tika iedarbināta laikamašīna – visiem sanākušajiem bija iespēja pārcelties 100 un pat 200 gadus senā pagātnē.

Tikpat azartiski, cik pie Priedes danco Rīgas Danču kluba dancotāji, līdzi priecājas arī apmeklētāji.
Kārtīgs kopābūšanas prieks
Sestdien, 11. maijā, godinot Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja (LEBM) simtgadi un atklājot vasaras sezonu, kā arī plašajā muzeja teritorijā piedzīvojot norisi "Viena diena mūsmājās", tika iedarbināta laikamašīna.

Kopumā 24 objektos – sētās, ciemos, baznīcā, skolā un tirgus laukumā – laikmetam atbilstošā apģērbā režisora Kārļa Anitena virsvadībā darbojās ap 900 amatiermākslas kolektīvu dalībnieku un folkloras kopu muzikantu, kuri notikumos iesaistīja arī vairākus tūkstošus kuplo apmeklētāju pulku.

Senajās sētās bija iespēja piedzīvot gan precības, gan jurģus un ūtrupi, satikt dzirnavnieku un andelēties, kā arī tuvāk iepazīties ar skolmeistaru un mācītāju. Pie Juglas ezera zvejnieki gatavojās zvejai un kūpināja zivis, bet citviet tirgum posās podnieka saime, nākamajā sētā saimniece aicināja pievienoties dārza darbiem, bet vēl citā bija ieklīdis paunu žīds Joske. Pie Latgales Eleonorvilas kapelas krucifiksa Dagdas folkloras kopa "Olūteņi" izdziedāja Maija dziedājumus, bet Usmas baznīcā amatierteātris "Suflē" no Usmas kopā ar Iļģuciema teātra studiju "Rampa" ieveda senu laiku dievkalpojuma gaisotnē. Strādāja podnieki, Jaunpiebalgas audēju mājā folkloras kopu pavadījumā auda audēja, bet gabaliņu tālāk Vidzemes zemnieka amatnieka mājā strādāja vērpjamo ratiņu dreimanis, kokmatnieks. Pāri visam skanēja tautasdziesmas, rotaļas un danči, un vai ik katrā sētā gan bērniem, gan pieaugušajiem bija sarūpēti īpaši uzdevumi.

Viens no azartiskajiem teātru kolektīviem – amatierteātris no Sabiles – kopā ar režisori Ziedīti Začesti Kurzemes zemnieku sētā bija izvēlējies izspēlēt senos pirts rituālus. Kā pastāstīja režisore, pēc skaistās dienas esot brīnišķīga sajūta un gandarījums, ka varējuši izspēlēties tieši pirtiņā, kas tik tiešām bijusi viņu īstā vieta, un iecerētais izdevies pat par 200 procentiem. Sabilnieki pirtiņu no garā iespējamo spēles laukumu jeb – šajā gadījumā – sētu saraksta esot izvēlējušies jau pašā sākumā, jo teātra draugos esot pavisam īsta Sabiles zāļu sieva, pirtniece. 

"Katram jau tautās jāiet ar to stipro lietu, kas ir tieši viņam. 

Apzinoties, ka pirts būšanās esam spēcīgi, varējām ne tikai teijāteri spēlēt, bet izspēlēt un izstāstīt tautas senās pirts gudrības, vismaz tik, cik to varēja tādā īsā performancē. Apmeklētāji par mūsu pieeju pirts tradīcijām likās esam pārsteigti, priecīgi un ļoti atvērti," par veiksmīgo dienu stāstīja režisore Ziedīte Začeste kopā ar deviņiem azartiskiem amatierteātra aktieriem. "Mēs improvizācijās piedalāmies ļoti daudz – gan pilsētas svētkos, gan dažādos tematiskos pasākumos, tāpēc esam pieraduši pielāgoties tematikai, ātri apgūt un improvizēt. Pirts mācībām gan iepriekš kārtīgi gatavojāmies, bija dažādi uzdevumi un īstas pirtnieces vadībā mācījāmies, ko katrā vietā ierasts darīt, taču to, kā tieši darīt un ko runāt, izdomājām paši," lepojās aktieri, kuru darbi bija sadalīti – divi strādāja pie suteņa, divi pie malkas, vēl divi pie kāju vanniņām, tad viena pirtniece apmeklētājus gaidīja pie sausā pēriena, bet pašā pirtiņā divas meitenes interesentiem rādīja seno pirtīšu rituālu.

“Viena diena mūsmājās”. Šeit viss ir īsts – īsts prieks, īsta andele, īsts izsalkums un īsts nogurums.

"Šogad svinam muzeja simto sezonu, un "Viena diena mūsmājās" bija viens tiešām kārtīgs kopābūšanas prieks, kur skanēja gan dziesmas, gan valodas un smiekli. Latgales puses sētā runāja latgaliski, savukārt Lībiešu sētā skanēja lībiešu valoda. Tas bija patiešām skaists notikums, tik daudz priecīgu seju sen nebiju redzējusi," pēc piedzīvojumiem bagātās dienas "Latvijas Avīzei" gandarīti atzina LEBM direktore Zanda Ķergalve. 

"Iecerētais izdevās, turklāt liekas, ka spožā pavasara saule un svaigais gaiss īpaši attīstīja gan dalībnieku, gan apmeklētāju improvizācijas spējas.

Dienas gaitā jaunsaimniecībā risinājām saimnieciskās problēmas: skaņi tika pirkta un pārdota kartupeļu mašīna, savukārt pie Pakalnu dzirnavām meklējām nozagtās zēģeles, bet ezermalā vējš pūta tā, ka pļavā varēja pavisam knapi nostāvēt. Vienā sētā tika precinātas līgavas, citā – meklētas, un tā arī netika atrasta ne pazudusī govs, ne baltā kaza. Kopumā tas bija milzīgs darbs, ko paveica visi iesaistītie amatierteātru aktieri un viņu režisori, kā arī folkloras kopas, etnogrāfiskās mūzikas grupas un, protams, visi muzeja kolēģi, kuri darbojās tik azartiski. Bija patiešām lustīgi!"

Aptauja

Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.