Mūžībā devies Meistars – fotovēsturnieks Pēteris Korsaks – fotomākslinieks, fotogrāfijas vēsturnieks, dažādu notikumu aktīvs dokumentētājs, publicists. Īsts vecā kaluma džentlmenis, ārkārtīgi zinošs un vienmēr atsaucīgs. Vairāk nekā 40 gadus veltījis Latvijas fotogrāfijas vēstures izpētei, Latvijas kultūrvēsturē atstājot vērtīgas un paliekošas liecības.

Reklāma

Kā Latvijas Fotogrāfijas muzeja vēsturnieks (1990–2008) viņš veidoja fundamentālu bāzi muzeja krājumam un pētniecības tradīcijām. Pēteris Korsaks ir viens no muzeja izveidotājiem un tā līdzšinējās pastāvīgās ekspozīcijas autors. Mūža nogalē viņš pievērsās liecību un materiālu vākšanai par represijās cietušajiem fotogrāfiem un Pirmā un Otrā pasaules kara reportieriem.

Nenovērtējams ir Pētera Korsaka ieguldījums fotogrāfa Mārtiņa Buclera (1866–1944) atstātā mantojuma pētniecībā, "VEF MINOX" vēstures un izgudrotāja Valtera Capa (1905–2003) biogrāfijas izziņā un daudzu citu būtisku fotogrāfijas tēmu apkopošanā. Kā līdzautors viņš piedalījies izdevuma "Latvijas fotomāksla: Vēsture un mūsdienas" (1985) tapšanā. Pēdējos gados tapuši izdevumi "Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki" (2019), "Eižens Finks. Fotogrāfs leģenda" (2022).

Pēteris Korsaks ir portretējis Latvijai nozīmīgas personības. 20. gs. 80. gados viņš darbojās kopā ar politiskajiem aktīvistiem un rosināja nozīmīgu Latvijas tēlnieku – Kārļa Zāles, Kārļa Jansona, Kārļa Zemdegas – nojaukto pieminekļu atjaunošanu.

Vaicāts, kas ir pats aizraujošākais fotogrāfijas pētniecībā, 2018. gadā Pēteris Korsaks žurnālam "Fotokvartāls" atbildēja: "Tas, ka tu atrodi uzvārdu pie fotogrāfijas un sāc meklēt. Sākumā pat nav skaidrs, no kura gala sākt, jo nekas nav zināms. Par fotogrāfiem neviena pirmskara enciklopēdija neko neapkopoja. Nav kur pieķerties, bet, ja zināms, ka viņš ir no konkrēta pagasta, tad jau var sākt meklēt, bet tas ir ilgstošs process. Piemēram, informāciju par Jāni Džonu Doredu esmu meklējis 40 gadus. 20. gadu žurnālā pie dažām fotogrāfijām atradu parakstu "J. Dored", un viss. Visus šos gadus, kuros es meklēju informāciju par fotogrāfiem, par viņu nekad, nekur un neko nevarēju atrast, bet beigās meklējumi vainagojās ar panākumiem."

Pētera Korsaka ģimene PSRS okupācijas laikā tika represēta – tēvs arestēts 1945. gadā un pēc trim gadiem mira izsūtījumā Sibīrijā. Pēc vidusskolas viņš sākotnēji vēlējās iegūt izglītību tehniskajās specialitātēs un beidza bijušo Rīgas 5. tehnisko skolu, kurā sagatavoja sakaru speciālistus (1960), un strādāja Rīgas sakaru mezglā (1960–1965). Pēc tam mācījās Olaines 35. Pilsētas profesionāli tehniskajā skolā un strādāja bij. R/A "Ausma" plastmasas pārstrādes rūpnīcā (Olaine, 1965–1977).

Pētera Korsaka interese par fotogrāfiju radās jau bērnībā, kad septiņu gadu vecumā viņš dāvanā saņēma fotoaparātu "Smena". Vēlāk mākslinieks attīstīja prasmes fotogrāfijā pašmācības ceļā un apmeklēja Rīgas Skolotāju nama fotoklubu "Gamma" (1970–1980), kurā darbojoties izjuta vēlmi pievērsties vizuālajai mākslai. No 1975. gada kā entuziasts iesaistījās Latvijas foto dokumentu mantojuma, foto tehnikas, autoru radošo biogrāfiju izpētes un apkopošanas darbā. Veica fotogrāfa Mārtiņa Buclera (1866–1944) radošā mantojuma pētniecību, kā arī bija rosinātājs fotogrāfa kapa pieminekļa izveidei (1989, tēlniece Solveiga Vasiļjeva, Siguldas kapi, granīts, bronza). Pēteris Korsaks pētījis arī "VEF MINOX" izgudrotāja Valtera Capa (1905–2003), kino un foto meistaru Mārtiņa Lapiņa (1873–1954) un Jāņa Sīļa biogrāfijas u.c.

Pēteris Korsaks bija radoši aktīvs izdevniecības un reklāmas sektora vadītājs Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja (RVKM) direktores Klāras Radziņas uzrunāts, viņš apkopoja muzeja fotodokumentu kolekciju, vēlāk bija muzeja darbinieks RVKM filiālē Latvijas Fotogrāfijas muzejā (LFM, 1990–2008), kur līdzās fotomāksliniekam Vilnim Auziņam veidoja muzeja krājuma veidošanas stratēģiju un iedibināja pēctecības darbu. Pēteris Korsaks bija LFM pastāvīgās ekspozīcijas "Fotogrāfijas attīstība Latvijā. 1839–1940" idejas autors.

Izstādēs viņš piedalījās kopš 1978. gada. Pēc Pētera Korsaka ierosinājuma tapušas divas filmas par fotogrāfijas vēsturi – fotofilmas "Putniņa izlidošana" (1979, Rīgas kinostudija, režisors, scenārija autors Aivars Freimanis, operators Andris Silenieks, skaņu režisors Alfrēds Višņevskis) un "Spoguļa dziļums" (1980, Rīgas kinostudija, režisors, scenārija autors Aivars Freimanis, operators Andris Silenieks, mūzikas autori Pauls Dambis, Kārlis Rūtentāls).

Viņam bija būtisks ieguldījums Latvijas valstiskuma atjaunošanā, 20. gs. 80. gados darbojoties Latvijas Kultūras fondā, Vides aizsardzības klubā, Latvijas Tautas frontē, Brāļu Kapu komitejā un iesaistoties PSRS okupācijas laikā iznīcināto pieminekļu apzināšanā un atjaunošanā.

Pēteris Korsaks ir Kultūras fonda Spīdolas fonda pirmais stipendiāts Latvijā (1988), Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

"Kāpēc tik maz cilvēku nodarbojas ar fotogrāfijas pētniecību? Pietrūkst zināšanu vai gribēšanas. Ļoti daudz jāzina: kur, kā, ko meklēt. Es ar to saslimu, veidojot pirmo fotogrāfijas vēsturei veltīto izstādi 1975. gadā. Ir daudz fotogrāfiju muzejos un pie cilvēkiem, bet paši fotogrāfi ir pazuduši. Neviens par tiem neko nezina. Tad es sāku meklēt..." Meistars atcerējās minētajā intervijā.

Dziļa līdzjūtība Pētera Korsaka piederīgajiem, draugiem, kolēģiem un domubiedriem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.