Diāna Jance: Daba ir stipra, bet vai tā ir stiprāka par cilvēka radīto postu?

Rūpes par dabu ir viena no kultūras tautas būtiskām iezīmēm. Ne velti Latvijā lepojamies, ka mūsu valstī ir vieni no visskaistākajiem mežiem un visvairāk dižkoku. Atceros, sen atpakaļ kāda viešņa no Īrijas jautāja, kad stādīti Latvijas varenie priežu meži, un nespēja noticēt, ka pie mums mežu lielākoties nemēdz stādīt, tas izaug pats.

Diāna Jance, publiciste, žurnāliste

Foto: Gvido Kajons

Mūsu ģimenē jau gadiem ir kāda skaista pavasara tradīcija – doties uz Ķemeriem lasīt zilās puķītes, meža vizbulītes, palazdītes, latīniski 'Hepatica nobilis'. Šajā pavasarī vizbulītes bijām domājuši plūkt jau 74. reizi. Tas ir skaists brīdis – vēl ir vēss un koku lapas nav saplaukušas, bet meža pļaviņa jau ziliem ziediņiem. Parasti diena iegadās saulaina un augstu kokos pavasara saules dziesmas vītero putni.

Šogad braucot kā ik gadu, pie sevis skaitījām – pušķītis tam, pušķītis tam… Mazās zilās pavasara actiņas ikreiz iepriecina kaimiņus un draugus, un domājām, ka viss notiks kā arvien. Taču, piebraucot klajais mežs nemirdzēja ierasti zili, mežs bija skrajš, pelēks, likās, ka pat putni apklusuši. Izrādījās – zilajām puķītēm vairs nebija kur augt, jo vēl joprojām zemi sedza krustu šķērsu sakritušie koki pēc pagājušās vasaras vētras. Ķemeru Nacionālajā parkā valdīja postaža.

Nacionālā parka likums teic, ka dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu "cilvēku darbības maz pārveidotas ekosistēmas, retu un izzūdošu sugu atradnes un retus biotopu veidus, kā arī izstrādātos kūdras karjerus un minerālūdeņu veidošanās procesus". Zinu, protams, ka atmirusī koksne mežam vajadzīga, jo tā ir dzīvotne gan kukaiņiem, gan sēnēm, sūnām un ķērpjiem, turklāt daudzām sugām arī ziemošanas vieta, bet kukaiņiem un dažiem mugurkaulniekiem – barība. Tomēr – varbūt vētras postījumi, neskaitāmi krituši koki Nacionālā parka teritorijā nav vis mērāmi kā "cilvēku darbības maz pārveidotas ekosistēmas", bet kā tieša cilvēka darbības iejaukšanās dabas ekosistēmā? Šī vētra jau bija tikai viena no cilvēka darbības izraisītajām globālajām klimata pārmaiņām…

Savā ziņā par postažu parkā gan nebijām pārsteigti, jo zinājām, ka 2024. gada 28.–29. jūlija ciklona "Kirsti" izraisītā vētra bijusi spēcīgākā Latvijā vasaras sezonā, pārsteigti nebijām arī tāpēc, ka līdzīga postaža joprojām valda daudzviet Jūrmalas pilsētas teritorijā, kur vētras spēks lauza ap 15 tūkstošiem koku un postījumus pašvaldība lēsusi ap 11 miljonu eiro apmērā. Taču kopš vētras pagājuši daudzi mēneši, vai tiešām jūrmalniekiem nav bijis spēks kaulos, lai vismaz pirms tūrisma sezonas sākuma sakoptu savu pilsētu?

Izrādās – pilsētnieki pat gribēdami to nemaz nedrīkstot darīt. Kā nesen noskaidrojis TV3 raidījums "Bez tabu", Jūrmalas valstspilsētas domes priekšsēdētāja kopā ar līdzbiedriem nonākusi līdz risinājumam, ka tikšot organizēta izsole, proti, uzņēmums, kurš savāks kokus, pārdos tos izsolē: "Mājsaimniecību iedzīvotāji darbus varēs veikt tad, kad mežizstrādes uzņēmums būs veicis darbus, lai mežā būtu droši iet, būs savācis nokaltušos kokus." Tā nu es, dzimusi Jūrmalā, augusi Jūrmalā, skolā gājusi Jūrmalā, dzīvojot un lielākoties arī strādājot Jūrmalā, pēkšņi, teju astoņus mēnešus pēc vētras uzzinu, ka mežā doties esot bīstami. Tas pat varētu būt tiesa, jo joprojām vējā līgojas daudzi koki, kuri ne vien lūzuši, bet palikuši iekārušies citu zaros.

Ir pat bail domāt vēl tālāk – daudzviet pilsētās ierasts, ka investoriem par samērīgu finansējumu tiek piedāvāts iepirkt zemi būvniecībai tā saucamajās degradētajās teritorijās. Šobrīd liela daļa Jūrmalas simtgadīgo priežu guļ kritušas zemē gluži kā karavīri pēc kaujas. Krituši koki, nesakopti parki neko labi neizskatās, ne domājot par vasaru, ne arī par nākotni.

Tomēr tradīciju nelauzām un, pārkāpjot līdz šim nedzirdētos Jūrmalas domes ieteikumus, lavierējot starp lūzušiem stumbriem, izrautām saknēm un lecot pāri pārplūdušiem grāvjiem, divus vizbulīšu pušķīšus pārnesām. Daba ir stipra, cerams, tā būs stiprāka par cilvēka aktivitāšu radīto postu, un citiem gadiem, kad vētras postījumu sekas tomēr būs likvidētas, vizbulītes atkal uzziedēs kā zili mirdzošs paklājs.