Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešanu kavē prasmju trūkums

33% uzņēmumos Latvijā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) ieviešanu bremzē darbinieku digitālo prasmju nepietiekamība, liecina elektronisko un sakaru pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” veiktā aptauja.

Tas ir vairāk nekā 2024. gadā, kad šo šķērsli minēja 31% aptaujāto uzņēmēju. Visvairāk šo kā ļoti kavējošu aspektu atzīmē uzņēmumi ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas sektoros, kā arī lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem. Līdzās tam 13% aptaujāto norādījuši, ka tos attur kompetentu speciālistu trūkums, kuri varētu ieviest un uzturēt šādus risinājumus. Darbinieku apmācība, regulāri atjaunojot zināšanas, ir vienīgais ceļš, kā izrauties no apburtā loka.

Vēl viens nozīmīgs šķērslis IKT ieviešanā ir lielais nepieciešamo investīciju apjoms – augstas tehnoloģiju ieviešanas un uzturēšanas izmaksas 2025. gadā kā kavējošu faktoru min 20% uzņēmumu vadītāju, kas ir mazāk nekā 2024. gadā, kad to norādīja 22%. Lai gan rādītājs pakāpeniski samazinās un uzņēmumi arvien vairāk apzinās, cik būtiski ir ieguldīt digitālajā attīstībā, finanšu slogs joprojām ir īpaši jūtams mazajos un vidējos uzņēmumos, kuros digitalizācija bieži tiek ieviesta gausi vai atlikta.

“Būtiski uzsvērt, ka IKT risinājumi mūsdienās ir daudz pieejamāki nekā pirms pieciem vai desmit gadiem, turklāt tie ir pielāgoti dažādu mērogu biznesam, cilvēku prasmēm un vajadzībām. Šobrīd novērojam, ka liela daļa uzņēmumu ievieš pamata risinājumus, taču sarežģītākus digitalizācijas soļus atliek, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Taču jāņem vērā, ka IKT ieviešana nav vienreizēja iniciatīva, bet gan stratēģiska investīcija, ilgtermiņā ļaujot kāpināt konkurētspēju un samazinot operatīvās izmaksas, norāda Dmitrijs Ņikitins, uzņēmuma “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors.

Vienlaikus pētījums rāda, ka darbinieku bailes no pārmaiņām un pretestība jauninājumiem ir mazāk būtisks šķērslis IKT ieviešanā. To kā kavējošu faktoru min 6% uzņēmumu, salīdzinot ar 4% gadu iepriekš. Lai gan tas ir mazāk kavējošs faktors, interesanti, ka darbinieku pretestību kā šķērsli IKT ieviešanai lielākoties izcēluši lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem.

Vienlaikus ir skaidrs, ka ne visiem uzņēmumiem ir nepieciešami savi IT speciālisti, lai ieviestu un uzturētu tehnoloģijas, tādēļ arvien vairāk redzam, ka šie pakalpojumi tiek nodoti ārpakalpojumā – arī pētījums atklāj, ka pērn tas ir piektais biežāk izmantotais IKT risinājums uzņēmumu vidū Latvijā.