20. janvāris vēsturē un senās avīzēs. Ziemas prieki Āgenskalnā

1926. gada 20. janvārī. Pirms 100 gadiem Rīgas Pārdaugavas Āgenskalna kāpu silā, sauktā par Āgenskalna priedēm, vienā no augstākajām kāpām jau pilnā sparā darbojās Āgenskalna sporta biedrība organizētais "ledus kalns" – līkumota bobsleja un kamaniņu trase.

Tā sauktā rodeļbāņa ierīkošana Āgenskalna smilšu kalnos janvāra pirmajās nedēļās bija tradicionāli vismaz kopš 20. gadsimta sākuma. 20.–30. gados tur rīkoja arī sacensības par ātrāko nobraucienu stūrējamās daudzvietīgās kamanās. Katrām kamanām bija savs vārds un komanda. No vairākiem posmiem izveidotie braucamie parasti bija paškonstruēti un šļūkšana tajos vairāk tika uzskatīta par jautru izklaidi. "Jaunākās Ziņas" par 1926. gada janvāra dienās Āgenskalnā vērojamo vēstīja: "Āgenskalna piedēs sevišķi svētdienās saplūst daudz ziemas sporta cienītāju. Piesnigušos kalnājos sastopami slēpotāji un kamaniņu braucēji. Kādā no augstākajiem kalniem ūdenstorņa tuvumā kamaniņu sporta cienītājiem ierīkots sevišķs ledus kalns ar vairākiem braucamiem ceļiem. Kalnā sarodas simtiem kamaniņu sporta cienītāju, kuri gan pa vienam, gan diviem un reizē pat četriem uz vienām dažādu veidu un formu kamaniņām slidinās no kalna pa līkumainiem ceļiem lejā, līdz beidzot, pārvarējuši vairākus līkumus, nonāk kalna pakājē gandrīz pie tās pašas vietas, kur iesāka braucienu. No kalna virsotnes nolaiž ik reizes tikai vienas kamanas, jo gadās, ka dažs braucējs "nobrauc no ceļa". Lai nenotiktu nelaime, bīstamākās vietās novietoti uzraugi. Tiklīdz kāds apgāzies, uz kalngalu signalizē ar karodziņu, bet vakarā ar sarkanu uguntiņu, ka ceļš aizņemts. Kalna pakājē ierīkota arī slidotava." Slēpošana un vizināšanās ar kamaniņām Āgenskalna kāpās notika arī pēc Otrā pasaules kara. Gals tam visam pienāca 50. gados, kad smilšu kāpas noraka un aizveda pārstrādei uz Bolderājas silikātķieģeļu rūpnīcu, bet vietā uzbūvēja Rīgā pirmo tipveida piecstāvu dzīvojamo namu rajonu – "Āgenskalna priedes".

"Jaunais Rīts", 1926. gada 20. janvārī

Kā iet, kad precas ar ārzemniekiem. Kara laikos kāda latvju jaunava apprecējusies ar Lietavas pavalstnieku K. Pirmos gadus abi sadzīvojuši bez nesaskaņām un viņu ģimene palielinājusies ar diviem locekļiem. Pagājušā gadā vīrs iemīlējies kādā savā tautietē un gribējis no latvietes atraisīties, bet katoļiem šķiršanās nav viegla. Nevarēdams likumīgi tikt vaļā no sievas, vīrs sācis to sist, tā ka tā meklējusi patvērumu kaimiņos. Bet kad piekaušana sistemātiski atkārtojusies un arvienu nežēlīgāk, sieva pārbēgusi pār robežu Latvijā. Kā nelikumīgu robežu pārnācēju viņu paredz sūtīt atpakaļ pie vīra.