Gāzes termināļi: vai Baltijai pietiek ar Klaipēdu?

Energokrīzē tika lauzti šķēpi par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvi Skultē. Vai būvniecību nesākt bija pareizs lēmums? Igaunijā izvietotais Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) terminālis, kas nu pārdēvēts par Pakrinēmes termināli, ir darba gatavībā kopš 2024. gada sākuma, tomēr saimniecisko darbību tā arī vēl nav iesācis.

Iespējams, tas tādēļ, ka Baltijas vajadzībām pagaidām pietiek ar Klaipēdas jaudām. "Klaipēdas terminālis pagājušajā gadā reģionam ir piegādājis 32 teravatstundas (TWh) sasķidrinātās dabasgāzes, bet Baltijas valstis pērn patērējušas 30 TWh. Tas nozīmē, ka šis viens terminālis var apmierināt visu trīs Baltijas valstu vajadzības," secina Klaipēdas LNG termināļa operatora "KN Energies" (agrāk "Klaipedos nafta") korporatīvo attiecību vadītāja Jurgita Šilinskaite-Vensloviene.

Interesanti arī, ka AS "Skulte LNG Terminal" joprojām plinti krūmos nav metusi un pavisam no ieceres par SDG termināļa būvniecību Skultē nav atteikusies, taču šobrīd aktīvas darbības, lai virzītu projektu uz priekšu, neveic.

Peldoša rūpnīca

Lai iepazītos ar Lietuvas veiksmes stāstu, "Latvijas Avīze" devās uz Klaipēdu, kur ne tikai satiktās ar "KN Energies" pārstāvjiem un pārrunāja aktualitātes enerģētikas nozarē, bet arī paviesojās uz peldošās krātuves un regazifikācijas vienības – Dienvidkorejā būvētā kuģa "Independence" –, kas ir pati galvenā SDG termināļa infrastruktūras sastāvdaļa.

Tā kā SDG ir dabasgāzes veids, kas tiek sašķidrināts zemā temperatūrā un spiedienā, lai atvieglotu transportēšanu un uzglabāšanu, vēlāk ir nepieciešama tā regazifikācija, proti, pārvēršana atpakaļ gāzveida stāvokī, lai to varētu izmantot kā kurināmā avotu elektroenerģijas ražošanā, apkurē un rūpnieciskos procesos. "Šis kuģis ir kā peldošā rūpnīca," atzīst J. Šilinskaite-Vensloviene. 

Un patiesi, apjomi ir iespaidīgi – kopš 2015. gada 1. janvāra, kad Klaipēdas SDG terminālis sāka komercdarbību, tas ir regazificējis gandrīz 16 miljardus m³ dabasgāzes, ko piegādājuši 79 dažādi SDG pārvadātāji.

Lielākā daļa gāzes nākusi no ASV un Norvēģijas. Bijuši arī sūtījumi no Trinidādas un Tobāgo, Nigērijas, Ēģiptes, Ekvatoriālās Gvinejas un Alžīrijas. Termināli izmanto gāzes piegādes uzņēmumi no piecām valstīm – Lietuvas, Polijas, Latvijas, Norvēģijas un Igaunijas, tā klientu pulkā ir arī AS "Latvenergo". Klaipēdas terminālis pilnībā apmierina Lietuvas pieprasījumu pēc šī energoresursa, kas ir aptuveni 15 TWh gadā. Klaipēdas termināļa nominālā jauda ir 33 TWh jeb 33 SDG kuģi gadā.

Peldošās krātuves un regazifikācijas vienība (PKRV) – Dienvidkorejā būvētais kuģis "Independence", kas ir pati galvenā SDG termināļa infrastruktūras sastāvdaļa.

Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

Uz kuģa paceļ Lietuvas karogu

Klaipēdas SDG terminālis ir viens no nozīmīgākajiem objektiem Lietuvā, kas nodrošina gan valsts, gan reģiona enerģētisko drošību. Tas ir pavēris valstij iespējas importēt dabasgāzi no visas pasaules: līdz ar to klienti var saņemt gāzi no dažādiem piegādātājiem par tirgus cenām. Terminālis sastāv no peldošās krātuves un regazifikācijas vienības (PKRV), mola, savienojošā gāzesvada un gāzes uzskaites stacijas. Gandrīz 18 kilometrus garš cauruļvads savieno termināli ar Lietuvas dabasgāzes operatora "Amber Grid AB" dabasgāzes sadales staciju. PKRV ir pastāvīgi pietauvots pie mola Klaipēdas Valsts jūras ostā un pastāvīgi piegādā dabasgāzi gāzes pārvades sistēmai. Iepriekš kuģis "Independence" tika iznomāts no Norvēģijas uzņēmuma "Höegh Evi". Taču, tā kā 

Lietuvas Republikas Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa likums paredzēja valstij līdz pagājušā gada beigām to iegādāties un iegūt savā īpašumā, pērnā gada nogalē oficiālā ceremonijā tika svinēta PKRV "Independence" īpašumtiesību nodošana Lietuvai 

un tā reģistrēšana Lietuvas Republikas Jūras kuģu reģistrā, kas tika atzīmēta ar valsts karoga pacelšanu uz kuģa. PKRV operators ir valsts pārvaldībā esošais uzņēmums "KN Energies".

Komandā arī latvietis

Kuģa "Independence" 34 cilvēku lielā apkalpes komanda ir starptautiska, kapteinis Metjū Samners pēc tautības ir horvāts, bet viņa palīgs Ričards Ciršs – latviešu puisis, kurš absolvējis Latvijas Jūras akadēmiju. "SDG tiek piegādāta ar aptuveni tikpat lielas kravas ietilpības kuģiem kā "Independence", tā tiek pārkrauta, izmantojot kravas sūkņus, sūknējot to caur kuģu cauruļvadiem "Independence" kravas tvertnēs. Tālāk SDG tiek sūknēta uz regazifikācijas iekārtu, kur tā maina savu agregātstāvokli uz gāzveida un tālāk tiek pārvietota pa cauruļvadiem patērētājiem krastā," SDG saņemšanas un pārveidošanas procesu apraksta R. Ciršs. Viņš stāsta, ka kuģis "Independence" ir pilnībā jūrasspējīgs un tam ir kuģa statuss, taču tas nekur nepārvietojas. "Pagājušajā gadā kuģojām uz Dānijas kuģu būvētavu, uz sauso doku, lai kuģim veiktu visas nepieciešamās pārbaudes un sertificēšanu, kas bija pirmā tāda desmit gadu laikā," klāsta R. Ciršs.

Arī Latvija ir pārstāvēta lietuviešu SDG biznesā, kuģa "Independence" kapteiņa palīgs ir Latvijas Jūras akadēmijas absolvents Ričards Ciršs (attēlā pa labi). Viņam blakus kuģa kapteinis Metjū Samners.

Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

Ļauj ietaupīt un spodrina reputāciju

Savlaicīgs lēmums par termināļa būvniecību un nodošanu ekspluatācijā Lietuvai ir izrādījies izdevīgs ne tikai energoapgādes drošības, bet arī finansiālā ziņā – tiek lēsts, ka kopš SDG termināļa darbības sākuma Lietuvas gāzes patērētāji lētākas gāzes dēļ ik gadu ir ietaupījuši vidēji 160 miljonus eiro. Turklāt šajā laikā Lietuva ir spējusi iegūt atzīstamu starptautisku reputāciju ernerģētikas nozarē. "KN Energies" Lietuvā apkalpo ne tikai sašķidrinātās dabasgāzes termināli, bet arī veic naftas produktu un biodegvielas pārkraušanu, kā arī nodrošina valsts degvielas rezervju uzglabāšanu Lietuvas vidienē – Subačos. "Viens no "KN Energies" pīlāriem ir sašķidrinātās dabasgāzes termināļu attīstība ārvalstīs. Šobrīd mēs apkalpojam četrus no pieciem tremināļiem Vācijā, vienā no tiem nodrošinot arī tehnisko darbību, kā arī apkalpojam vienu no termināļiem Brazīlijā. 

Zināšanas, kuras esam ieguvuši šeit, darbojoties Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālī, ir devušas mums unikālu pieredzi, kas ļauj sniegt palīdzbu arī termināļos citviet pasaulē. 

Vērts pieminēt, ka no 14 peldošajiem sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem, esam piedalījušies septiņu nodošanā ekspluatācijā, komercdarbībā un cita veida atbalstā," ir gandarīta "KN Energies" pārstāve, kura pārējos SDG termināļus reģionā neuzskata par Klaipēdas termināļa konkurentiem. "Tuvākie termināļi sašķidrinātās dabasgāzes importēšanai ir Inko terminālis Somijā, kā arī sauszemes terminālis Svinojšķi Polijā. Šīs infrastruktūras viena otru ļoti papildina, nodrošinot reģionam piegāžu dažādību un drošību," secina J. Šilinskaite-Vensloviene. "KN Energies" tīrā peļņa pērn bijusi 15,4 miljoni eiro, kas ir par 16,7% vairāk nekā 2023. gadā, bet ieņēmumi pieauguši par 12,2%, sasniedzot 93,7 miljonus eiro.

Pagaidām cena stabila

"Kopš 2022. gada, kad sākās karadarbība Ukrainā, situācija SDG tirgū ir būtiski mainījusies, Eiropa ir diversificējusi piegādes caur SDG termināļiem, kas izveidoti, piemēram, Vācijā, Itālijā un citviet. Tāpat karadarbība ir ietekmējusi dabasgāzes cenu. Taču pēdējā gada laikā tā ir stabilizējusies un ir 40–50 eiro robežās par vienu megavatstundu (MWh)," informē J. Šilinskaite-Vensloviene, kura sagaida, ka šādas cenas saglabāsies līdz pat vasarai. "Nākotnes līgumi rāda, ka ziemā pieprasījumam vajadzētu nedaudz pazemināties. Bet, protams, tas ir atkarīgs no pazemes krātuvju līmeņa, cik tās ir piepildītas. Pašlaik Eiropā to piepildījums ir aptuveni 50%, kas nozīmē, ka vasarā tās būs jāuzpilda, lai nodrošinātu piegādes ziemā, īpaši, ja laiks kļūs aukstāks," saka J. Šilinskaite-Vensloviene.

Tirgu ietekmēs Trampa lēmumi

Pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, lai minimizētu energoapgādes drošības riskus un nodrošinātu nepārtrauktas un stabilas gāzes plūsmas AS "Latvenergo" termoelektrocentrāļu (TEC) vajadzībām un nosegtu klientu portfeļa patēriņu, 2022. gada vasarā noslēdza ilgtermiņa līgumu ar Klaipēdas SDG termināli, kas ļauj "Latvenergo" katru gadu piegādāt sešas SDG kravas jeb aptuveni 6 TWh. "Latvenergo" ir gan Klaipēdas, gan Somijas Inko SDG termināļa lietotājs, tādējādi diversificējot gan piegāžu riskus, gan arī nodrošinot tiešās dabasgāzes piegādes "Latvenergo" klientiem Somijā. "Iepirkums ir strukturēts kombinācijā gan ar ilgtermiņa, gan īstermiņa piegādēm. Atkarībā no patēriņa vajadzībām un pieaugot dabasgāzes tirdzniecības apjomiem gala patērētājiem, pēc vajadzības rezervējam arī papildu piegādes vienā vai otrā terminālī," skaidro AS "Latvenergo" enerģijas vairumtirdzniecības darījumu vadītājs Jānis Kalējs, atzīstot, ka, tā kā reģionā darbojas vairāki globālie SDG piegādātāji un tirgotāji, veicot cenu aptaujas SDG iegādēm, "Latvenergo" nav saskāries ar piedāvājumu trūkumu. 

Pēdējos mēnešos ir bijis dabasgāzes cenu pieaugums, kas galvenokārt saistīts ar 1. janvāra dabasgāzes tranzīta pārtraukšanu no Krievijas uz Eiropu caur Ukrainu. 

Augšupejošu spiedienu uz dabasgāzes cenām nosaka arī Eiropas Komisijas (EK) noteiktie obligātie krātuvju piepildījuma mērķi nākamajai apkures sezonai. Šoziem Eiropas krātuves tika tukšotas palielinātā ātrumā, kas tirgū tiek vērtēts kā palielināts pieprasījums pēc dabasgāzes pavasarī un vasarā, lai līdz 1. novembrim piepildītu krātuves un izpildītu EK prasības," skaidro J. Kalējs, kurš sagaida, ka dabasgāzes cena tomēr samazināsies. "Raugoties nākotnē, dabasgāzes cenām vajadzētu kristies, jo jaunais ASV prezidents ir atļāvis atsākt atļauju izsniegšanu jauno SDG ražošanas (šķidrināšanas) rūpnīcu būvniecībai, kas nākotnē nodrošinās papildu SDG apjomus globāli, tādējādi mazinot spiedienu uz šobrīd saspringto pieprasījuma un piedāvājuma līknes līdzsvaru," secina "Latvenergo" eksperts.

Vai nākotnē vajadzīgs Latvijas terminālis?

Jautāts, vai Latvijai ir nepieciešams pašai savs SDG terminālis, J. Kalējs atbild noliedzoši: "Baltijas valstu un Somijas kopējais dabasgāzes patēriņš ir ap 45 TWh gadā. Tehniski reģionā šobrīd ir pieejami divi SDG termināļi ar kopējo regazifikācijas kapacitāti aptuveni 80 TWh gadā, papildu 24 TWh gadā uz Baltiju var piegādāt caur Lietuvas–Polijas starpsavienojumu. Vēl ir pieejami Paldiski kā rezerves piegādes vieta. Līdz ar to vēl viens LNG terminālis noteikti nav nepieciešams." Viņam piekrīt arī J. Šilinskaite-Vensloviene: "Mums jau ir divi importa termināļi. Turklāt, ja mēs pieskaitām Somijas termināli, kam ir līdzīga jauda un divas reizes mazāks patēriņš Somijā, tas nozīmē, ka 

ar diviem termināļiem ir vairāk nekā pietiekami visam reģionam, īpaši ņemot vērā, ka Inčukalnā ir pazemes krātuve, kas ļoti labi darbojas kā sava veida akumulators. Uzskatu, ka infrastruktūras ir vairāk nekā pietiekami."

Igaunija gatava ārkārtas situācijai

Arī Igaunijas valsts gāzes pārvades sistēmu operatora "Elering" valdes loceklis Erki Saps atzīst, ka Inko un Klaipēdas terminālim ir pietiekama tehniskā jauda, lai apmierinātu šī brīža reģiona pieprasījumu pēc SDG. "Pakrinēmes osta ir gatava saņemt peldošo krātuvi un regazifikācijas termināli, kolīdz būs tirgus pieprasījums pēc SDG vai ārkārtas situācijā. Divi termināļi abos "Balticconnector" cauruļvada galos radītu būtisku abu termināļu nepietiekamu izmantošanu un termināļu nepietiekamu noslogojumu gāzes sistēmas ierobežojumu dēļ," uzsver E. Saps, norādot, ka Pakrinēmes osta sadarbībā ar Igaunijas krājumu aģentūru turpina ostas attīstību, lai nodrošinātu Igaunijas enerģētisko drošību un dabasgāzes piegādes drošumu. Pakrinēmes terminālis ir konstruēts tā, lai tas varētu uzņemt SDG tankkuģus, kuru tehniskās iespējas ļauj regazificēt sašķidrināto dabasgāzi un pārsūknēt to Igaunijas dabasgāzes pārvades sistēmā, vai arī, līdzīgi tam, kā tas ir realizēts Klaipēdas ostā, piestātnei varētu pastāvīgi piesaistīt regazifikācijas tankkuģi. Lai sekmētu iespēju nepieciešamības gadījumā arī Latvijas vajadzībām izmantot Pakrinēmes SDG termināļa pārkraušanas jaudas, 2023. gada 12. maijā Tallinā Latvija un Igaunija parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību kopīgai Paldisku SDG termināļa izmantošanai dabasgāzes piegādes krīzes gadījumos. Lai īstenotu noslēgto memorandu, tika arī izveidota kopīga Latvijas un Igaunijas darba grupa, kuras uzdevums būs nepieciešamības gadījumā izstrādāt un vienoties par precīziem sadarbības noteikumiem. 

Memoranda ietvaros tika noteikts, ka valstīm ir jārod komerciālos principos nebalstīts, solidaritātes principam atbilstošs risinājums Latvijas kaimiņvalstu aizsargājamo lietotāju nodrošināšanai, uzglabājot nepieciešamās rezerves. 

Šāds risinājums ir ticis izstrādāts, veicot grozījumus Enerģētikas likumā, kuri Saeimā apstiprināti 2024. gada septembrī. "Līdz šim, ņemot vērā to, ka reģiona energoapgādes situācijā nav identificēti esošās infrastruktūras jaudu nepietiekamības riski, dabasgāzes pircējiem no Latvijas vai citiem reģioniem šī termināļa pakalpojumi ir pieejami ar vispārējiem, komerciāliem nosacījumiem. Kopumā faktiskā dabasgāzes sistēmas noslodze un patēriņa tendences arī nenorāda uz to, ka Baltijas un ziemeļvalstu reģionā ir nepieciešamas būtiskas papildu jaudas," uzsver Latvijas Klimata un enerģētikas ministrijā.

Skultes termināļa attīstītāji iepauzē

AS "Skulte LNG Terminal" pavisam nav atteikusies no ieceres par SDG termināļa būvniecību Skultē, taču šobrīd aktīvas darbības, lai virzītu projektu, netiekot veiktas. "Esam atraduši jaunu potenciālo investoru – ASV kompāniju, taču tai ir nepieciešami ilgtermiņa garantiju līgumi par termināļa lietošanu. Kopā uzrunājām visus lielākos dabasgāzes patērētājus reģionā – "Eesti Gaas", "Enefit", "Elenger", "Ignitis", arī "Latvenergo". 

Visiem, protams, interesē zemāki tarifi, kādus mēs varētu piedāvāt, taču neviens nav gatavs slēgt līgumu, kas būtu uz ilgāku periodu kā pieciem gadiem, jo neviens šobrīd nevar prognozēt, kāda būs stuācija dabasgāzes tirgū ilgtermiņā," 

saka AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons, atzīstot, ka uz komerciāliem pamatiem un bez valsts atbalsta, kāds ir gan Klaipēdas, gan Inko termināļiem, uzbūvēt termināli Latvijā nebūt nav tik viegli. Turklāt lielākais gāzes patērētājs "Latvenergo" ir jau noslēdzis līgumu uz desmit gadiem ar Klaipēdas termināli. Lai arī šobrīd nav iespējams tikt pie ilgtertmiņa gāzes pārdošanas līgumiem, "Skulte LNG Terminal" plinti krūmos nav metis. "Skatīsimies, kā situācija tirgū attīstīsies. Iespējams, kādam lielam tirgotājam Eiropā vajadzēs lielākas krātuves vai regazifikācijas jaudas. Mūsu komanda šobrīd ir iesaistījusies citos enerģētikas projektos, nekur projām no nozares neesam aizgājuši," teic uzņēmējs.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".