Vai Latvijā aizliegs malkas apkuri? Skotijas piemērs liek aizdomāties

Pirms gada sociālajos tīklos uzplaiksnīja viltus ziņas par malkas aizliegumu Latvijā, bet maldu liesmas tika ātri apslāpētas. No vienas puses, koksne Eiropas Savienībā atzīta par zaļu enerģiju, tomēr pastāv arī viedoklis, ka šī vērtīgā materiāla dedzināšana nav racionāla un ilgtspējīga, it īpaši, ja runājam par siltuma ražošanas nozari. Pagaidām atteikšanās no malkas Latvijā patiešām šķiet nereāla. Bet kā būs nākotnē?

Šķelda, malka un granulas joprojām ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kopējā energobilancē. 2023. gadā meža biomasas kurināmais bija apmēram 41% no mājsaimniecībās izmantotās enerģijas – šis īpatsvars pēdējos gados ir pietiekami stabils un nemazinās. Uz šķeldu lielā mērā balstās arī Latvijas siltuma ražotāji – pēdējos sešos gados dabasgāzes patēriņš Latvijā ir sarucis par 6 TWh, kamēr šķeldas patēriņš pakāpies no 7,2 līdz 8,5 TWh.

Tomēr siltumražošanas nozarē gatavojas pārmaiņām un uzskata, ka koksnes dedzināšanai nav nākotnes. 

Tikmēr politiskajās aprindās ar īpašu piesardzību izturas pret malkas dedzināšanas nākotni individuālajā apkurē, dažviet pasaulē ar malkas apkures liegumu nācies arī apdedzināties, piemēram, Skotijā.

Skotijas pieredze: aizliegums un izgāšanās

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Malkas apkures aizliegums Skotijā izdzīvoja vien dažus mēnešus. Pagājušā gada izskaņā tās valdība bija spiesta atcelt pavasarī ieviesto liegumu ierīkot malkas apkuri jaunbūvēs vai renovējamās ēkās.

Jaunbūvju siltumenerģijas standarts stājās spēkā 2024. gada 1. aprīlī, un tā mērķis bija samazināt jaunajos mājokļos uzstādīto piesārņojošo apkures sistēmu skaitu, – "Latvijas Avīzei" stāsta Skotijas valdības Enerģētikas un klimata pārmaiņu direktorāta pārstāvis Pīters Dženkinss. Viņš uzsver, ka noteiktie malkas apkures ierobežojumi attiecās tikai uz jaunbūvēm un ierobežotu skaitu renovējamo ēku, bet neskāra esošos mājokļus.

Dženkinss: "Netika noteikts pilnīgs malkas apkures aizliegums. Jaunajās ēkās malkas vai citas tiešo emisiju apkures sistēmas varēja uzstādīt, lai nodrošinātu ārkārtas apkuri, ja šāds risinājums bija pamatots."

Tomēr jau piecus mēnešus pēc ierobežojumu stāšanās spēkā to darbība tika apturēta un pēc tam atcelta pavisam. Valdība piekāpās spiedienam, ko sabiedrībā radīja bažas par malkas kurināšanas aizlieguma negatīvajām sekām. 

No šā gada janvāra malkas krāsnis jaunbūvēs atkal ir atļautas arī kā pamatapkures veids.

"Neilgi pēc tam, kad tika ieviests jaunais siltumenerģijas standarts, tika paustas nopietnas bažas par ierobežojumiem malkas apkures krāšņu un plašākas bioenerģijas izmantošanai, jo īpaši lauku un salu kopienās, kur malkas apkures krāsnīm var būt svarīga nozīme, lai nodrošinātu noturību elektroenerģijas padeves pārtraukumu un nelabvēlīgu laika apstākļu laikā," atkāpšanās iemeslus skaidro ministrijas pārstāvis. Tā rezultātā Skotijas valdība nolēma pārskatīt noteikumus.

Kā skaidro Dženkinss, tādējādi tika kliedētas bažas par malkas apkures ierobežošanas iespējamajām negatīvajām blaknēm. Tomēr esot izdevies saglabāt sākotnējā tiesību akta būtību, jo spēkā paliek aizliegums pamatapkurei izmantot fosilo kurināmo – naftu un gāzi.

"Vēlamies, lai Skotijas mājokļi pārietu uz tīru apkuri, lai sasniegtu mūsu 2045. gada klimata mērķus, kā arī uzlabotu sabiedrības veselību un gaisa kvalitāti," piebilst Dženkinss. "Sagaidām, ka laika gaitā mūsu mājas kļūs energoefektīvākas un būs ērtāk un lētāk apsildāmas." Uz jautājumu, vai Skotijas valdība nākotnē varētu atgriezties pie malkas apkures aizlieguma, ministrijas pārstāvis atbildēja diplomātiski: "Tāpat kā visi jaunie noteikumi, arī šā standarta īstenošana tiks pārskatīta un tā ietekme tiks novērtēta noteiktā laikā."

Kamēr Skotijas lauku reģionu un salu iedzīvotāju interešu pārstāvji priecājas par to, ka tautas balss sadzirdēta, izskan arī vilšanās par šādu valdības lēmumu. 

"Ideja par mājīgu malkas krāsniņu ziemā var šķist pievilcīga, taču malkas dedzināšana mūsu mājās var apdraudēt gan mūs pašus, gan kaimiņus,"

BBC citē sabiedriskās organizācijas "Astma and Lung" ("Astma un plaušas") pārstāvi Džozefu Kārteru. "Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka tā ir videi draudzīga alternatīva oglēm vai gāzei, un neapzinās, cik bīstams gan pašiem, gan kaimiņiem ir gaisa piesārņojums un kādas sekas tas var radīt."

Dūmi bez uguns

Pērnajā pavasarī arī Latvijā sociālos tīklus piekvēpināja vēstījumi par it kā gaidāmo malkas, granulu un brikešu izmantošanas aizliegumu privātmāju apkurināšanai. Kā zināms, atšķirībā no Skotijas tā bija viltus ziņa.

Baumas uzliesmoja saistībā ar tobrīd Saeimā apspriestajām izmaiņām Enerģētikas likumā. 

Patiesībā likuma izmaiņas dod zaļo gaismu biomasas vai bezemisijas tehnoloģiju izmantošanai apkurē. Biomasa, ko Eiropā atzīst par atjaunīgo energoresursu, ir arī koksnes kurināmais, tostarp granulas, briketes un malka.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) nedomā, ka individuālajā apkurē būs iespējams pilnībā atteikties no biomasas kurināmā, un atzīmē, ka politikas veidotājiem nav plānu par aizliegumiem šajā jomā. Tiesa, Enerģētikas likums dod iespēju pašvaldībām noteikt vēlamos vai pieļaujamos siltumapgādes veidus savās teritorijās, īpaši attiecībā uz jaunbūvēm.

"Ņemot vērā gaisa kvalitātes prasības, nepieciešamību mazināt gaisa piesārņojumu, kā arī energoefektivitātes prasības, Latvijā būtu nepieciešams mazināt malkas apkures risinājumus, tos aizstājot ar bezemisiju tehnoloģijām (siltumsūknis, elektroenerģija, saules kolektori) vai malkas apkuri aizstājot ar citām energoefektīvām apkures tehnoloģijām, piemēram, granulu katlu," piebilst KEM pārstāve Baiba Jakobsone, norādot, ka šādiem risinājumiem ir pieejamas atbalsta programmas gan KEM, gan VARAM ietvaros.

Dedzināšanai vienmēr pietiks

"Pirmkārt, ilgtspējīgs ir tas, kas atjaunojas. Mēs ļaujam koksnei kā tādai atjaunoties, līdz ar to tas ir ilgtspējīgs resurss," skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors, zinātņu prorektora p. i., Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Gatis Bažbauers.

"Vienlaikus ir skaidrs, ka mēs kurināšanai negribam izmantot augstvērtīgu koksni, tāpēc pastāv tā saucamais kaskadēšanas princips – vispirms maksimāli izmantojam koksni tur, kur ir augstāka pievienotā vērtība, ieskaitot arī dažādu ķīmisku vielu un materiālu iegūšanu. Un tikai to, kas paliek pāri, ko citur patiešām nevaram izmantot, lietojam enerģētikā," piebilst enerģētikas eksperts.

Lai arī attīstoties pārstrādes tehnoloģijām, nekam citam nederīgi koksnes pārpalikumi samazināsies, RTU profesora vērtējumā šādu atlikumu pilnīgs izsīkums nedraud: "No biomasas vienmēr paliks kaut kas, ko izmantot arī siltuma ražošanai."

Bažbauers: "Perspektīvā vairāk izmantosim iekārtas, kas ļauj siltumu ražot no tā saucamās sliktās kvalitātes šķeldas jeb no atlikumiem.

Vienlaikus siltuma ražošanā aizvien plašāk sāksim izmantot siltumsūkņus. Tas notiks, ja palielināsies mūsu vēja parku jaudas un savu artavu dos arī saules paneļi. Proti, mums būs pieejama elektroenerģija no atjaunīgajiem energoresursiem, ko varēsim izmantot siltuma ražošanā. Līdz ar to biomasas samazināšana apkurē būs saistīta ar to, kā attīstīsies vēja parku un saules paneļu jaudas un kāda būs ūdeņraža tehnoloģiju attīstība."

Enerģētikas eksperts prognozē, ka vēja parku attīstība notiks relatīvi strauji, saules enerģijas ieguvē jau ir manāms progress. Bet cerības par ūdeņradi viņš saista ar 2050. gadu.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Jaunas šķeldas katlumājas nebūvēs

Lai gan šobrīd vairāk nekā 70% siltuma Latvijā tiek iegūts, sadedzinot koksni, pamatā – šķeldu, nozarē valda noskaņojums, ka tam nav nākotnes. Piemēram, siltumapgādes milzis "Rīgas siltums" jau pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunas šķeldas katlumājas vairs nebūvēt un lūkojas uz citiem resursiem, piemēram, elektrību, kas nākotnē, iespējams, ļaus atteikties no koksnes dedzināšanas.

"Uzskatām, ka dedzināt koksni nav racionāli. Tas būtu pieņemami tikai tad, ja runa tiešām ir par ražošanas pārpalikumu dedzināšanu," 

teic "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons. "Domāju, ka nākotnē regulējums mainīsies un dedzināt koksni vairs nebūs atļauts. Koksni iespējams izmantot daudz racionālāk. Tāpēc uz šo resursu nākotnē skatāmies piesardzīgi."

Viņaprāt, jautājumu par striktākiem koksnes dedzināšanas ierobežojumiem Eiropā pagaidām sabremzējusi esošā ģeopolitiskā situācija. "Domāju, ka tas jautājums šobrīd ir tikai nolikts politikas veidotāju plauktā, tiklīdz sasniegsim noteiktu stabilitāti, tas atkal būs darbakārtībā," prognozē Pētersons.

"Koksni vajadzētu izmantot krēslu vai galdu ražošanā, nevis sadedzināšanai. Eiropa arī pievērš tam uzmanību, un spiediens šajā jomā palielinās ar katru gadu," piebilst arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvis Valdis Vītoliņš. 

"Jau šobrīd siltuma ražošanā pastāv prasības attiecībā uz ilgtspēju. Mēs nevaram dedzināt skaistu baltu koksni, jo tā ir dārga. Pārejam uz aizvien zemākas kvalitātes materiālu.

Bet domāju, ka nākotnē koksni vispār vairs nededzināsim, ja vien tiešām nebūs kādi ārkārtas apstākļi."

Jau pašlaik siltuma ražošanā izmantojamajās šķeldas izcelsmei ir jābūt izsekojamai, kas uzņēmumiem nozīmē arī papildu birokrātiju. "Ja koksne neatbilst ilgtspējības prasībām, tā tiks uzskatīta par fosilo resursu, kas nozīmē papildu ierobežojumus un arī nodokļus," skaidro Vītoliņš. "Tāpēc arī mēs kā nozare uzmanīgi vērojam, kas tad būs tās nākotnes tehnoloģijas, ko varēsim izmantot siltuma ražošanā, lai mums, vienkārši sakot, nebūtu jākrāmējas ar koksni."

Attīstoties tehnoloģijām, kas ļaus pilnvērtīgāk izmantot tās vērtības, ko ietver koksne, tās cena nākotnē, iespējams, pieaugs tik ļoti, ka to nemaz nebūs vērts dedzināt. Tā arī pats tirgus var veicināt koksnes dedzināšanas izskaušanu.

Iespēja atteikties no biomasas kurināmā centralizētajā siltumapgādē un rūpniecībā ir atkarīga no lielas jaudas siltumsūkņu tehnoloģiju attīstības, atzīmē arī KEM: "Vai un kādas tehnoloģijas būs pieejamas un kādas būs to izmaksas, kā arī būtisks priekšnoteikums siltumapgādes elektrifikācijai ir jaunu elektroenerģijas jaudu attīstība valstī."

Atbilstoši Latvijas Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam tuvākajā desmitgadē koksnes kurināmajam valstī saglabāsies liela nozīme. "Ņemot vērā nepieciešamību ilgtermiņā, bet jo īpaši periodā pēc 2030.–2040. gada, mazināt cietās biomasas izmantošanu enerģijas ražošanā un ieviest kaskadēšanas principu kokmateriālu apritē, darbības ietvaros atbalsts būtu sniedzams arī esošo cietās biomasas sadedzināšanas iekārtu ar kopējo siltumjaudu virs 7,5 MW nomaiņai uz bezemisiju tehnoloģijām," teikts dokumentā.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Atpakaļgaitas vēsmas Briselē

Iepriekšējais Eiropas Parlamenta (EP) sasaukums 2022. gadā biomasu, tostarp koksni, atzina par atjaunīgo resursu, tādējādi tas uzskatāms par gana zaļu kurināmo, ja vien tiek ievērotas ilgtspējas prasības, proti, sadedzināta tiek tikai zemākās kvalitātes koksne. Briselē šis jautājums raisīja diskusijas un lēmums uzskatāms par kompromisu. Vai tas varētu atgriezties EP darbakārtībā?

Eiroparlamentārietis Ivars Ijabs ("LA") pieļauj, ka arī jaunajā sastāvā par to iespējamas debates: 

"Skaidrs, ka Zaļā kursa mērķi var tikt pārskatīti un par to jau tiek runāts daudzos gadījumos, piemēram, saistībā ar jautājumu par iekšdedzes dzinēju aizliegšanu."

Jāņem vērā, ka iepriekšējais EP sasaukums bija pats zaļākais visā Eiropas vēsturē, bet pašreizējais parlamentāriešu sastāvs ir krietni labējāks. "Līdz ar to šobrīd neviens nerunā, ka vajag iet uz priekšu ar šāda veida prasībām. Drīzāk jautājums ir, ko mēs varam saprātīgi atrullēt atpakaļ. Zaļās balsis, protams, skanēs, jo viņi tagad atrodas lielā mērā aizsardzības pozīcijā. Viņiem ir svarīgi nosargāt to, kas pieņemts pagājušajā mandātā. Un zaļie jūt, ja viņi tagad nebūs pietiekami skaļi un radikāli, tad labējais vairākums, pie kura šajā jautājumā pieder arī lielākā daļa liberāļu, mēģinās pārskatīt daudz ko no tā, ko EP pieņēma iepriekšējos piecos gados."

Siltumu uz ziemu nesaglabāsi

"Koksnes kurināmais šobrīd un vēl vismaz padsmit gadus būs ļoti nozīmīgs avots siltuma ražošanai Latvijā," spriež Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss. "Šobrīd gan meža nozarē, gan enerģētikā valda uzskats, ka tuvākajos gados varētu strauji attīstīties tehnoloģijas, kas pakāpeniski koksnes kurināmo izkonkurēs. Tomēr tas joprojām nav garantēti, jo perspektīvākās tehnoloģijas balstās uz elektrības lielāku iesaisti, kas rada nepieciešamību pēc lētas elektrības."

Attiecībā uz saules enerģiju, kas ir lēta un šobrīd strauji attīstās, Klauss atzīmē: "Diemžēl tā rodas ne tajā sezonā, kad vajadzīgs siltums. Ne elektrību, ne siltumu no vasaras uz ziemu neuzglabāsi. 

Meža nozare nebaidās, tieši otrādi – rēķinās ar to, ka koksnes loma enerģētikā pakāpeniski samazināsies.

Ja parādās cenu ziņā izdevīgas, dabai un klimatam draudzīgas centralizēta siltuma ražošanas tehnoloģijas, kas var pārņemt koksnes kurināmā nišu, tad koksnes pārstrādē jau sen ir risinājumi, kā no šīs izejvielas ražot ilglietojamus koksnes produktus. Šobrīd šādu koksnes produktu ražošanā investīcijas tiek veiktas ļoti uzmanīgi, jo jebkurš investors apzinās, ka gan ekonomiski, gan politiski enerģētika vajadzīgajos brīžos diezgan viegli izkonkurēs ražotājus."

LKF pārstāvis atzīmē, ka uz jaunajām tehnoloģijām, pat ja tās būtu pieejamas rīt, enerģijas ražotāji var pāriet pakāpeniski, jo pēc 2022. gada enerģētikas krīzes veiktas nozīmīgas investīcijas koksnes kurināmā balstītā centralizētā siltumapgādē. "Ja vien netiks tirgū piedāvāti tik izdevīgi risinājumi, kas kompensēs esošo investīciju norakstīšanu, nākamās lielās investīcijas šie uzņēmumi veiks pēc gadiem desmit," viņš rezumē.

Viedoklis

Mežs ir nozīmīga tautsaimniecības daļa

Ivars Ijabs, EP deputāts.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Ivars Ijabs, EP deputāts: "Ņemot vērā enerģijas cenas Eiropā kopumā, ir pilnīgi muļķīgi iedomāties, ka mēs Latvijā varētu iet prom no malkas apkures individuālā līmenī. Nekas tamlīdzīgs pat tīri praktiski nav iespējams. Mums ir vairāki simti tūkstoši mājsaimniecību, kas apkurei izmanto malku, tāpēc Latvijas interesēs ir saglabāt, ka arī primārā biomasa ir normāls enerģijas avots. Un no šādas perspektīvas, protams, mums arī uz šo jautājumu ir jāskatās. Ja runājam par mežizstrādi kopumā, mēs stingri turēsimies pie tā, ka mežs nav tikai kaut kāds dabas objekts, bet daudzās valstīs tā ir arī tautsaimniecības sastāvdaļa. Latvijā, piemēram, tā ir ļoti nozīmīga tautsaimniecības sastāvdaļa, pie tam – tā ir ļoti zaļa, īpaši, ja no meža ražojam kādus aizvietotājproduktus, piemēram, celtniecībā aizvietojot tēraudu un betonu, kas ir videi daudz nedraudzīgāki par koksni."

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".