10.2 °C
Šķēpu laušana par attālināto darbu un mācībām, kas pēc piedzīvotajiem kovida gadiem nevienu patiesībā vairs nepārsteidz, kā arī birokrātijas mazināšana tagad laikam ir vienīgās "miera laiku" tēmas, kas vēl notur un uzkarsē sabiedrības uzmanību ārpus ģeopolitikas vai bruņošanās sacensības. Šajā sakarā "Latvijas Avīze" apkopoja viedokļus, cik tas ir labi vai slikti, ka valsts un pašvaldību iestādes attālinātā darba metodi turpina praktizēt, vai tā ir paliekoša.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināti 877 400 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 64% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Cik tad no viņiem strādāja attālināti? Dati par pagājušā gada ceturto ceturksni rāda – 11,2% jeb 83 900 darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti, kas ir par 6300 vairāk nekā pirms gada, kad attālināti strādāja 77 600 jeb 10,3%. No attālināti strādājošajiem 57,6% bija sievietes un 42,4% – vīrieši, vēsta CSP.
Visbiežāk attālinātu darbu veica strādājošie informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 54,1% no nozares darbinieku kopskaita, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošie – 51,7%.
Gandrīz katrs piektais (19,6%) strādāja attālināti valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas jomā. Tikpat liels darbinieku īpatsvars strādājis attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā.
Saeimai speciāls regulējums
Ne velti sakām, ka mūsu sabiedrības spogulis ir Saeima. Lielas algas saņem, taču uz darba vietu Jēkaba ielā Rīgā bieži vien neiet, komisiju sēdēs šad tad izvēlas piedalīties attālināti – mūsu ievēlētie deputāti pēdējos gados nereti bijuši priekšpulkā negatīvā priekšstata veidošanai, ka arī augstos amatos tagad mierīgi var strādāt attālināti un it kā starp citu. Tagad gan paredzēts, ka tas mainīsies. Marta sākumā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Saeimas Kārtības rullī, nosakot, ka deputāti Saeimas komisijas sēdēs varēs piedalīties attālināti tikai ārkārtas situācijās vai arī – ja pastāv citi īpaši apstākļi, kuru dēļ deputāta dalība komisijas sēdē klātienē nav iespējama. Saeimai šīs izmaiņas vēl jāskata trešajā lasījumā, plānots, ka regulējums varētu stāties spēkā 1. septembrī.
Valsts vai tās kapitālsabiedrību sniegtie pakalpojumi, kas saņemami klātienē, tā arī jānodrošina – februārī teica Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, reaģējot uz publiski izskanējušajām valsts augstāko amatpersonu replikām par to, ka valsts pārvaldē darbam klātienē jābūt normai.
Vienlaikus galvenais ierēdnis atzinis, ka tūlītēja visas valsts pārvaldes atgriešanās tikai un vienīgi klātienes režīmā nemaz neesot iespējama vairāku faktoru dēļ.
Turklāt iespējai daļu darbu veikt attālināti esot pietiekami daudz plusu. Pašlaik 80% no valsts pārvaldē nodarbinātajiem, tajā skaitā iestāžu vadība, eksperti un speciālisti, darbā ierodoties klātienē, bet aptuveni 20% saglabāta iespēja darbu veikt elastīgi, arī no mājām.
Daudzkārt uzsvērts, ka attālinātais darbs nebūt nenozīmējot slinkošanu. Cik efektīvs ir ierēdņu darbs klātienē, no šā gada sākuma ar speciālu darba laika uzskaites lietotni "DeskTime" sākusi Ekonomikas ministrija savos departamentos un padotības iestādēs. Kādi no šī eksperimenta ieguvumi – rezultāti vēl gaidāmi.
Pašvaldībās – primāri darbs klātienē
"Primārā darba organizācijas forma pēc kovida pandēmijas beigām pašvaldībās ir darbs klātienē. Vienlaikus ievērojot darba specifiku un iestāžu darbības efektivitāti, iespējams attālinātais darbs, bet modeļi un prakse ir dažāda," "Latvijas Avīzei" par organizācijas metodēm pašvaldībās saka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere.
