-4.8 °C
Akciju sabiedrība "Smiltenes piens" īstenojusi vērienīgu investīciju projektu graudainā biezpiena ražošanas cikla pilnīgai automatizācijai, tādējādi ieliekot pamatu savai turpmākajai izaugsmei. Vērienīgo investīciju uzņēmums īstenojis ar ES fondu līdzfinansējumu, kopējām izmaksām sasniedzot 1,5 miljonus eiro, informē laikraksts "Ziemeļlatvija".
Aizvadīto gadu "Smiltenes piens" noslēdzis, sasniedzot lielāko apgrozījumu savā vēsturē – 30,5 miljonus eiro, kas ir par 14 procentiem vairāk, salīdzinot ar 2023. gadu. Pateicoties jaunajām tehnoloģijām, uzņēmums palielinājis ražošanas efektivitāti, pilnveidojis produktu kvalitāti, modernizējis biezpiena iepakojumu. Jaunās stāvpakas pircējiem ir ērts iepakojuma risinājums, kas arī ļauj ievērojami samazināt plastmasas iepakojuma apjomu.
Investīciju projekts sākts 2023. gadā ar modernas biezpiena ražošanas līnijas uzstādīšanu. Šogad tā papildināta ar biezpiena fasēšanas līniju un biezpiena ražošanas katliem, nodrošinot pilnu biezpiena ražošanas cikla automatizāciju. Biezpiena fasēšana tagad notiek slēgtā ciklā, kas dod iespēju minimizēt biezpiena saskari ar gaisu, tā nodrošinot produktam garāku derīguma termiņu.
AS "Smiltenes piens" ražo divu veidu graudaino biezpienu – pilnpiena (9%) un vājpiena (0,5%) gan 200 gramu, gan 400 gramu fasējumā. Pircējiem šie produkti jau ir pieejami. Nākamās investīcijas uzņēmums plānojot ieguldīt iekārtu energoefektivitātē.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
