18 °C
Baltijas jūras reģiona aktuālākie izaicinājumi atkrastes vēja enerģijas attīstīšanā ir normatīvā regulējuma sakārtošana, sabalansējot nacionālās un investoru intereses, projektu attīstītāju piesaiste pieaugošās globālās konkurences apstākļos un starpvalstu elektroenerģijas pārvades tīkla attīstīšana, lai iegūto enerģiju būtu kur realizēt. Tā Baltijas reģiona lielākajā vēja enerģijas nozares konferencē "WindWorks. Moving Energy" atzina dažādu valstu nozares eksperti, politikas veidotāji un uzņēmēji.
Pasākums Rīgā pulcēja teju 300 dalībniekus klātienē un vairāk nekā 1000 skatītājus tiešsaistē, taču viens no galvenajiem konferences ieguvumiem bija tīklošanās iespējas.
Divi gadi – kritiskā robeža
Atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšana šobrīd ir daudzu pasaules valstu politiskajā un ekonomiskajā darbakārtībā, taču ieguvēji būs tie, kas spēs veidot veiksmīgu starpvalstu sadarbību un sabalansēt nacionālās un investoru intereses. Tāpēc aktuāla ir normatīvā regulējuma sakārtošana enerģētikas nozarē ne vien Baltijas reģionā, bet visā Eiropā. Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone kā visā Eiropā aktuālu uzdevumu izcēla vēja enerģijas projektu realizēšanas atļauju saņemšanas procesu paātrināšanu. Savukārt Eiropas Vēja enerģijas asociācijas "WindEurope" vadītājs Džailzs Diksons kā būtisku atļauju izsniegšanas procesa efektivitātes kritēriju minēja divu gadu sliekšņa nepārkāpšanu. Viņš arī uzsvēra, ka
svarīgi ir procesu maksimāli digitalizēt, tādējādi atvieglojot un paātrinot atļauju saņemšanas procesus un padarot tos starptautiskajiem investoriem pieejamākus.
Kā vienu no vērtīgiem Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem tirgus modelim elektroenerģijas pārvades risinājumos Dž. Diksons izcēla pārvades piekļuves garantijas maksājumus, kas palīdzēs gan vēja parku attīstītājiem, gan pārvades sistēmu operatoriem nodrošināties pret tīkla traucējumu riskiem. Savukārt kvalitatīvi apbūves zonu izsoļu noteikumi var veicināt projektu iekļaušanos plānotajos laika grafikos, kas arī ir būtiski investoriem.
Potenciāls negarantē investīcijas
Dānijas klimata un enerģētikas ministrs Larss Āgārds izcēla nepieciešamību valstīm apsvērt dažādus tirgus stimulēšanas mehānismus, jo bez tiem, kā arī uzņēmēju iesaistes nozare neattīstīsies pilnvērtīgi. Lai gan Baltijas jūras augstais vēja enerģijas potenciāls un enerģētikas krīze, kas strauji kāpināja elektrības cenas, ir padarījuši Baltiju par investoriem pievilcīgu reģionu, nozare ļoti strauji mainās un globālā konkurence aug, tādēļ augsts potenciāls vien negarantē, ka investori patiešām izvēlēsies Baltijas reģionu savu projektu attīstīšanai.
Vēja parku projektu attīstītājiem ir svarīgi saredzēt biznesa iespējas, taču katrai valstij ir savs redzējums par nozares attīstību un regulējumu.
Gan Latvijas, gan Igaunijas ministriju un vēja nozares asociāciju pārstāvji ir vienisprātis, ka atkrastes vēja enerģija būs nozīmīga šo valstu enerģijas portfeļa daļa, bet, lai realizētu potenciālu, būs jāpiesaista atkrastes vēja projektu attīstītāji ar pieredzi, tāpēc valstīm ir skaidri jāraida signāls, ka ārvalstu uzņēmumi tiek gaidīti. "Lai to panāktu, vēstījumam ir jābūt viennozīmīgam un visām iesaistītajām pusēm ir jāpiekrīt, ka mēs vēlamies attīstīt atkrastes vēja nozari, kā arī normatīvajam regulējumam jābūt ļoti tiešam un caurspīdīgam," uzsvēra Igaunijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Āvo Karmass.
Jārod pārdomāts maksājumu modelis
Ienākumu garantiju meklē jebkurš investors, tādēļ proaktīva valsts rīcība un iestrādes normatīvajā regulējumā var padarīt Baltijas reģionu pievilcīgāku investoru acīs. Ā. Karmass norāda, ka
Igaunijā sauszemes vēja parkiem ir noslēgti vairāki ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumi, kā arī elektroenerģijas tarifā iekļauts atbalsta maksājums atjaunīgās elektroenerģijas ražošanai.
Viņš uzsver, ka tas nav jāuztver kā valsts atbalsts nozarei, bet gan kā abām procesā iesaistītajām pusēm vērtīgs modelis, kas samazina elektroenerģijas cenu gala patērētājam, un tas jāpatur prātā arī atkrastes vēja politikas veidošanā. Taču Latvijā valsts atbalsta maksājumiem vēsturiski ir negatīva pieredze, tādēļ, visticamāk, bez būtiskas sabiedrības pārliecināšanas kampaņas šo virzienu Latvijā neizvēlēsies.
Jāveido "supertīkls"
Pilnvērtīgi apgūstot atkrastes vēja potenciālu, pārvades tīkla kapacitāte var būt būtisks šķērslis nozares pilnvērtīgai attīstībai, tādēļ tīkla infrastruktūras attīstīšanai ir nozīmīga loma. Pašreiz gan Latvijā, gan Igaunijā tīkla kapacitāte ir pietiekama, taču visi apzinās, ka uzlabojumi būs nepieciešami jau tuvākajā nākotnē, it īpaši, ja mērķis ir kļūt par elektroenerģijas eksportētājiem. Diskusijā par Baltijas jūras reģiona "supertīkla" izveidi nebija vienprātības, vai izvēlēties starpvalstu savienojumu ceļu vai tīklu veidot kā hibrīda modeli, taču pozitīvi vērtējama jau pašreizējā tīkla pārvades operatoru sadarbība. "Supertīkla" attīstība ir viens no efektīvas atkrastes vēja enerģijas nozares elementiem, un tā īstenošana nebūs iespējama bez iesaistīto pušu vienprātības. Taču pārvades tīklu attīstībā jārēķinās ar izejmateriālu trūkumu, ko nozarē iesaistītie uzņēmumi jau cenšas risināt, slēdzot sadarbības līgumus un investējot tīkla infrastruktūras daļu ražotāju kapacitātes paaugstināšanā. Uz dažiem tīklam nepieciešamajiem izejmateriāliem jau tagad jāgaida divus gadus, un Eiropai nepieciešami divreiz lielāki elektrokabeļu apjomi, nekā pašreiz tā spēj saražot, savukārt izejmateriāli no Ķīnas vairs netiek iepirkti ģeopolitiskās situācijas dēļ. Tīkla attīstības plāni ir vēl viens būtisks investoru interesi veidojošs faktors. "RWE Offshore wind" ziemeļvalstu, Baltijas un Polijas atkrastes vēja enerģijas attīstības viceprezidents Pols Koldevins norādīja, ka investoriem ir svarīgi zināt, kāda ir elektroenerģijas pārvades tīkla kapacitāte un attīstības plāni, lai izvērtētu, kur tālāk varēs novadīt Baltijas jūras atkrastes parkos saražoto elektroenerģiju, kā arī lai apsvērtu iespējas atbalstīt tīkla attīstības plānus.
Paaugstinot atjaunīgās enerģijas daļu elektroenerģijas portfelī, neizbēgami ir jādomā par balansēšanas risinājumiem. Pašreiz to tirgus vēl ir attīstības fāzē, bet tas paredz, ka dažādiem jaunajiem risinājumiem ir iespēja iekarot savu vietu tirgū. Jau pašreiz vēja ģeneratori spēj balansēt saražotās jaudas, taču augstāka efektivitāte panākama, ieviešot elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumus. Patlaban visplašāk zināmais risinājums ir t. s. zaļā ūdeņraža ražošana (proti – ūdeņraža ražošana no ūdens, izmantojot elektrolīzes metodi) brīdī, kad saražoto elektroenerģiju nav kur likt, jo nav patērētāju. Ūdeņraža pārvadei Latvijā jau tagad teorētiski ir piemērota infrastruktūra, taču nozares pārstāvji neizslēdz iespēju attīstīties arī citiem balansēšanas risinājumiem.
Ostu attīstības potenciāls
"Ieguvumi no atkrastes vēja projektu attīstīšanas Baltijas reģionā sliecas tālāk par enerģētikas nozari – Latvijai ir lielisks potenciāls attīstīt ostu infrastruktūru un paplašināt to funkcijas, kā arī izmantot dažādus ES fondu līdzekļus, lai attīstītu piegāžu ķēdes un labumu varētu gūt plašs uzņēmēju loks," norādīja Eiropas Vēja enerģijas asociācijas "WindEurope" vadītājs Dž. Diksons.
Gatavību pilnveidoties, lai sniegtu atbalstu atkrastes vēja parku projektu attīstīšanā, izrādījušas gan Liepājas, gan Ventspils ostas, tomēr tās apzinās, ka arī citas Baltijas jūras ostas var pretendēt uz atkrastes vēja parku atbalstīšanu, ja to infrastruktūra izrādīsies piemērotāka un gatavāka.
Konferences ietvaros tika noslēgts sadarbības memorands starp Liepājas speciālo ekonomisko zonu (kuras sastāvā arī Liepājas osta) un vienu no Eiropas flagmaņiem vēja parku projektu atbalstīšanā, Dānijas ostu "Esbjerg". Šai Dānijas ostai ir liela pieredze vēja parku atbalsta bāzes izveidē, kas aptver tehniskus, finanšu, būvniecības, uzstādīšanas, uzturēšanas u. c. būtiskus risinājumus, kuri saistīti ar atkrastes vēja enerģijas nozari. Liepājas SEZ pārvalde ir ieinteresēta attīstīt priekšostu kā atbalsta centru atkrastes vēja parkiem Baltijas jūras austrumu daļā. "Šobrīd nevienā no Baltijas jūras austrumu piekrastes ostām nav piemērotas infrastruktūras – vismaz 15–20 hektāru teritorijas ar divām 200 metru garām piestātnēm ar augstu nestspēju. To saprotot, esam izstrādājuši Liepājas ostas Priekšostas attīstības koncepciju, kas paredz pirmajā kārtā izbūvēt infrastruktūru 39 hektāru platībā. Ir izstrādāts projekta tehniskais risinājums, apzinātas nepieciešamās investīcijas, izstrādāta projekta ieviešanas ceļa karte un laika grafiks – šāda projekta īstenošanai būtu nepieciešami četri gadi, kas saskaņojas ar reģionā plānoto atkrastes vēja enerģijas parku būvniecības plānotajiem laika grafikiem, pat nodrošinot zināmu laika rezervi," konferencē pauda Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.
