Elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram AS "Sadales tīkls" ("ST") pieslēgto mikroģeneratoru skaits šī gada pirmā ceturkšņa beigās pārsniedzis 13 tūkstošus, bet to kopējā ražošanas jauda – vairāk nekā 100 megavatus (MW).
Saules paneļus mājsaimniecībās visaktīvāk uzstāda Rīgā un Pierīgas novados. Lielākais skaits saules enerģijas mikroģeneratoru – aptuveni 1300 – uzstādīti Mārupes novadā, tam seko Rīga ar aptuveni 1200 mikroģeneratoriem un Ropažu novads ar gandrīz 900 mājsaimniecībām, kuras ir aprīkotas ar saules paneļiem. Vismazāk mikroģeneratoru saules enerģijas ražošanai uzstādīti Latgales pusē – Preiļu, Rēzeknes un Krāslavas novadā, katrā no tiem tādi ir vidēji 60 mājsaimniecībās, Ludzas, Līvānu un Balvu novadā – katrā vidēji 50 mājsaimniecībās, bet Varakļānu novadā ar tiem ir aprīkotas tikai 10 dzīvojamās ēkas. "Facebook" grupas "Mikroģeneratori Latvijā" iniciators Andris Romanovskis skaidro, ka uzstādīto saules paneļu daudzums ir atkarīgs no apbūves blīvuma konkrētajā pilsētā vai novadā, kā arī no turienes iedzīvotāju rocības.
Turpināsies strauja mikroģenerācijas attīstība
Pērnā gada laikā mājsaimniecību pieprasījums pēc saules paneļiem ir pārspējis visas drosmīgākās prognozes. 2021. gada beigās šis atjaunīgās enerģijas avots bija vien nedaudz vairāk kā diviem tūkstošiem mājsaimniecību, tad teju desmit tūkstoši mājsaimniecību tos uzstādīja 2022. gadā, kad tika piedzīvots vēl nebijis mikroģenerācijas izrāviens. Tas pamatā ir saistīts ar lielajiem elektroenerģijas cenu lēcieniem, kas motivēja iedzīvotājus lemt par labu pašražošanai, šādi stiprinot savu individuālo enerģētisko pašpietiekamību. Motivējošs faktors bija arī valsts atbalsta programmas, kas sekoja pēc energoresursu krīzes, kuru izraisīja Krievijas izvērstā karadarbība Ukrainā.
"ST" pārstāve Alīna Kozlovska prognozē, ka arī šogad turpināsies samērā strauja mikroģenerācijas attīstība, gada beigās saules paneļi varētu būt uzstādīti jau aptuveni 20 000 mājsaimniecībās, to kopējā ražošanas jauda varētu sasniegt aptuveni 180 MW.
Turklāt jaunā neto norēķinu sistēma ļaus mājsaimniecībām, vienojoties ar elektroenerģijas tirgotāju, pašsaražoto un tīklā nodoto elektroenerģiju "uzkrāt" eiro izteiksmē. Pašlaik spēkā ir neto uzskaites sistēma, kas saražoto, bet neiztērēto elektroenerģijas pārpalikumu ļauj nodot kopējā tīklā, "uzkrājot" kilovatstundas (kWh), lai tās izlietotu brīdī, kad elektroenerģija nepieciešama, piemēram, nodot tīklā vasarā, bet iztērēt ziemā. Spēkā esošā neto uzskaites sistēma piemērojama mājsaimniecībām ar mikroģeneratoru, savukārt jaunā neto norēķinu sistēma būs pieejama gan mājsaimniecībām, gan arī juridiskām personām. "Atbildīgā – Klimata un enerģētikas ministrija – patlaban turpina darbu pie jaunās neto norēķinu sistēmas nosacījumu izstrādes un saskaņošanas, taču jāuzsver, ka jau pašlaik ir tirgotāji, ar kuriem iespējams vienoties par pašsaražotās elektroenerģijas pārdošanu," informē A. Kozlovska.
Sagaida saprātīgus tarifus
Visi saules enerģijas mikroģeneratoru īpašnieki ar nepacietību gaida ziņas par jaunajiem precizētajiem elektroenerģijas pārvades un sadales tarifu projektiem, kurus šodien prezentēs elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatori – AS "Augstsprieguma tīkls" ("AST") un "ST".
Tiek solīts, ka, būtiski samazinot tarifus veidojošās izmaksas, sākotnēji paredzētais tarifu pieaugums arī samazināsies.
Tas primāri saistīts ar elektroenerģijas cenas kritumu tirgū, kā arī valdības ārkārtas risinājumiem, kas saistīti ar operatoru iepriekšējo periodu izmaksu un zaudējumu segšanu. Kopš pagājušā gada rudens, kad tika paziņots jaunais elektroenerģijas pārvaldes un sadales tarifu plāns, sabiedrībā kopumā, it īpaši tajos iedzīvotājos, kuri bija uzstādījuši mikroģeneratorus, virmoja sašutuma vētra. Kā nekā bija iecerēts "AST" pārvades tarifu palielināt 2,1 reizi, savukārt "ST" tarifu – vidēji par 75%.
Īstenos arī lielāko daļu iecerēto elektrostaciju
Kopējās sadales sistēmai jau pieslēgtās saules ģenerācijas (gan mikroģeneratori, gan elektrostacijas) jauda patlaban ir apmēram 140 MW. Projektēšanas, līguma noslēgšanas, kā arī jau izbūves un nodošanas posmā ir saules elektrostacijas ar kopējo jaudu aptuveni 900 MW. No tiem saules elektrostaciju projektiem, kuriem saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem līdz 2023. gada 31. martam bija jāveic jaudas rezervācijas apmaksa, rēķinus apmaksājuši vai bankas garantiju iesnieguši vairāk nekā 60% no pieteikumu iesniedzējiem. Tas veido gandrīz 80% no tās elektrostaciju attīstībai rezervētās jaudas, par kuru līdz 31. martam bija jāveic jaudas rezervācijas apmaksa. "2023. gada pirmajā ceturksnī, nu jau 11 mēnešus pēc kārtas, turpinājies samazinājums kopējā sadalītās elektroenerģijas apjomā sadales sistēmā, kas varētu būt saistīts ar sabiedrības energoefektivitātes pasākumiem.
Stabilizējoties elektroenerģijas cenām tirgū, jūtami pierimusi elektroenerģijas tirgotāju maiņas dinamika.
Savukārt skaidrāku ainu par atjaunīgo energoresursu jaudām nākotnē rāda dati par rezervēto jaudu maksas segšanu. Tātad lielākā daļa iecerēto elektrostaciju ir ar ļoti lielu īstenošanas varbūtību – tās ir labas ziņas Zaļā kursa mērķu sasniegšanas kontekstā, taču vienlaikus valstī kopumā nedrīkstam aizmirst par nepieciešamību diversificēt kopējo energoresursu portfeli," norāda "ST" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. 2023. gada pirmajā ceturksnī kopējais sadalītās elektroenerģijas apjoms sadales tīklā bijis 1 634 000 megavatstundu, salīdzinot ar 2022. gada attiecīgo periodu, tas samazinājies par 3,6%. Samazinājums varētu būt skaidrojams gan ar energoefektivitātes pasākumiem, kas sabiedrībā kļuva aktuālāki līdz ar elektroenerģijas cenas lēcieniem tirgū, gan ar saulainākiem laikapstākļiem martā un ar joprojām pieaugošo mikroģeneratoru apjomu, kas nozīmē, ka noteiktu daļu nepieciešamās elektroenerģijas sabiedrība saražo sev pati. Elektroenerģijas patēriņa samazinājums vērojams visās klientu grupās. Izteiktākais samazinājums bijis tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā (-7,4%), lauksaimniecības sektorā (-4,2%), kam seko iedzīvotāju segments (-4%) un rūpniecības sektors (-3,2%). Nerūpniecības sektorā izmaiņas bijušas mazākas (-2%).