Piemērotākie un atzītākie ir tie, kuri audzēti, kopš tie ienāca Latvijā, – dažādas palmas, fikusi, dracēnas, Ķīnas rozes (Hibiscus rosa-sinensis), klīvijas (Clivia), jukas (Yucca), citroni, aspidistras u. c. 

Tiem piepulcējušies filodendri (Philodendron), epipremni (Epipremnum), dažādie lapu kaktusi – epifīļi (Epiphyllum), šlumbergeras (Schlumbergera), ripsalidopši (Rhipsalidopsis), ripsāļi (Rhipsalis), ļoti iecienītās papardes nefrolēpes (Nephrolepis), abutilones jeb istabas kļavas (Abutilon), sparmānijas jeb istabas liepas (Sparmannia africana), singonijas (Syngonium) utt. 

Laikā, kad no krāsns apkures tika pāriets uz centrālapkures sistēmām, gaiss kļuva sauss un silts, tad sākās neskaitāmu sukulento augu, tostarp kaktusu, audzēšana, sansevjēru (Sansevieria), aloju (Aloe), gastēriju (Gasteria), krasulu (Crassula), sedumu (Sedum), eiforbiju (Euphorbia), kalanhoju (Kalanchoe) u. c., kuri bija izturīgi pret sausu gaisu.