Mākslīgais intelekts kļuvis par draudu grāmatām

Slavenās fantastikas filmas "Terminators" fani jau labu laiku ir pamanījuši, ka daudzas pirms vairāk nekā 40 gadiem režisora Džeimsa Kamerona iedomātās tehnoloģijas kļuvušas reālas.

Vienā no epizodēm no nākotnes atsūtītais robots slepkava lielā ātrumā šķirsta telefongrāmatu. Tas notiek arī tagad, mērķis ir informācija, bet pēc tam mašīnas grāmatas iznīcina. 

Lietoto grāmatu tirgotāji Vācijā, Šveicē, citviet Eiropā un ASV ziņo par neparasti lieliem pasūtījumiem. Pīters de Vīss, antikvāro grāmatu tirgotājs Nīderlandē, saņēmis e-pastu no personas, kas uzdevusies par Natāliju no Singapūrā bāzēta uzņēmuma un raksta, ka uzsākusi "jaunu projektu, kas vērsts uz grāmatu vākšanu vairākās valodās, šobrīd galvenokārt angļu valodā".

"Mēs esam izveidojuši ļoti plašu izdevumu sarakstu, tos pašlaik mēģinām iegādāties un plānojam veikt diezgan lielu pasūtījumu," teikts e-pastā. Pievienotajā sarakstā bija 3000 nosaukumu angļu valodā, sakārtoti pēc ISBN numuriem (ISBN ir starptautiskais grāmatu standartnumurs, saīsinājums no "International Standard Book Number", kods sastāv no 13 cipariem; tas palīdz identificēt izdevumus, tirdzniecībā reģistrēt preci, bibliotēkās kontrolēt krājumus utt.), sākot no pasaku un folkloras grāmatām līdz tehniskajām rokasgrāmatām un zinātniskiem tekstiem. Arī citi grāmatu tirgotāji Nīderlandē, Šveicē, Spānijā un Vācijā saņēmuši līdzīgus pieprasījumus.

Aiz tā slēpjas nevis kolekcionāri vai lasītkāri entuziasti, bet gan mākslīgā intelekta (MI) izstrādātāji. Internets jau ir pārpildīts ar paša MI radītu saturu un mazvērtīgu tekstu lērumu, kamēr fiziskas, "taustāmas" grāmatas, kas izdotas pirms 2022. gada, vēl pirms "ChatGPT" buma, parasti garantē tīru, augstas kvalitātes, cilvēka rakstītu un rediģētu valodu, kas ir ideāli piemērota MI modeļu apmācībai.

Mēģināja turēt slepenībā

Laikraksts "The Washington Post" noskaidrojis, ka "Anthropic" ("Google" atbalstītais uzņēmums, kas izveidojis MI "Claude") kopš 2024. gada sākuma savai iniciatīvai "Project Panama" iztērējis jau desmitiem miljonu dolāru, lai iegādātos un digitalizētu miljoniem drukāto grāmatu. Un pēc tam... iznīcinātu.

Kādā iekšējā memorandā "Anthropic" norādījis: "Mēs nevēlamies, lai būtu zināms, ka mēs īstenojam šo projektu." Tomēr ilgi saglabāt slepenību neizdevās. Izskan viedoklis, ka mērķis ir "privatizēt" un pat pārrakstīt vēsturi, tā gan nav taisnība, taču patiešām apdraudēti ir bibliogrāfiskie retumi.

Viens no piegādātājiem – uzņēmums "ISBNdb" – lepojas ar pasaulē lielāko grāmatu datubāzi un piedāvā MI laboratorijām "līdz vienam miljonam nosaukumu vienā pasūtījumā", tostarp "vecākus, retus un specializētus sējumus".

"Pasaulē labākie MI apmācības dati stāv plauktā," teikts tīmekļa vietnē.

""Anthropic" turēja "Projektu Panama" noslēpumā nevis tāpēc, ka tas būtu nelegāls, bet gan tāpēc, ka tas izskatījās slikti," savā vietnē paudis "ISBNdb". "Miljoniem grāmatu iznīcināšana raisa asociācijas ar degošām bibliotēkām, pat ja likums bija viņu pusē." "ISBNdb" tāpat kā citi vairumtirgotāji sola saglabāt MI pircēju anonimitāti, vienlaikus atzīstot: "MI uzņēmums iznīcina divus miljonus grāmatu" nav virsraksts, kas izraisa simpātijas.

Pat miljons grāmatu pirkums vienā reizē

MI uzņēmumu pārstāvji klātienē nemaz neiet uz antikvariātiem un nešķirsta grāmatas ar rokām. Tie izmanto automatizētus algoritmus un starpnieku platformas. Viņi iesniedz milzīgus digitālos sarakstus (pēc ISBN numuriem vai specifiskiem parametriem, piemēram, "grāmatas latviešu valodā, izdotas pirms 2022. gada") un uzpērk visu pēc kārtas pa paletēm. Pasūtījumu apjomi esot iespaidīgi, no tūkstošiem līdz pat vienam miljonam grāmatu vienā piegādē. Pārdevējiem liek parakstīt konfidencialitātes līgumus, mēģinot šo procesu dēvēt par "digitālo saglabāšanu".

Šos pircējus cenas neuztrauc. Ja parasta lietota grāmata maksā piecus eiro, bet bibliogrāfisks retums – 500 eiro, algoritms miljardu vērtai tehnoloģiju korporācijai nedomājot nopirks abas.

"Man personīgi par šo visu ir dalītas jūtas," tehnoloģiju ziņu vietnei "404 Media" atzinis kāds neliels grāmatu tirgotājs. Aprīlī viņš pēkšņi piedzīvojis pieprasījuma lēcienu – no aptuveni 20 pārdotām grāmatām nedēļā uz simtiem, tostarp mazpazīstamiem un vairs neizdotiem darbiem, kas tikai aizņēmuši plauktus. "Tas man ir finansiāli izdevīgi, kā arī palīdz atbrīvoties no veciem krājumiem, kurus citādi, visticamāk, neizdotos pārdot," teicis tirgotājs. "Esmu bijis labi sagatavots šādai tirdzniecībai, jo man ir krājumi no ārzemēm un grāmatas svešvalodās." Tomēr viņu mulsina, kādu finālu šīs grāmatas piedzīvo.

Grāmatas lappušu skenēšanai tiek izmantota arī šāda metode, kad griešanas mašīnas nazis nogriež muguriņas.

Foto: Ekrānuzņēmums no "news.com.au" video

Ieskenē un iznīcina

Šai digitalizācijai ir nopietna blakne – kad grāmata ieskenēta, to iznīcina. Ne aiz ļaunprātības vai vēlmes uz papīra drukāto vārdu izskaust no pasaules, bet tehnoloģisku, ekonomisku un juridisku iemeslu dēļ. Grāmatnieki ir noraizējušies, jo sarakstos ir arī retas, no apgrozības izgājušas grāmatas, un pastāv risks, ka tiek iznīcināti pasaulē pēdējie fiziskie eksemplāri.

Cilvēks vai parasts skeneris saudzīgi šķirtu katru lappusi, lai grāmatu saglabātu veselu, viena sējuma ieskenēšana prasītu daudzas stundas, bet te ir miljoniem izdevumu. Risinājums ir "ātrgaitas destruktīvā skenēšana".

Ar speciālām hidrauliskām griešanas mašīnām grāmatām ass nazis vienā sekundē nogriež muguriņas, un atsevišķās lapas pēc tam ievieto automātiskajā dokumentu padevējā. Mašīna lielā ātrumā izrauj lapas cauri skenerim, digitalizējot grāmatu dažu minūšu laikā. Pēc tādas skenēšanas grāmata ir pārvērtusies makulatūrā, papīra atlikumus sasmalcina vai nodod pārstrādei.

Turklāt, lai uzglabātu miljoniem grāmatu, būtu nepieciešamas milzīgas, klimata kontrolētas noliktavas un personāls. Tā nav ideoloģiska cīņa pret grāmatām, bet gan brutāla un pragmatiska industriālā loģika, ko diktē ātrums un izmaksas.

Kad grāmatas nonāk digitalizācijas centros (tādu nesen atklāja žurnālisti Kanādā), tās gan apstrādā tehniskie darbinieki, taču viņi būtībā ir tikai krāvēji un konveijera strādnieki, bez vēsturnieka vai bibliofila izglītības un izpratnes. Viņu uzdevums ir izpildīt normu – ielikt grāmatu zem naža, nogriezt muguriņu, atdot lapas skenera rīcībā un iemest atlikumus smalcinātājā. Viņi neprot un nemaz nemēģina vērtēt, vai grāmata ir pirms dažiem gadiem izdota lubene vai rets 18. gadsimta izdevums. 

Teorētiski iznīcināšana draud, piemēram, 17. gadsimtā izdotajai Glika Bībelei, jo daži eksemplāri ir privātās rokās un var nonākt grāmatu tirgū.

No Latvijas gan izvest grāmatas un arī senos rokrakstus, kas vecāki par simt gadiem, drīkst tikai ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauju, tas attiecas arī uz ārzemju izdevumiem. Parastām, mūsdienās veikalos nopērkamām vai personīgajā lietošanā esošām grāmatām (kas nav uzskatāmas par antīkām vai mākslas vērtību) nekādi īpaši izvešanas ierobežojumi nepastāv.

Apdraudētas vēstures liecības

MI uzņēmumi savos iekšējos dokumentos šo procesu dēvē par digitālo saglabāšanu (digital preservation), lai sabiedrībā neradītu asociācijas ar vēsturē pieredzēto grāmatu dedzināšanu. Arguments – teksts taču ir saglabāts MI modelī.

Vēsturnieki un grāmatu tirgotāji stingri iebilst. Pirmām kārtām, šie teksti netiek augšupielādēti publiskā digitālajā bibliotēkā, bet ieslēgti MI koda modelī, piemēram, lai uzlabotu "mašīnas" valodu prasmes. Sabiedrībai vairs nav iespējas šo grāmatu izlasīt vai izpētīt oriģinālā. Turklāt vēsturiska grāmata nav tikai teksts, tā ir laikmeta liecība ne tikai burtos, bet arī papīra struktūrā, iespiedtehnikā, ūdenszīmēs, pierakstos uz malām, ko digitāls skenējums nesaglabā.

Pat tehnoloģiju miljardieris, konkurējošā MI izstrādātājs Īlons Masks iebilst pret šādu praksi. "Esmu lūdzis "SpaceXAI" komandu saglabāt jebkādas retās grāmatas bibliotēkā un skenēt tās grūtākajā veidā, nevis vienkārši nogriezt muguriņu un noskenēt," viņš ierakstījis savā sociālo mediju vietnē "X".

Juridiska aizmugure

Šobrīd vienīgais filtrs ir antikvariātu īpašnieki un grāmatnieki. Daudzi no viņiem, pamanot aizdomīgus liela apjoma pirkumus no anonīmiem pircējiem, sāk atteikties pārdot retus eksemplārus.

Tiklīdz atklājās patiesie "Project Panama" apmēri un parādījās videoliecības ar nažiem, kas griež grāmatu muguriņas, rakstnieku un grāmatnieku sabiedrība reaģēja ar milzīgu sašutumu. 

Šī prakse tiek dēvēta par "rūpniecisku kultūras vandalismu".

Juridiski pretoties ir grūti – ASV tiesu lēmumi nosaka: ja uzņēmums ir likumīgi nopircis grāmatu, tās skenēšana iekšējām vajadzībām un oriģināla iznīcināšana kvalificējas kā "godīga lietošana" (fair use), jo tirgū fiziski neparādās jauna grāmatas kopija (viena kopija aizstāj otru).

Likumi nosaka: ja tu nopērc grāmatu, tev ir tiesības ar to darīt jebko – pārdot, dāvināt vai iznīcināt. Kad uzņēmums nopērk grāmatu, ieskenē to savā datubāzē un oriģinālu iznīcina, tas tiesā var argumentēt, ka tirgū nav radīta jauna, nelegāla kopija. Tādējādi MI uzņēmumi cenšas pasargāties no milzīgām tiesvedībām, kādas rodas, izmantojot pirātiskās digitālās bibliotēkas.

Tikmēr izdevēji uzsver: ja grāmatas saturs ir tik vērtīgs MI attīstībai, ir jāpērk oficiālas licences un jāmaksā autoriem, nevis slepus jāiznīcina grāmatas.

Kāda situācija Latvijā?

• Renāte Punka, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja: "Neviens, nopērkot grāmatu, neiegūst autortiesības uz darbu, respektīvi, darba izmantošanas tiesības. Tiek nopirkts tikai grāmatas eksemplārs. No tā izriet, ka nopirktās grāmatas īpašnieks drīkst to pārdot, uzdāvināt kādam vai pat iznīcināt. Taču viņš nedrīkst bez autortiesību turētāja atļaujas grāmatu digitalizēt, kopēt un arī izmantot tekstu MI apmācībai.

Ja uz to skatās tīri ekonomiski, tad šāda MI attīstītāju rīcība ir netaisnīga: autortiesību īpašnieks iegūst atlīdzību tikai par vienu pārdotu eksemplāru, bet MI uzņēmums iegūst potenciāli milzīgu komerciālu vērtību no šī darba izmantošanas MI modeļa apmācībā un vēlākas izmantošanas MI darbībā, jo par šī satura izmantošanu pēc tam tiek iekasēta maksa no MI lietotājiem.

Tāpēc situācija ir visai skaidra: ja MI uzņēmumi to dara, tad tas notiek nelikumīgi, turklāt tas tiek darīts peļņas nolūkā. Ir zināms, ka par grāmatu satura prettiesisku digitalizēšanu vairākās valstīs notiek tiesvedības. Šī disproporcija ir galvenais iemesls, kāpēc gan Eiropas Savienības līmenī, gan daudzās valstīs tiek apspriesta obligāta licencēšana vai kolektīvās atlīdzības sistēma MI apmācībai. Dažās valstīs tā jau ir ieviesta."

• Latvijā mākslīgā intelekta apmācībai grāmatas neizmantojot. Mākslīgā intelekta Latvijas asociācija atbildē "Latvijas Avīzei" skaidro: "Publiski ir zināmi gadījumi ārvalstīs, kad mākslīgā intelekta uzņēmumi vai ar tiem saistītas organizācijas ir iegādājušās drukātas grāmatas to digitalizācijai un izmantošanai MI modeļu apmācībā. Tas ir raisījis diskusijas par autortiesībām un autoru atlīdzību. Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas rīcībā nav informācijas, ka Latvijā MI uzņēmumi izmantotu šādu praksi. Latvijas uzņēmumi lielākoties izstrādā specializētus MI risinājumus un izmanto publiski pieejamas, licencētas vai pašu veidotas datu kopas."