"Meža īpašnieks savā baznīcā saņem pērienu": Tālis Gaitnieks gatavs cīnīties par taisnību

Meža īpašnieks Tālis Gaitnieks ir Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava’’ vadošais pētnieks, akadēmiķis. Viņa pētījumi starptautiski atzīti un publicēti prestižos mežzinātnes žurnālos. Viņaprāt, dabas aizsardzības politika Latvijā ir ačgārna. Viņš ir pirmais, kurš par pāridarījumiem vēlas pieprasīt arī morālo kompensāciju.

Ērgļa nav, liegums ir

Tālis Gaitnieks savā dzimtajā Cesvaines pusē no vectēva mantojis 30 ha meža, kurā daudz meža nogabalu, kurus varētu izstrādāt. Bet viņš nesteidzas. Mežs ir sakopts, saudzēts, bet atalgojumā – stress, konflikts ar dabas sargātājiem un zaudētas tiesas. Konflikta būtība – bez kādas saskaņošanas ar meža īpašnieku viņa mežā izveidots liegums ap ērgļa ligzdu, kurā ērgļa vairs nav. Gaitnieks: "Es nepiekritu liegumam, kas uzlikts mazā ērgļa dēļ. Tajā apvidū šādu liegumu ļoti daudz. Kāpēc vajadzīgs vēl viens? Kamēr tas putns tur ir, es varu tur neko nedarīt. Kāpēc valsts atņem man daļu meža uz mūžīgiem laikiem? Es pazaudēju divas tiesas, bet turpināšu cīnīties." Gaitnieks skaidro, ka šādi mazā ērgļa liegumi ir absurds, jo putns vienā vietā dzīvo tikai dažus gadus. Gaitnieks: "Ja ērgļa aizsardzības plānā būtu definēts "terminētais liegums", tas būtu visas problēmas atrisinājis. Šo definīciju "terminēts liegums" sugas aizsardzības plānā gribējis ieviest viens no labākajiem mazā ērgļa speciālistiem pasaulē Uģis Bergmanis, bet tas dabas draugiem nav bijis pa prātam." Meža zinātnieks ir pārliecināts, ka zaļie jeb, kā viņš saka, sektanti rosās bez pierādījumiem un argumentiem.

Jācērt nost, kamēr nav par vēlu

Gaitnieks: "Mežs ir mūsu gēnos un atspoguļo situāciju Latvijā kopumā. Slikti tas, ka šajos procesos aktīvi iesaistījušies alkatīgi cilvēki. Pēdējos gados esmu saņēmis vismaz 177 telefona zvanus ar jautājumu – vai tu negribi pārdot savu īpašumu? Ir arī tā, ka zvana pie durvīm – gribam parunāt par tavu mežu! Es tāds neesmu vienīgais, brauc uz mājām pie daudziem. Visiem, kuri to vēlas, ir pieejami tava īpašuma dati, telefons, adrese."

Meža zinātnieku un meža īpašnieku Tāli Gaitnieku satrauc gan meža uzpircēju uzbāzība, gan dabas sargātāju visatļautība un izvēle, kādas priekšā nonāk saimnieks, – cirst un nopelnīt vai sargāt un saņemt simbolisku kompensāciju. 

Viņaprāt, vispirms valstij vajadzēja dabūt naudu kompensācijai par liegumu veidošanu un tikai tad ķerties pie Eiropas prasību izpildes sugu daudzveidības saglabāšanā. Meža īpašnieks secina, ka, noraidot terminētos liegumus, dabas sargi panākuši pretēju efektu.

Gaitnieka vērtējumā situāciju drūmu dara tas, ka valsts radījusi sistēmu, kas liek meža īpašniekam domāt, ka jācērt mežs nost, kamēr nav par vēlu, jo viņa mežs jau atzīmēts kā potenciālais biotops. Tas nozīmē, ka pēc gada vai diviem biotops tur arī būs. Un cilvēks ir spiests nocirst savu mežu, jo negrib pieļaut, ka bez viņa piekrišanas mežam tiek uzlikts liegums. Gaitnieks: "Cilvēks grib priecāties par savu mežu, pataupīt to, bet no visām pusēm viņam saka: kas, tu dulls esi? Tev tak to atņems! Tā sistēma ir nepareiza. Ja ierēdņi grib sargāt Eiropas dabas vērtības, to nedrīkst darīt uz cilvēku rēķina. Tagad, kad cilvēki prasa kompensācijas, ierēdniecība jūtas nepatīkami pārsteigta. Naudas nav! Kompensācijas, kādas šobrīd sola valsts, ir neadekvātas. Bet Latvijas dabas draugiem interese par putnu sugu beidzas tad, kad beidzas projekta finansējums. Tā tas bija ar melno stārķi, tā ir ar mazo ērgli. Skaitot ligzdas, iztērēja lielu naudu. Labāk būtu to izmantojuši kompensācijās."

Priecājies par putniņu un klusē

Pēc tāda cilvēka domām, kurš atrodas zinātnes priekšējās līnijās un skaidri redz problēmas, meža nozarē vairs nav vienotības. Savu lomu tur nospēlējusi dabas skaitīšana, savu – biežā vadības maiņa gan valdībā, gan valsts mežu pārvaldībā. Arī nākotne neizskatās jauka. Kādreiz tik prestižā Meža fakultāte zaudējusi ne tikai savu nosaukumu, bet arī auru. Nu jau to vada trešais fakultātes dekāna vietas izpildītājs. Fakultātes attiecības ar mežzinātnes institūtu "Silava" ir sarežģītas un buksē joprojām.

Gaitnieks: "Somija ir laimīgākā valsts pasaulē! Bet Somijā privātajiem meža īpašniekiem nav nekādu ierobežojumu. Dari, ko gribi, meži zeļ un plaukst. 

Valstī ir dažādi kompensācijas mehānismi, un cilvēks var izvēlēties. Tur meža īpašnieki ar prieku meklē putnu ligzdas, bet mums tās ir šausmas. Labākajā gadījumā īpašnieki nevienam neko nesaka, priecājas par putniņu un klusē. Taču valsts zaudē informāciju. Sliktākajā gadījumā tā ligzda pat aiziet pa pieskari. Kas visu to putru ievārījis? Diemžēl tā saucamie dabas draugi. Un nav pie kā meklēt taisnību. Esmu griezies tiesā, bet tā nevienu argumentu, ka liegumu veidot nav pamata, neņem vērā. Tiesa nenostājas cilvēka pusē, tā nostājas valsts iestādes pusē. Taču man nav pieņemams, ka bez manas atļaujas kāds staigā pa manu mežu un pasaka – šajā konkrētajā vietā tu vairs nedrīksti saimniekot. Jautājums – kas ir primārais mūsu valstī? Šobrīd Latvijā ir izstrādāti 24 sugu un viens biotopu aizsardzības plāns, kas kopā ietver 37 sugas. Vai šajā valstī ir aizsardzības plāns cilvēkam viņa paša zemē? Uzliekot liegumu, man saka – jums jau tie divi hektāri netiek atņemti, jūs tur varat malciņu palasīt. Bet vai ierēdņi saprot, cik tie hektāri reāli maksā? Kas ir devis tiesības ierēdņiem ņirgāties par Latvijas pilsoņiem? Situācija ir absurda. Tā vietā, lai meža īpašniekam pateiktu paldies, ka viņš ir labi saimniekojis, jo mežā ir arī aizsargājami putni, viņu par to soda. Dažkārt vairs nebrīnos par to, ka tik daudzi cilvēki aizbraukuši, bet jāsāk brīnīties, ka tik daudzi vēl palikuši.’’

Tālis Gaitnieks būs pirmais meža īpašnieks valstī, kurš par zaļās meža politikas sekām pieprasīs morālu kompensāciju. Gaitnieks: "Es pieprasīšu arī morālo kompensāciju par to, ka biju spiests izstrādāt savu mežu, kaut gan nevēlējos to darīt. Man sacīja – tev jāsaprot, ka agri vai vēlu uzliks kādu liegumu." Gaitnieks atceras, ka viņa kolēģis, "Silavas" vadošais pētnieks Pēteris Zālītis, ir teicis: "Mana reliģija ir mežs. Mežā es ieeju kā baznīcā." Lai šo ticību saglabātu, mežiniekiem jābūt vienotiem un jāprot savas problēmas izstāstīt sabiedrībai. Taču šobrīd situācija ir tāda, ka, atceroties senu teicienu un pielāgojot to šodienas realitātei, varam teikt, ka meža īpašnieks savā baznīcā dabū pērienu.

"Meža attīstības fonds".

Foto: Publicitātes

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.