Jūlija pēdējās dienās apgriezienus sāka uzņemt kulšanas sezona. Vaicājām saimniekiem un ekspertiem – kāds ir pirmais kūlums, un cik ļoti to ietekmēja dabas apstākļi.

Aizvadīts otrais sausākais un devītais karstākais pavasaris Latvijas novērojumu vēsturē un līdz ar maiju arī otrais sausākais septembra–maija periods. Sākoties vasarai, laika apstākļi krasi mainījās, ziņo Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Sausajam pavasarim sekoja izteikti lietains jūnija sākums, kad pirmajās desmit dienās daudzviet Latvijā nolija vairāk nekā divas trīs jūnija pirmās dekādes normas, bet Kuldīgā gandrīz piecas. Tam sekoja īpaši mitrs jūlijs ar šāgada vismitrāko dienu – 20. jūliju, kad Talsu novads piedzīvoja plūdu izraisītu katastrofu. Kā tas viss ietekmējis ražu?

Mārīte Ķikure, Codes pagasta LPKS Saimnieks-V valdes priekšsēdētāja:

– Mūsu kooperatīva biedri un sadarbības partneri kulšanu sāka pēc 20. jūlija. Pieņemam rapsi, kviešus un pupas, ik gadu 35–37 tūkstošus tonnu. Patlaban ir nokultas agrās rapša šķirnes, un saimnieki sāks vest kviešus. Gan mēs, kooperatīva darbinieki, gan saimnieki ar ražu ir apmierināti. Tomēr ir tikai kulšanas laika sākums. Uz mūsu pirmapstrādes kompleksu atvestas pirmās 2500 tonnas ražas. Sākums ir daudzsološs. Rapsim ražība par aptuveni tonnu augstāka nekā pērn – aptuveni četras tonnas no hektāra un pat vairāk. Eļļas rādītājs ir 44–45 procenti no sēklu sausnas. Labs rādītājs.