Fasādes stili privātmājai: mode un optimālākās izvēles

Mājas fasāde ir tās seja. Kādu to ieraudzīs svešinieks, tādu izveidos savu pirmo viedokli par mājas saimnieku. Fasādes stila izvēlei ir arī psiholoģisks pamats, tā ir kā īpašnieka vēstījums sabiedrībai.

Varbūt viņš grib demonstrēt sevi kā tradicionālo vērtību cienītāju un mājas fasādes stilu veidos kā rūnām izrakstītai guļbūvei vai mazai kungu muižiņai. Var sagrūst fasādē krietnu naudu, lai visi redz, kāds saimnieks varens vīrs, vai veidot ārēji neuzkrītošu mājokli, lai nepiesaistītu ļaunu aci.

Apdares risinājumu dažādība

Izvēli lielā mērā nosaka vietējais klimats, ēkas būvniecības izmaksas un fasādes uzturēšanas prasības. Lielākā daļa jauno privātmāju tiek būvētas ar siltināšanas sistēmu, kur virs EPS (putupolistirola) vai akmens vates plāksnēm tiek klāts dekoratīvais apmetums. Tas ir populārākais risinājums, kas ietver labu cenas, energoefektivitātes un dizaina līdzsvaru. Apmetumam ir plaša krāsu un faktūru izvēle, kopumā tas labi piemērots Latvijas klimatam. Kalpošanas laiks tiek lēsts uz 20–30 gadiem.

Iecienītas ir koka fasādes. Pēdējos gados bieži izmanto termokoksni vai rūpnieciski krāsotus fasādes dēļus, kas prasa mazāk apkopes nekā tradicionāli apstrādāts koks. Dabiskais izskats labi iederas Latvijas ainavā, tomēr fasādei nepieciešama periodiska kopšana. Termiski apstrādāta koksne ir stabilāka nekā parasts koks, tā mazāk deformējas un ir izturīgāka pret mitrumu. Termokoksnes elegantais, dabiskais izskats labi sader ar stiklu un metālu. To parasti izmanto kā vertikālu dēļu apšuvumu minimālisma stilā.

Šķiedrcementa paneļus arvien biežāk izmanto arī Latvijā. Paneļi ir nedegoši, to virsma ir izturīga pret UV starojumu. Lai daudzveidotu fasādes dekoratīvos risinājumus, paneļus ražo dažādās krāsās un faktūrās. Pateicoties virsmas īpašībām, tiem praktiski nevajag apkopi. Līdzīgi lieto ilgmūžīgos augstspiediena lamināta paneļus ar modernu dizainu. Tiem ir gluda vai teksturēta virsma, kas ir noturīga pret skrāpējumiem. Tāpat plašā izvēlē ir krāsu risinājumi. Paneļus bieži izmanto modernām kubveida privātmājām, taču saskaldītā fasādē tie nav tik efektīgi. Paredzētais kalpošanas laiks no 40 līdz 60 gadiem.

Ķieģeļu un klinkera apdare nav tik izplatīta kā apmetums. Bieži apdarei izmanto klinkera flīzes, nevis pilnu ķieģeļu mūri, jo tās ir vieglākas un lētāk uzstādāmas. Pilnībā ar akmeni apšūtas fasādes ir samērā retas. Tās piešķir ēkai reprezentablu izskatu, bet ievērojami palielina izmaksas. Daudz biežāk akmeni izmanto kā dekoratīvu elementu cokola apdarei. Viens no tā dēvētajiem "premium" segmenta risinājumiem ir lielformāta keramikas vai porcelāna plāksnes. Tās ir ļoti izturīgas un neuzsūc mitrumu, tāpat arī UV noturīgas. Prognozētais lielformāta keramikas kalpošanas laiks ir vairāk nekā 60 gadu.

Mūsdienu arhitektūrā dominē ne tikai viena fasādes materiāla izmantošana, bet arī vairāku materiālu kombinācija. 

Privātmājā bieži izvēlas apmetuma fasādi ar koka vai šķiedrcementa akcentiem. Tā apvieno labu energoefektivitāti, diezgan saprātīgas izmaksas un vizuāli mūsdienīgu izskatu. Balts vai gaiši pelēks silikona apmetums tiek kombinēts ar tumši krāsotiem logiem. Metāls tiek kombinēts ar stiklu, klinkers – ar apmetumu. Modernas pilnībā ventilējamas kubveida ēkas mēdz klāt ar šķiedrcementa vai HPL paneļiem, izvēloties tumšus logu rāmjus, apslēptas notekas un detaļu minimumu, kas rada tīru, laikmetīgu fasādes dizainu. Šīs pieejas galvenie kritēriji ir ilgmūžība, minimāla fasādes apkope, energoefektivitāte un estētika.

Ventilē un taupi

Ventilējamas fasādes šobrīd tiek uzskatītas par vienu no tehnoloģiski attīstītākajiem risinājumiem. Tās labi novada mitrumu un ir ilgmūžīgas. Šādas fasādes visbiežāk izvēlas modernai arhitektūrai, energoefektīvām mājām, kā arī koka karkasa ēkām. Tās apvieno mūsdienīgu estētiku ar labu noturību Latvijas klimatiskajos apstākļos. Galvenā atšķirība no apmetuma fasādes ir gaisa sprauga starp siltumizolāciju un ārējo apdari. Apmetums tiek klāts tieši uz siltumizolācijas slāņa. Ventilējamā fasāde tiek atbīdīta 2–5 cm attālumā. Tā ir nozīmīga ēkas konstrukcijas daļa, kas palīdz saglabāt sienas sausas un pagarina to kalpošanas laiku. Jo sausāka ir siltumizolācija, jo labāk tā saglabā savas īpašības. Pat neliels mitruma pieaugums var izraisīt ievērojami lielākus siltuma zudumus. Mitrums ir patiesais siltuma ienaidnieks. Katrs mitruma procenta pieaugums siltumizolācijas slānī var samazināt tā siltumizolācijas spēju par aptuveni 2–5%, taču precīzā vērtība ir atkarīga no materiāla veida un mitruma satura.

Vienkāršoti sienas pīrāgs no ārpuses izskatās šādi: vispirms fasādes paneļi, zem tiem 20–50 mm plata ventilācijas sprauga, tad siltumizolācijas slānis, ko no ārpuses sedz vēja izolācijas membrāna. Aiz slāņa atrodas nesošā siena ar iekšējo apdari. Gaiss ieplūst fasādes spraugas apakšā un izplūst augšpusē, radot dabisku ventilāciju, sausinot siltumizolācijas slāni un samazinot siltumzudumus.

Ja mitrums nokļūst aiz fasādes, kas var notikt lietus, kondensāta uzkrāšanās vai būvniecības laikā, ventilācijas sprauga ļauj mitrumam izžūt. Siltumizolācija saglabā savas izolējošās īpašības, sienā neveidojas pelējums, un samazinās konstrukciju bojājumu risks. Tas ir īpaši svarīgi koka karkasa mājām, CLT paneļu mājām, kā arī gāzbetona ēkām.

Ventilējamā fasāde palīdz konstrukcijām ātrāk izžūt un mazina mitruma radīto bojājumu risku, tāpēc tā ir īpaši piemērota energoefektīvām un ilgmūžīgām ēkām.

Foto: Shutterstock

Ventilācijas sprauga palīdz arī māju dzesēt. Karstā vasaras saulē fasādes apdare var uzkarst līdz 60–80 °C. Ventilācijas sprauga novada daļu šī siltuma, tādēļ siena mazāk uzkarst un telpas kļūst nedaudz vēsākas. Tas nav pilnīgs kondicioniera aizstājējs, taču uzlabo ēkas iekštelpu komfortu.

Ventilējama fasāde ir vienkāršāk remontējama. Ja sienā tiek bojāts viens panelis, to var atsevišķi nomainīt – noņemt veco un pielikt jauno, nav jāpārtaisa visa fasāde. Ar apmetuma klātās fasādēs bojājuma vietu bieži ir grūtāk salabot tā, lai remonts nebūtu redzams. Var nākties pārkrāsot visu sienu.

Ventilējamās fasādes nosegšanai var izmantot paneļus no šķiedrcementa, HPL, kā arī porcelāna vai keramikas plāksnes un termokoksnes vai koksnes līstes. Tas ļauj veidot daudzveidīgāku fasādes dizainu nekā tikai tradicionāls apmetums.

Pie mums Latvijā ir daudz lietainu dienu, līdz ar to raksturīgs augsts gaisa mitrums un biežas sasalšanas un atkušanas ciklu maiņas. Ventilējamā fasāde palīdz konstrukcijām ātrāk izžūt un mazina mitruma radīto bojājumu risku, tāpēc tā ir īpaši piemērota energoefektīvām un ilgmūžīgām ēkām. Salīdzinājumā ar apmetuma fasādi ventilējamai fasādei ir labāka mitruma novadīšana, krietni ilgāks kalpošanas laiks, vienkāršāks remonts un plašākas dizaina iespējas. Tā izmaksās par 20–50% vairāk nekā apmetuma fasāde, toties, ja māju plāno ekspluatēt 30–50 gadus vai ilgāk, šāda fasāde bieži ir ekonomiski pamatota ilgtermiņā, jo tā labāk aizsargā ēkas konstrukcijas un tai parasti vajag mazāku apkopi. Tiesa, ir nepieciešama precīza projektēšana un kvalitatīva fasādes montāža. Fasādes konstrukcija kopumā ir biezāka.

Efektīgi – otrreizējā koksne

Mājas fasādes apšūšana ar vecu, otrreiz izmantotu koksni pēdējos gados ir kļuvusi par vienu no izteiksmīgākajiem ilgtspējīgas arhitektūras risinājumiem. Tā nav tikai dabas resursu ekonomija, jo netiek cirsti jauni koki un samazinās būvgružu daudzums. Tas ir arī reveranss nacionālajai kultūrtradīcijai, laikazīme. Otrreizēja materiālu izmantošana piešķir ēkai arī īpašu estētisku veidolu. No veca lauku šķūņa sienas nomontēts materiāls būs sudrabaini pelēks. Citreiz tas var būt arī diezgan raibs, kas šajā gadījumā fasādei dos īpaši dekoratīvu izskatu. Plaisas, zari un nelīdzenumi rada autentisku izskatu, ko nevar pilnībā imitēt, izmantojot jaunu materiālu. Turklāt profesionāli uzņēmumi, kuri piegādā veco kokmateriālu, bieži vien arī informē, no kuras mājas un vietas tas ir iegūts. Tādējādi fasāde var kļūt personalizēta, uzzinot, kā saukušās mājas un kā bijis vārdā tās saimniekam. Tā ir savdabīga pievienotā vērtība. Šādas fasādes dēļus visbiežāk iegūst no vecu šķūņu vai klēšu dēļiem, nojauktu dzīvojamo ēku apšuvuma, vecām grīdām vai māju sijām. Tāpat no vecām ostu, fabriku vai dzelzceļa būvēm iegūtas koksnes. Materiālu vispirms demontē no vecās mājas, no tā izņem vecās naglas un skrūves. Jārēķinās, ka šķirojot būs atbirums. Tāpat nepieciešams transports un uzglabāšanas telpas. Līdz ar to šis materiāls būs dārgāks nekā parasta jauna priedes koksne.

Fasādes dēļus lieto gan skandināvu minimālismā, kurā pelēko koka sienu akcentēs melni logu rāmji, gan industriālajā, gan japāņu stilā. Modernajās lauku ēkās tas papildinās tradicionālās fasādes formu ar mūsdienīgu detaļu risinājumu. Otrreizējā koksne iederas vietās, kur faktūru un krāsu rotaļa var būt īpaši vizuāli izbaudāma. Piemēram, antīkā kokmateriāla kombinācijas ar "Corten" tēraudu, mūsdienīgu melno metālu, reprezentablo dabisko akmeni, minimālistisko betonu un liela laiduma stiklojumu.

Ventilējamā fasāde palīdz konstrukcijām ātrāk izžūt un mazina mitruma radīto bojājumu risku, tāpēc tā ir īpaši piemērota energoefektīvām un ilgmūžīgām ēkām.

Foto: Shutterstock

Pareizi izbūvēta ventilējama fasāde no otrreiz izmantotas koksnes var kalpot ilgi. Ja tā jau ir nokalpojusi kādā šķūnī 50 gadus bez manāmiem bojājumiem, tad nokalpos vēl tikpat, vienlaikus piešķirot ēkai to neatkārtojamu laika patīnu, ko ar jauniem materiāliem ir grūti panākt. Ja vēlas, dēļus var apstrādāt ar lineļļu vai speciālām fasādes eļļām, ar bezkrāsainu UV aizsardzību vai matētu laku, lai nostiprinātu virsmu. Tomēr daudzi speciālisti rekomendē to atstāt tīru.

Latvijas apstākļos šāds apšuvuma risinājums sevi ļoti labi pierādījis, tikai nepieciešams, lai fasādes būtu ventilētas, lai mājai ir pietiekami lielas jumta pārkares, kas novada zemāk nokrišņu plūsmu, un apakšējā fasādes daļa neatrastos tiešā kontaktā ar mitrumu un sniegu. Kvalitatīva vecā koksne Latvijas būvmateriālu tirgū maz tiek piedāvāta kā gatavs apdares produkts, bet gan kā atlikums no ēku demontāžas. Lai paša spēkiem atrastu šo materiālu, vērts regulāri sekot "ss.com" sadaļai "Būvmateriāli" vai atbilstošām "Facebook" grupām, piemēram, "Vecie būvmateriāli"; "Demontāžas materiāli"; "Atdodu/pārdodu kokmateriālus" u. c.

Latvijā specializētu uzņēmumu, kas tirgo šo nišas materiālu, nav daudz. SIA "AW Latvia" ne tikai pārdod "Antique Wood" produktus un organizē veco ēku demontāžu, bet arī šķiro, attīra un sagatavo koksni fasāžu un interjera projektiem. Pazīstams arī "Baltic Reclaimed Oak" piedāvājums no individuāli sagatavotas vecas koksnes. Tā kā materiāls ir ekskluzīvs, jārēķinās, ka cena būs atbilstoša. Veci fasādes dēļi maksā 25–60 eiro/m2, atlasīti 100–150 gadus veci fasādes dēļi jau 50–120 eiro/m2. Ja vēlas gatavot pats, vecus, otrreiz izmantojamus koka dēļus var paveikties atrast nojaucamos šķūņos pie radiem vai paziņām.