Jautājam saimniekiem: Kādas ir šāgada graudaugu audzēšanas īpatnības?

Šogad būtiski agrāk nekā citus gadus sākās labības un pākšaugu kulšanas sezona. Pirmos ziemas miežus saimniecības kūla jau jūnija beigās. Šī sezona bija raksturīga ar ziemas kailsalu gandrīz visā Vidzemē un Latgalē, kas lika pārsēt ziemas rapšus un tātad nozīmēja papildu naudas izdevumus. 

Izaicinājums visos novados, ne tikai Zemgalē un Pierīgā, bija jūlija pēdējo dienu vētra ar ļoti spēcīgo vēju un lietu, kas ietekmēja arī izaudzētās ražas daudzumu un kvalitāti. Lauku saimniekiem vaicājām, kā dabas apstākļi ietekmēja ražas daudzumu un kvalitāti, cik daudz no audzētā izdevies nokult līdz jūlija beigām, kā arī kāda ir šāgada ražas prognoze.

Almands Bartuševičs, Laucienas pagasta SIA "Bewo Agro" saimnieks:

Jūlija beigās esmu nokūlis visas ziemas rapšu platības – nepilnus 200 hektārus sējumu. Ņemot vērā aizvadītā gada rudens sliktos dabas apstākļus, lietu, kad nevarēja smidzināt herbicīdus, raža ir diezgan laba – vidēji 2,5–3 tonnas no hektāra. Sēklu kvalitāte arī ir laba.

Rapšu pārdošanā sadarbojos ar kooperatīvu "LATRAPS". Patlaban kuļam rudzus. Sēju hibrīdo šķirni, kas rudenī un ziemā diezgan daudz izslīka. Diezgan daudz ir arī melno graudu. Vajadzēja kult septiņas astoņas tonnas no hektāra, reāli kūlu trīs četras tonnas. Ir arī izaicinājums rudzus pārdot, tāpēc tos glabāšu līdz pārdošanai izdevīgākam laikam.

Slapjais rudens, kad īpaši jau paugurainos laukos nevarēja smidzināt herbicīdus, ietekmēja arī ziemas kviešu ražu. Laukos ir daudz rudzu smilgas, lāčauzu, maura skareņu un citu nezāļu. Ziemas kviešus sākšu kult pēc jūlija pēdējo dienu lietus. Tos audzēju pavisam 300 hektāru platībā. Jūlija beigās esmu nokūlis mazāk nekā pusi no visiem tīrumiem. Patlaban viena atziņa ir attiecībā uz slāpekli – lietus, visticamāk, daudz to izskaloja, varēja dot vairāk.

Kopumā gads nav vislabākais, tomēr līdz šim arī nevar teikt, ka sokas slikti. Aizvien jūtam 2022. gada rudens sekas. Tolaik ļoti dārgi pirkām minerālmēslus, bet par graudiem nākamā gada rudenī maksāja ļoti maz. Izmaksas uz vienu hektāru bija 1200 eiro, bet naudas ienākumi – 500 eiro.