Martā dārzeņu audzētāji uzsāk kāpostaugu, seleriju, puravu, tomātu un papriku dēstu audzēšanu. Kaut gan tikai retais audzētājs izmanto dēstu papildapgaismojumu, ir svarīgi racionāli izmantot dabīgo gaismu, kuras brīžiem ir par maz, bet mēdz būt arī par daudz. Tātad ir vērts atkārtot savas zināšanas par gaismas lomu.
Gaismai ir vairākas funkcijas
Protams, visi atceras, ka gaisma ir nepieciešama fotosintēzei, proti, cukuru radīšanai no ogļskābās gāzes un ūdens. Šis process norisinās auga zaļajās daļās, lielākoties lapās. No cukuriem veidojas dažādi citi organiskie savienojumi, tos visus sauc par asimilātiem. Uzkrātie asimilāti tiek izmantoti jauno orgānu veidošanai, no to daudzuma ir atkarīga raža un sausnas daudzums. Daļa asimilātu tiek noārdīta augu elpošanas procesā, tāpēc pēdējos gados arvien biežāk tiek runāts par asimilātu bilanci, proti, ir svarīgi, lai diennakts laikā tiktu saražots vairāk asimilātu, nekā patērēts elpošanai.
Gaisma ietekmē arī augu morfoģenēzi – augstumu, lapu lielumu, ziedu ieriešanos un augu bioķīmisko sastāvu.
Fotoperiodisms
Tā ir augu reakcija uz noteiktu diennakts gaismas un tumsas perioda attiecību. Pēc fotoperioda augi nosaka sezonas laiku un atbilstoši tam reaģē. Atsevišķām sugām ziedu ieriešanās un pati ziedēšana ir atkarīga no gaismas dienas garuma. Piemēram, īsās dienas (mazāk par 14 h) apstākļos zied kaņepes, lielākā daļa sojas šķirņu, krizantēmas, puansetijas, lakši. Savukārt dilles pie dienas garuma 12 stundu (h) nezied nemaz, tāpēc pilnīgi slēgtās telpās ar mākslīgo apgaismojumu ir iespējams audzēt dilles un lakšus cauru gadu. Garās dienas (16 h un vairāk) apstākļos zied noteiktas salātu, redīsu un spinātu šķirnes, melnie rutki, kartupeļi, bietes, asteres. Tieši garās dienas, nevis karstuma dēļ vasaras vidū (jūlijā) strauji izzied dilles.
Lielai daļai dārzeņu piemīt neitrāla reakcija uz gaismas dienas garumu, piemēram, gurķiem, tomātiem, paprikām, baklažāniem, kabačiem, dažām ķirbju šķirnēm. Vispār ar ķirbjiem ir interesanti, jo to šķirnes pieder dažādām sugām un reakcija uz gaismas dienas garumu ir atkarīga gan no sugas, gan no pašas šķirnes.
Vissarežģītāk ir ar zemenēm, jo praksē to šķirnes iedala īsās dienas un neitrālās reakcijas grupās, bet selekcionāri izšķir vairākas grupas: īsās dienas, fakultatīvi īsās dienas, neitralās reakcijas, fakultatīvi garās dienas un garās dienas šķirnes.