Jau ap 1800. gadu dārzi un darbošanās tajos ir tikuši atzīti par dzīvotspējīgu risinājumu cilvēku garīgās veselības traucējumu ārstēšanā. 

Arī šī brīža ārkārtīgi straujajā, stresa pilnajā ikdienā cilvēki aizvien biežāk meklē iespēju būt pie dabas, tostarp izmanto iespēju viesoties dažādos dārzos. Viena no tādām mieru sniedzošām vietām rodama Kuldīgas novada zemnieku saimniecībā "Lazdkalni", kur saimniece Solveiga Zīle iekopj plašu dārzu, domā par dārza terapiju un sapņo par stikla namiņu garšaugu laukā.

Solveiga Zīle stāsta, ka viņai daba un dārzs ir pretstats pilsētas burzmai un straujam dzīves ritmam, vieta, kuru cilvēki meklē, lai relaksētos. "Man dārzs ir dzīvesveids, tādēļ labprāt dalos ar tā sniegto mieru. Tomēr neesmu koncentrējusies uz ko vienu – savā nelielajā stādaudzētavā piedāvāju visdažādākos augus, uzņemu tūristu grupas, kuras vēlas iepazīt dārza un augu noslēpumus, piedāvāju arī naktsmītnes šepat saimniecībā. Kad mantoju šo vietu, darboties sākām tieši ar tūristu uzņemšanu, piedāvājot naktsmītnes vecajā ēkā. Tad radās nepieciešamība pēc plašāka nama, kurā arī uzņemt nakšņotājus. Un nu šīs ēkas, kā arī dzīvoklis Kuldīgā, pieejami naktsmājām."

"Lazdkalnu" saimniece gan uzsver, ka vēlas savā saimniecībā izveidot nevis klasiski pieejamu nakšņošanas vietu tūristiem, kur vienā dienā ir vieni, bet otrā – jau citi viesi, bet gan dārza terapijas vietu. "Pērn biju ļoti vērtīgā lekcijā, kurā iepazinu britu psihiatres Sjū Stjuartes-Smitas grāmatu "Rūpīgi kopts prāts. Dziedinošās ainavas".